Foto: Shutterstock
Mēs jau vairākus mēnešus dzīvojam vēl nepieredzētā stāvoklī – pasaule ir Covid-19 pandēmijas valgos. Šis laiks ne tikai liek uzmanīt savu veselību, bet parūpēties par to, lai kopīgiem spēkiem ar vīrusu cīnītos. Un par to ir jārunā arī ar bērniem, izceļot sabiedrības atbildību, piemēram, nēsājot sejas aizsargmaskas publiskās vietās.

Ik dienas Latvijā ir nu jau simtiem saslimušo. Valdība noteikusi, ka tiem skolēniem, kas sasnieguši 13 gadu vecumu, arī skolas telpās klātienē būs jāvalkā sejas maskas. Tāpēc šis ir īstais laiks, lai vecāki runātu ar bērnu, kāpēc tas ir svarīgi. Kā norāda kognitīvi biheiviorālā terapeite Mišela Meidenberga, masku valkāšana izceļ cilvēka vērtības un labestību pret apkārtējiem, ja tiek padomāts arī par sabiedrības labumu. Lūk, 12 vērtīgi vēstījumi, kurus iesaka Meidenberga vietnē "Psychology Today", lai vecāki tos nodotu saviem bērniem, runājot par ieguvumiem, valkājot sejas aizsargmaskas!

12 apzinīga cilvēka mācības, kuras mācīt saviem bērniem par masku valkāšanu

1. Padomā par lielāko ieguvumu. Māci bērniem, ka pat ja viņiem liekas, ka maskā jūtas neērti vai negrib to nēsāt, tās uzlikšana sniegs labumu sabiedrībai kopumā un potenciāli palīdzēs un pasargās daudziem cilvēkiem. Tas bērnam iemācīs, ka reizēm nevar izlocīties no noteikumu neievērošanas, un pasaule nerotē tikai ap vienu personu – ir jāņem vērā citu cilvēku drošība un veselība.

2. Lielais vairākums dos vairāk nekā tikai dažu iesaiste. Ja sejas masku uzliks trīs cilvēki no simta, tas nenesīs maksimālo iespējamo labumu, lai vīrusu noslāpētu. Šāds princips ir komandas darba pati esence. Efektu var panākt tikai tad, ja sabiedrība darbojas vienoti un strādā kopā.

3. Ir normāli, ja maskas uzlikšana liek justies neērti, bet tas sniedz labumu. Šī ir viena no lietām, kas rezonē ar personu kā fiziski, tā emocionāli. Pat ja liekas, ka maskas uzvilkšana izraisīs apkārtējo nievas, tām nevajag pakļauties. Esot diskomfortā ar savām sajūtām, mudina bērnā skolot prasmi tikt galā ar dažādām situācijām, parādīt rakstura stingrību un neatlaidību.

4. Dzīve attīstās, tāpēc mums vajag pielāgoties. Atgādini bērnam, ka viss ir īslaicīgs. Arī prieks, sāpes un apstākļi. Ir jāpielāgojas esošajai situācijai, lai nākotne būtu droša. Jāatceras, ka arī pie mums ik dienas Covid-19 atklāj vairākiem simtiem cilvēku, tāpēc jābūt atbildīgiem šeit un tagad.

5. Uzticies zinātnei un mediķiem. Epidemiologi un infekciju slimību speciālisti atkal un atkal ik dienas uzsver, cik nozīmīga ir aizsargmasku nēsāšana, sociālā distancēšanās un regulāra roku mazgāšana un dezinfekcija, kas balstīta uz zinātniskiem pētījumiem. Māci bērniem, ka mediķiem un zinātniekiem ir jāuzticas, jo tieši pateicoties viņiem mūsdienu medicīna ir tik attīstīta.

6. Neļauj pieķerties idejām, kas neko neiemāca. Bērni nereti mēdz pieķerties kādai domai, kas nav pierādāma. Pastāsti, ka ir jābūt pietiekami elastīgiem, lai ļautos dažādām mācībām. Šobrīd vairāk nekā nekad redzam, ka dzīve var mainīties dažu mēnešu, pat nedēļu un dienu laikā, tāpēc ir jābūt spējīgiem mainīt savus paradumus, pielāgojoties apstākļiem.

7. Dzīve ir ciešanu pilna. Ciešanas ir daļa no dzīves, mēs visi ciešam, jo tāda ir cilvēka daba. Tas, ko lietas labā varam darīt, ir saņemt to atbalstu, kas mums vajadzīgs un pelnīts. Bērni no dabas ir ļoti elastīgi – viņiem veicas tīri labi, ja elastību un neatlaidību regulāri demonstrē. To var darīt ar savu domu, jūtu un uzvedības apzināšanos, kas bērnam iemāca līdzjūtību pret sevi.

8. Apgalvo, ka vērtības un vajadzības ir nepieciešamas, pat ja tās neatbalsta, nepatīk vai nav populāra nostāja. Bērns var justies neiekļauts, ja redz, ka viņa vienaudži dara lietas kopīgā manierē. Bet, ja bērnu iemācīsi, viņš sapratīs, ka, darot nozīmīgas lietas, ir vērts iestāties par savu pozīciju. Bērnam nav jāielaižas kompromisā un jāatmet savas fundamentālās vērtības un vajadzības, tikai lai iekļautos populāro bērnu pulciņā.

9. Uzsver labas veselības vērtību. Skaidro bērnam, ka ir vērts panākt kompromisu, ja tas nozīmē, ka viņš būs vesels. Mēs varam būt proaktīvi un darīt lietas, lai mazinātu vīrusu izplatību, pasargājot veselību, neatkarīgi no tā, vai tā ir aizsargmaskas lietošana, sociālā distancēšanās, veselīga ēšana, vitamīnu lietošana vai sportošana.

10. Teju viss ir process. Nekas nemainās vienas nakts laikā – parasti būtiskas izmaiņas ir process. Un process ir jāpiedzīvo, lai ilgtermiņa izmaiņu efektu pamanītu. Tāpat ir ar klaviermācību, peldēšanu vai vidusskolas atestāta iegūšanu – tas prasa laiku un individuālu darbu.

11. Ja kaut ko ļoti vēlies, ir jāvelta tam noteikts laiks, biežums un pūles. Ja bērns turpinās savu pienākumu veikšanu, tas agrāk vai vēlāk rezultēsies izmaiņās un uzlabojumos. Iesaistieties tajā kā ģimene, un varēsiet viens otru šajā laikā atbalstīt un motivēt.

12. Ir svarīgi palīdzēt mazāk aizsargātajiem. Pastāsti bērnam, ka saslimšana ar jauno koronavīrusu visus neskar vienādi, taču pat ja cilvēki fiziski jūtas labi, tas nenozīmē, ka vīrusu nevar nodot tālāk. Ja vistiešākajā veidā to var mazināt, uzliekot masku, norādi bērnam, ka tā var pasargāt vismazāk aizsargāto sabiedrības daļu. Šādā veidā bērns aizdomāsies par labestību, uzmanību, kā arī apdomās savas vērtības, kas ir fundamentālas personības veidošanā. Turklāt būt gādīgam ir laba sajūta.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!