Viena maza ainiņa no dzīves, kas spilgti parāda, cik bērnam svarīga godkāre: Mazā Ieva ir pavisam lepna. Vakar viņa bija pie kaimiņu zemniekiem un tur palīdzēja lauku darbos. Kaimiņiene viņai sirsnīgi pateicās un atalgoja viņu ar vistu olām. Apmierināta un priecīga par atalgojumu, Ieva devās uz mājām, un nākamajā rītā olas tika notiesātas kopā ar ģimeni. Kā var viegli iedomāties, tās bija "labākās brokastu olas pasaulē!" Ieva vēl ilgi visiem stāstīja, kā tas bija, kad viņa "saņēma savu pirmo algu."
Bērnudārza vecumā bērni vēl labprāt kaut ko dara: vai nu izņem traukus no mazgājamās mašīnas, sakārto dvieļus vai uzliek tualetes papīra rulli. Tu vari uzdot bērnam veikt mazus, regulārus uzdevumus. Tā viņš mācās, ka sabiedrībā visi viens otram palīdz. Kopējos mājsaimniecības darbos bērni vispār vingrinās daudzās lietās, kuras vēlāk viņiem būs labi jāprot: viņi iemācās atšķirt kilogramu miltu no litra ūdens. Viņi zina, kas kādā secībā tiek ielikts omletes mīklā un vingrina savas koncentrēšanās spējas, kopā ar vecākiem darot kādu lietu. Un viņi redz, kurš mājās dara kādus darbus. Ko vienmēr dara tikai tētis un ko dara tikai mamma? Ikdienā bērns piedzīvo, kā ir īstenībā: vai par godīgu mājsaimniecības darbu dalīšanu starp vīrieti un sievieti tiek tikai runāts, vai arī abi vecāki ķeras pie tā darba, kur vienmēr kaut kas ir jādara.
Patikšana un nepatika pret darbu
Bērnam nozīmīga ir vecāku attieksme pret darbu. Vai vecāki strādā labprāt vai arī žēlojas, ka darbu ir pāri galvai? Gan darbā, gan mājās ir nogurdinoši pienākumi, kurus labprāt nedara neviens. Taču bērnam pozitīvi uztvert darbu palīdz tas, ja viņš pēc vecāku piemēra redz, ka ir arī aizraujoši darbi, kas sniedz gandarījumu. Pastāsti bērnam, ko esi darījusi darbavietā un kas tevi ir iepriecinājis. Un arī mājās par atsevišķiem darbiem var piebilst, kāpēc un ko tu dari: "Man patīk tīrīt logus, jo ir tik patīkami, ka pēc tam var visu tik labi ārā redzēt." Vai arī: "Es labprāt gatavoju ēst, jo tad tā smaržo! Taču pēc tam ir uzkopšana, kas man ne visai patīk. Tāpēc es būtu priecīga, ja man kāds varētu palīdzēt."
Parādiet bērnam arī visu iespējamo darbu daudzveidību. Ir apmaksāts un neapmaksāts darbs. Darbs, kura rezultātu redz, un tāds, kuru redz tikai tad, ja tas nav izdarīts. Ir lietas, kas ir būtiskas, lai izdzīvotu, un citas, kas ir vienkārši jautras vai ir īpaši nozīmīgas. Un gadās, ka vienkārši pārāk daudz darba ir jāpaveic uzreiz. Cik gan bieži jūties kā strupceļā, jo darbavietā bija jāpaveic vēl kaut kas, taču no bērnudārza jau vajadzēja paņemt bērnu? Tu gribi iet ērti iepirkties, taču vienlaikus ciemos grib atnākt vīramāte. Tu gribi mierīgi sakārtot garāžu, bet dēls grib iet uz futbola laukumu. Tu sapņo par atvaļinājumu pie jūras, taču patiesībā jau divus gadus jūsu ģimene ceļ māju. Šo juceklīgo sarakstu var bezgalīgi turpināt ar ikdienas darbu džungļiem. Katru dienu jāatbrīvo sev ceļš. Tas dažreiz izdodas labāk, dažreiz sliktāk. Un lēmumi par to, kas tiešām ir būtisks un kā un kad to izdarīt, ir arī noderīga informācija bērnam.
Viņš mācās, kā var izlauzties cauri prasību, vēlēšanos, pretenziju un vajadzību džungļiem Pirmsskolas vecumā bērns sāk kļūt godkārīgs. Ņemot vērā vecāku piemēru, viņš mācās labi tikt galā ar darbu.
Ieteicamā rīcība vecākiem
- Ļauj bērnam palīdzēt ikdienas mājsaimniecības darbos! Šajā sakarā speciālisti runā par "ikdienas kompetenču iegūšanu."
- Vienmēr saki bērnam, kā tev tas patīk, ka viņš palīdz. Ļauj viņam apzināties, cik viņš daudz jau spēj. Tā tu stiprināsi viņa pašapziņu un patstāvīgumu – pat, ja dažkārt tas nozīmē vairāk darba.
- Šajā vecumā bērni sāk izprast savas profesionālās vēlmes. Uzmanīgi ieklausies, ja bērns runā par to, kā viņš iedomājas savu nākamo darbu. Tas, protams, vēl simt reizes mainīsies, taču tā palīdzēsi bērnam izjust prieku no domām par darbu: "Kad būsi liels, tu gribi kļūt par veterinārārstu. Tā noteikti ir interesanta profesija."
- Vecākiem mūsdienās ir trīskārša slodze: ir jāapvieno bērnu audzināšana, mājsaimniecība un karjera, kaut arī diennaktī joprojām ir tikai 24 stundas. Kopā ar partneri pārrunājiet, kas ir būtiski, un tā atrodiet ceļu cauri prasību labirintam!
- Tas, kurš mēģina apvienot darbu un ģimeni, secina, ka viss 100 procentos nekad neizdodas. Nosaki nepārprotamus un sasniedzamus mērķus – kas attiecīgajā brīdī ir būtiskāk: rotaļāties ar bērnu vai perfekti uzkopt virtuvi? Tu droši vien pret kaut ko atdursies, jo visiem vienlaicīgi nevari izpatikt. Būtiski ir, lai tu un ģimenes locekļi būtu apmierināti ar atrasto risinājumu.
- Kad ierobežosi savas prasības un vairs neizjutīsi vainas sajūtu par to, ka virtuve nav perfekti tīra, tad arī sapratīsi šo "augsto mākslu" – prioritāšu noteikšanu.
- Ja lūdz citiem uzņemties kādu darbu tavā vietā – bērna pieskatīšanu, mājsaimniecības darbu vai dārza ravēšanu –, tad negaidi, ka otrs to izdarīs tā, kā tu to paveiktu. Ja kāds cits dara darbu tavā vietā, viņš to drīkst darīt tā, kā viņš to prot – savā veidā.
- Kopā ar ģimeni dariet ne tikai tās lietas, kas ir nepieciešami pienākumi, bet arī tās, kas patīk visiem ģimenes locekļiem!
