Foto: Shutterstock
Pusaudžu vecums nudien nav vienkāršs – ne bērniem, ne arī vecākiem. Varētu šķist, ka pusaudžu ierobežošana ir labs veids, kā likt viņiem klausīt pieaugšos, taču bieži vien rezultāts ir gluži pretējs. Viņi sadusmojas vēl vairāk, izkliedz dusmas uz vecākiem un ieslēdzas sevī. Vecākiem šķiet, ka bērni tā rīkojas speciāli, lai viņus sakaitinātu vēl vairāk, taču ne vienmēr tā ir taisnība. Turpmākajās rindās plašāk izklāsti vēl citi mīti, kas saistīti pusaudžu uzvedību.

Vai situācija, kad 14 gadus vecs bērns lielāko dienas daļu pavada, sērfojot internetā, runājot ar draugiem, bet katru vecāku jautājumu uztver kā iejaukšanos viņa privātajā dzīvē, šķiet pazīstama? Ar tādu saskaras ne viena ģimene vien. Gribas sevi mierināt ar domu, ka tas jau pusaudžu vecums vien ir. Pāries, izaugs no tā, un būs viss kārtībā, bet – kā rīkoties līdz tam?

"Time" raksta, ka šajā dzīves posmā pat vismazākās domstarpības starp bērniem un vecākiem pāraug milzu strīdos. Ja ģimenē aug vēl kāds jaunāks bērns, viņam uz to visu ir jānoskatās, un arī šis fakts uztrauc daudzus vecākus. Lai spētu saprast, kā rīkoties, svarīgi skaidrot viņu uzvedības patiesos iemeslus. Lūk, trīs mīti par pusaudžu uzvedību un situācijas uzlabošanu!

Viņi apzināti spītējas pretī

Iespējams, tas nav labākais mierinājums, bet arī pusaudzim ir grūti kontrolēt savu slikto uzvedību. Maz ticams, ka bērns speciāli sēž istabā un kaļ plānus, kā izvest vecākus no pacietības – patiesībā arī viņš savā ziņā ir situācijas upuris. Pusaudžu vecumā mainās viņa ķermenis, un notiek arī psiholoģiskas izmaiņas, kuras pašam kontrolēt ir teju neiespējams. Vecākiem ir svarīgi saprast, ka cilvēka ķermeņa procesus ietekmēt nav viņa spēkos, tāpēc jāapzinās, ka spītība nav vienkārši standarta atbildes reakcija.

Cenšanās skaidrot

Tas, ka vecāki cenšas izlauzties cauri neredzamajai sienai un mēģināt skaidrot, kādas izmaiņas šobrīd notiek pusaudzī, ir apsveicami un nepieciešami, taču maza iespēja, ka šīs sarunas atrisinās "aizsvilšanās" problēmu un vēlmi vairāk kontaktēties ar pusaudžiem – ne vecākiem. Tomēr noteikti jāuzsver, ka šādā veidā tīnis redz, kā ieteicams domāt, risināt konfliktus un samilzušus jautājumus nākotnē. Šķiet vienkārši samīļot bērnu, kad viss ir kārtībā, taču arī grūtajos brīžos, kad pusaudzis to noliedz, viņam ir nepieciešams atbalsts.

Sods ir galvenais palīgs ceļā uz labu uzvedību

Kad vecāki nav apmierināti ar bērna rīcībām, pirmais un vispareizākais variants šķiet pusaudzi sodīt, tādējādi parādot, ka uzvedība ir patiesi aplama. Šis variants šķiet ir vienīgais efektīvais, kad nekas cits vairs "nestrādā". Taču patiesībā sodi neatrisinās pusaudžu uzvedību ilgtermiņā – tas, ka viņam tiks aizliegts satikt draugus, var rezultēties ignorēšanā, vēl asākā attieksmē pret vecākiem, iespējams, arī mēģinājumos klusi izlavīties laukā aiz pieaugušo muguras. Ja tomēr šķiet, ka bez soda iztikt nevar, tam nevajadzētu būt pārāk drastiskam, piemēram, aizliegumam skatīties televizoru vai ierobežotam laikam, kuru pavadīt mobilajā ierīcē. Aizliegums nedrīkstētu būt ilgāks par vienu nakti vai dienu.

Lai labāk izprastu pusaudzi, par zēnu un meiteņu pubertātes vecumu uzzini šeit. Tas palīdzēs saprast, kam audzināšanā jāvērš uzmanība. Bet te iepazīsties ar četrām audzināšanas kļūdām, kas liedz pusaudzim pieaugt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!