Pusaudžu randiņu laiks: pārmetumi un mēģinājumi pakļaut tīni radīs tikai dumpošanos
Foto: PantherMedia/Scanpix

Pusaudžu randiņi - divi vārdi, kuri dažiem vecākiem var izraisīt īstu panikas lēkmi, iztēlojoties tīņu izaicinošo uzvedību, durvju aizciršanu, hormonu vētras, slepenas satikšanās, pusaudžu grūtniecību, staigāšanu apkārt vēlās vakara stundās un vecāku uztraukumus, gaidot tīni pārrodamies mājās līdz ar rīta gaismu.

"Mani pusaudzes randiņu gadi bija briesmīgi, ar vecāku kontroli un noteiktu laiku, kad man vakaros bija jābūt mājās. Tas radīja konfliktu starp mani un vecākiem un manu draugu. Tieši no tā es vēlos izvairīties attiecībās ar savu 15 gadus veco meitu, kura nesen sākusi satikties ar puisi," portālam Lifewisewa.com atklāj kāda 38 gadus veca sieviete.

Arī pusaudžu psiholoģijas eksperti piekrīt, ka vecāku nemitīgie pārmetumi pusaudzim neko labu nedod. Kontrolēšana un mēģinājumi pakļaut tīni savai gribai tikai radīs atsvešinātību un veicinās pusaudzī dumpīgumu.

"Ja tu sevi jau noskaņo, ka tā būs sāpīga un nepatīkama pieredze, tad tā tas arī būs. Tev jāsamierinās ar faktu, ka pusaudzis veidos attiecības, tas ir tikai laika un izvēles jautājums, nevis vecāku izvēle," norāda psihoterapeite Hezera Makečnija.

Pēc viņas teiktā, "tas ir jaunības rituāls. Pieņem to kā jaunā cilvēka pieaugšanu - tam jākļūst par priecīgu laika posmu."

Psiholoģe vecākiem iesaka: "Iemācieties turēt mēli aiz zobiem un savu viedokli izteikt tikai tad, kad tas tiek lūgts."

Šis ieteikums attiecas arī uz lielāko daļu citu problēmu, kas saistītas ar bērna pusaudža gadiem. Galvenais ir pieņemt, ka lielākā daļa pusaudžu izmēģinās visu un eksperimentēs, un, pat, ja viņiem tas tiks aizliegts, viņi to darīs tik un tā. Tas ir attīstības process - visi mācīšanās un sagatavošanās posmi.

Galu galā tīņu gadi ir ļoti īss laiks – 18 gadu vecumā liela daļa jauniešu jau ir ieguvuši vidējo izglītību un uzsāk studijas augstskolās. Tāpēc ir svarīgi, lai pusaudzis būtu apguvis lēmumu pieņemšanas iemaņas, kas būs tik vajadzīgas, lai tiktu galā ar savu dzīvi pēc tam, kad viņš būs pametis vecāku mājas.

Un sabiedriskā dzīve, tostarp arī attiecību veidošana grupās vai individuāli, ir ļoti svarīga, lai iegūtu plašāku priekšstatu par reālo pasauli, norāda Makečnija.

Ņujorkas (ASV) pusaudžu psiholoģijas speciāliste Andrea Marksa uzsver, ka "tīņiem jāmācās nospraust robežas, pieņemt lēmumus un izdarīt pareizās izvēles. Tādējādi viņi sagatavosies laikam, kad vecāki vairs nebūs līdzās."

Pusaudža pieaugšana ir process, kurā vecāki atsakās no bērna kontrolēšanas, saka Marksa. "Mūsu uzdevums nav kontrolēt, bet sniegt viņiem iemaņas un prasmi dzīvot veiksmīgi un pieņemt veselīgus lēmumus. Viņiem ir vajadzīga brīvība, un viņiem jāiemācās tā izmantot un palikt sveikiem un veseliem."

Uztver attiecības ar pusaudzi kā partnerību. Tu neesi viņa priekšnieks, bet komandas biedrs.

"Izturies pret to nevis kā pret pusaudža pamešanu savā vaļā, bet kā pret kontroles atslābināšanu, gatavojoties nākotnei. Tas nebūt nenozīmē visu vai neko - tas ir pakāpenisks process, kas noslēdzas ar brīdi, kad jaunietis uzsāk patstāvīgu dzīvi."

Taču tas vēl nenozīmē, ka vecāku darbs ir galā, līdz tam vēl ir tālu. Vecāki pusaudzim vēl būs vajadzīgi ilgi, taču citādā veidā. Pusaudža sagatavošana patstāvīgai dzīvei ir izšķiroši svarīga, tāpēc nepamet viņu.

Marksa mudina bērna pusaudža gadus uztvert kā aizraujošu laika posmu. "Mēģini izturēties pret to kā pret patīkamu pārbaudījumu, kāds tas arī patiesībā ir."

"Mums jāizsaka viņiem savs viedoklis, jānodrošina pusaudzim atbalsts un iztikas līdzekļi, taču mums jāsaprot, ka mēs nevaram kontrolēt viņa uzvedību. Vienkārši jācer uz labāko," saka Marksa.

