Foto: Shutterstock
Tradicionāli Latvijā maija otrā svētdiena ir diena, kad ar ziediem, kārumiem, mīļām bučām un apsveikumiem godinām savas mammas, vecmāmiņas, krustmātes, tantes un citas sev tuvās mammas Mātes dienā. Šīs svinamās dienas gaidās, piedāvājam īsu ieskatu tajā, kā un kad Mātes dienu svin dažādās pasaules valstīs.

Šogad Latvijā Mātes dienu svinēsim 10. maijā, pateicoties savām mammām par viņu ieguldījumu ģimenes un bērnu dzīvē. 2019. gadā Latvijā piedzima 18,6 tūkstoši bērnu, bet, piedzimstot pirmajam bērnam, mamma Latvijā ir 28 gadus veca, liecina Labklājības ministrijas sagatavotā informācija. Kas ir pozitīvi – pēdējos gados pie mums pieaug otro, trešo un arī ceturto bērnu skaits ģimenē un arī īpatsvars dzimušo kopskaitā. 2018. gadā 38 procenti jaundzimušo ir otrais bērns ģimenē, 16 procenti – trešais, bet četri procenti – ceturtais bērns ģimenē.

"Māmiņa mums ir vismīļākais un tuvākais cilvēks, ko visvairāk novērtējam un saprotam, tikai tad, kad viņas vairs nav. Mīliet un saudzējiet savas māmiņas un vecmāmiņas! Sveicu ikvienu Mātes dienā!" sagaidot Mātes dienu saka labklājības ministre Ramona Petraviča.

Latvijā Mātes dienu svinam kopš 1922. gada, savulaik skaidrojis Latvijas Radio 2 raidījums "Latvijas simtgades stāstu raksti", kad šo dienu lielākoties svinēja draudzes un biedrības. 1938. gadā pēc toreizējā prezidenta Kārļa Ulmaņa ierosinājuma, Mātes dienu dēvēja par Ģimenes dienu, jo ģimene sākas no mātes.

Tālāk lasi par Mātes dienas tradīcijām citās pasaules valstīs!

Modernās Mātes dienas aizsācēja – ASV


Tādu svinību dienu, kādu to pazīstam šobrīd, 20. gadsimta sākumā ieviesa Anna Rīsa Džārvisa, kad pirmo reizi 1908. gadā maija otrajā svētdienā viņa godināja savu māti, piepildot viņas vēlēšanos par to, ka kādreiz katras mātes pašaizliedzība, audzinot bērnus un aprūpējot ģimeni, kā arī esot kopienas un baznīcas draudzes daļai, tiktu novērtēta plašākā mērogā. Vēlāk, 1910. gadā, apstiprinot to Rietumvirdžīnijas štatam, Mātes dienas svinēšana nacionālā mērogā jau bija soli tuvāk realitātei, bet 1914. gada 9. maijā toreizējais ASV prezidents Vudro Vilsons izdeva proklamāciju, ka Mātes diena turpmāk svinama oficiāli visā valstī, norādīts "Library of Congress" oficiālajā informācijā.

Sākotnēji Mātes diena Amerikā saistīta ar došanos uz baznīcu, mammas sveikšana ģimenes ietvaros ar ziediem un kopīga sēšanās pie svētku galda. Taču mūsdienās tā lielākoties ir kārtējā komercializētā svinamā diena, kuru iekarojuši apsveikuma kartīšu ražotāji. Par vienu no Mātes dienas simboliem ASV kļuvis neļķes zieds – Anna Džārvisa pirmajā Mātes dienā 1908. gadā uzdāvināja 500 šo ziedu, ko pārņēma arī citas draudzes. Pati Džārvisa esot šo ziedu izvēlējusies, jo neļķes bijušas viņas mātes mīļākās puķes. Mūsdienās gan neļķēm piepulcējušās citas puķes un daudzi izvēlas dāvināt vienkārši tos ziedus, kas viņu mammai ir mīļākie.

Mariači dziedoņu pārsteigums – tradīcija Meksikā


Meksikā Mātes dienu katru gadu svin tieši 10. maijā, jo šajā datumā to pirmo reizi svinēja 1922. gadā. Lai parādītu to, ka mātes ir novērtētas, Meksikā ir neformāla tradīcija Mātes dienas svinēšanu iesākt ar dziesmu "Las Mañanitas", kuru izpilda ģimenes locekļi vai mariači dziedātāji, norāda "Reader's Digest". Mātes dienu ģimenes parasti aizvada, sarīkojot nelielu mielastu un aptekalējot mammas, vai arī visi kopīgi dodoties uz restorānu. Savukārt Amerikā mītošie meksikāņi iecienījuši Mātes dienā mammas pārsteigt ar noīrētiem mariači dziedoņiem, kas pārsteidz, ierodoties pie mammas mājās un dziedot viņai tās dziesmas, kuras mamma pati izvēlas.

Foto: Shutterstock

Tradicionālie saldumi Apvienotajā Karalistē


Lielbritānija jeb Apvienotā Karaliste ir viena no tām valstīm, kur Mātes dienu neatzīmē maijā, bet gan Lielā gavēņa ceturtajā svētdienā neilgi pirms Lieldienām. Briti pārņēmuši tradīciju, kas nāk jau no viduslaikiem, un Mātes dienā mēdz pasniegt Simnela kūku – desertu, kas pagatavots no žāvētu augļu biskvīta un pārklāts ar marcipānu. Kūkas nosaukums nāk no latīņu vārda simila, kas nozīmē "baltākie un smalkākie no miltiem", norādījis ēdienu vēsturnieks Nīls Baterijs.

Japāņi dāvina neļķes


Līdzīgi, kā pie mums, arī Japānā Mātes dienu atzīmē maija otrajā svētdienā. Šajā dienā japāņi mammām dāvina skaistākās neļķes, kas simbolizē mātes maigo spēku, skaidrots vietnē "Global Citizen". Bērni sveic savas mammas, sakot frāzi "Haha-no-hi". Mātes dienas svinēšanas tradīcijas Japānā aizsākās 1931. gadā, godinot toreizējās imperatores Kodzjunas dzimšanas dienu 6. martā, bet 1949. gadā japāņi pieņēma maija otro svētdienu par oficiālo Mātes dienas svinību dienu.

Trīs dienu festivāls Etiopijā


Mātes dienas svinības Etiopijā noris nevis vienu, bet pat trīs dienas, saucot to par "Antrosht" festivālu. Etiopieši mātes dienu atzīmē rudens beigās pēc lietus sezonas. Kad laikapstākļi kļuvuši labāki, ģimenes sapulcējas, lai apliecinātu mammām viņu rūpes un pašaizliedzību. Meitas parasti svētku galdā liek dārzeņus, sviestu, garšvielas un sieru, bet dēli – dažāda veida gaļu, piemēram, jēra vai vērša, vēsta vietne "Care". Ģimenes izbauda mielastu, dzied un dejo.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!