Savukārt psiholoģe Mariona Gerca iesaka: "Parūpējies, lai tīnim netrūktu tavs atbalsts un padoms un noskaidro pati savu pozīciju. Tev jābūt viņam tuvumā, taču ne nomācoši tuvu."

Eksperti uzsver, ka pastāv daži drošības pamatjautājumi, par kuriem jāparūpējas, neraugoties ne uz ko - lai pusaudzis nesēstos pie stūres dzērumā, nekāptu automašīnā, ko vada cits iereibušais, tas pats attiecas uz narkotikām, un vienmēr piezvanītu vecākiem, ja pats netiek mājās. Un vēl, lai tīnis vienmēr piezvanītu, ja vakarā kaut kur aizkavējas.

"Ieviest dažus noteikumus ir vēlams, taču nediktē šos noteikumus, nekonsultējoties ar pusaudzi," saka Makečnija. Piemēram, vidusskolniekam var noteikt laiku, cikos viņam vakarā jāpārrodas mājās no skolas ballītēm.

Turklāt vecākiem noteikti būtu jāprot izrunāties ar pusaudzi par seksu, jo daudzi tīņi jau ir seksuāli aktīvi. "Tīņiem nav viegli par to runāt, taču, ļoti iespējams, viņiem par šo tematu ir nepareiza informācija," saka Makečnija.

Bet tikai nekādu lekciju! Nebeidzamas runas par vienu un to pašu tikai atsvešinās pusaudzi no vecākiem.

Tajā pašā laikā vecākiem jāsamierinās ar faktu, ka attiecībās ar pieaugošo bērnu būs pacēlumi un kritumi, jo, kā norāda Gerca, šajā procesā vecāki var pārdzīvot gan dziļas skumjas ("Tu pieaudz tik ātri un man to ir grūti pieņemt!"), gan bailes ("Tu esi izaugusi un kļuvusi par skaistu, jaunu sievieti, es bažījos, ka nespēšu tevi nosargāt!").

Līdzsvarota attieksme pret šādām emocijām palīdz veidot dialogu ar pusaudzi, uzsver psiholoģe.

Taču atceries, ka "rosinot pusaudzi pētīt un atklāt pašam sevi, tu palīdzēsi bērnam izšķirties par sevis cienīgu rīcību", norāda Gerca.

Svarīga patiesība, kas jāsaprot pēc iespējas agrāk ir šāda: "Tu esi tu un nevari būt es. Mums būs nesaskaņas, bet tā tam ir jābūt. Tas mums abiem palīdzēs augt."

Bērna tīņu gadi paiet ātri, tāpēc parūpējies, lai tie kļūtu par pozitīvu un jēgpilnu pieredzi. Daži psihoterapeitu ieteikumi:

  • Uzticies savam tīnim.
  • Atbalsti viņu.
  • Saglabā atvērtību dialogam, nekļūstot uzbāzīga. Esi ieinteresēta, bet ne kritiska. Tu viņam esi vajadzīga, pat ja viņa uzvedība par to neliecina.
  • Seko līdzi notiekošajam. Izrādi interesi, kad pusaudzis vēlas ar tevi runāt un dzīvo līdzi viņa problēmām.
  • Nevajā pusaudzi ar uzmācīgiem jautājumiem: "Kur tu ej, ar ko, ko tu dari, kad būsi mājās...?" Pārāk daudzi jautājumi un tonis, kādā tie tiek uzdoti, var radīt distanci un atsvešināšanos.
  • Centies jautājumus uzdot taktiski un neizdari priekšlaicīgus secinājumus, jo tas rada nevajadzīgu spriedzi attiecībās.
  • Esi atvērta un godīga, runājot ar pusaudzi par saviem apsvērumiem un bažām. Ir svarīgi paskaidrot bērnam savu viedokli bez kritikas un tiesāšanas.
  • Pret savas meitas draugu izturies kā pret jebkuru citu jauniegūtu draugu. Ļauj, lai viņi dzīvojas pa māju, tādējādi tu varētu neuzkrītoši sekot šīm attiecībām.
  • Ja tu pamani, ka attiecībās ir kāda problēma, piemēram, agresīva pieķeršanās un tml., nekļūsti uzmācīga ar saviem padomiem.
  • Neizdari secinājumu, ka briesmas draud aiz katra stūra.
  • Neiedomājies, ka tu zini visu, kas notiek, un ka tu vari kontrolēt sava pusaudža uzvedību attiecībās ar pretējo dzimumu, jo to tu nevari.
  • Nepadodies un nedomā, ka tu nekā nevari ietekmēt notiekošo. Atceries, ka vērtību sēklas tavā bērnā jau ir iesētas.

Vecāku uzskati un vērtības, kuras viņi ir ieaudzinājuši savos bērnos, viņiem ir ļoti svarīgas, un tās paliek kopā ar tīņiem, kad viņi ir prom no vecākiem.

Tici vai ne, pusaudzis tik un tā vēl zināmā mērā vēlas rīkoties saviem vecākiem pa prātam.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Pusaudzis Skolēna aktivitātes brīvajā laikā Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Sludinājumi

Comment Form