Septiņas pazīmes, kas liecina – pienācis laiks atlaist bērna aukli

Portālā "Parents" ģimenes un bērnu psiholoģe Anna Krainova stāsta par tām pazīmēm, kas var liecināt, ka tava bērna auklīte savus pienākumus nepilda augstākajā līmenī, un ir laiks no viņas atvadīties.

Turklāt mainījusies tiktāl, ka visas tiešās un netiešās pazīmes norāda uz to, ka bērns no aukles pat sācis baidīties. Mazulis var atklāti paziņot, ka viņš negrib, lai aukle nāktu. Vai arī ar acīmredzamām bailēm jautāt, vai aukle šodien nāks. Pastāv arī citi satraucoši simptomi. Ja parasti mierīgais, jautrais mazulis pēkšņi kļuvis kluss, nodreb pie jebkura trokšņa vai straujākas kustības, noslēdzas sevī vai bieži raud bez pamatota iemesla. Vai arī uz bērna ķermeņa parādījušies zilumi un nobrāzumi, bet aukle to skaidro ar biežu un dīvainu paklupšanu, turklāt tavā klātbūtnē nekas tamlīdzīgs nenotiek. Šādas pārmaiņas var būt saistītas ar to, ka aukle sit tavu bērnu vai piemēro citus fiziskus sodus. Sākumā ar aukli ir jāparunā pavisam tieši. Pēc viņas reakcijas daudz ko varēs saprast. Ja aukle nevar saprotami paskaidrot, kā bērnam radušies zilumi, ir vērts viņas teikto pārbaudīt. Arī ar bērnu var un vajag parunāties. Jā, tiesa, ka mazi bērni, īpaši, ja viņi ir iebiedēti, visbiežāk klusē un vai neko saprotami nevar paskaidrot. Un arī vecāki bērni ne vienmēr ir spējīgi pastāstīt patiesību. Iemesli var būt vairāki. Vai aukle bērnu ir iebiedējusi, kas gadās diezgan bieži, vai arī bērns, kurš nekad iepriekš nav sists, vienkārši nesaprot, kas noticis. Bet, iespējams, viņš pats sevi uzskata par vainīgu, un ja jau auklīte viņus ir sodījusi, tad vecāki rīkosies tāpat.

Ja mazulis vēl ir pavisam maziņš, un tu līdz galam neesi pārliecināts, vai viņš runā patiesību, vai arī bērns visu noliedz, bet tev ir šaubas, vari uzstādīt slēpto kameru (tiesa, īsti likumīgi tas nav, ja cilvēkam nezinot viņu filmē) un paskatīties, kas notiek mājās, kad tevis nav. Jebkurā gadījumā, ja ir parādījušās pazīmes, kas liecina par bērna iespējamu fizisku ietekmēšanu, ilgi gaidīt nevar. Ja fakts par vardarbību apstiprināsies, ir jāvēršas pie bērnu psihologa. Speciālists palīdzēs bērnam tikt galā ar šādas traumatiskas pieredzes sekām.

Rotaļa informācijas iegūšanai

Ja bērnam uz ķermeņa parādījušies zilumi, pirmais impulss, kas visai dabiski rodas praktiski ikvienam vecākam, ir bērnam tieši pavaicāt: "Auklīte tev iesita?". Tā arī var darīt. Ja saprātīga atbilde nav sekojusi, pamēģini nepabeigto teikumu tehniku. Sāc frāzi, pa vidu paņem pauzi un ļauj bērnam pabeigt domu: "Kad tu sasiti auklītes telefonu, viņa..." Cits variants – paņemt rotaļlietas un ar to palīdzību palūgt bērnam parādīt, kā viņi ar auklīti pavada laiku. Pievērs uzmanību, kādu mantu bērns izvēlas aukles lomā un kādu viņš redz sevi. Ja aukle šajā teātrī spēlē kāda plēsīga zvēra lomu (tīģeris, vilks) , ja klusais bērns sev izvēlas agresora vai aizstāvja lomu, ja spēlē viņš lieto lamu vārdus vai uzvedas agresīvi, ir iemesls nopietni aizdomāties. Pievērs uzmanību arī uz to, kādos vārdos viņu rotaļas laikā nosauc aukle, vai viņa slavē vai rāj bērna lomas atveidotāju.

Un vēl uzspiež reliģiju, savus morāles skatījumus, kuri tev nav tuvi un ar kuriem tu principā neesi mierā. Turklāt sarunas un lūgumi ievērot tavu pozīciju ne pie kā nenoved... Ir vērts uzmanīties arī tad, kad bērns sāk translēt no aukles pārņemtās vērtības. Proti, kad viņš tev saka ko tādu, par ko pats šajā vecumā nespētu aizdomāties: "Mēs dzīvojam sliktā dzīvoklī!", "Mēs ģērbjamies pārāk lēti!", "Tētis mums ir nekāds!".

Ir svarīgi saprast, ka aukle veidos tava bērna reakciju uz apkārtējo pasauli. Tā ka – dažreiz labākais risinājums ir ar viņu šķirties, kamēr nav par vēlu. Pat ja tu šo aukli esi atradis ar lielām pūlēm un iepriekš viņa savus pienākumus veica labi, iesaka psiholoģe.

Ir tādas aukles, kurām patīk bērna klātbūtnē parunāt par to, kā viņa ir strādājusi citā ģimenē vai kā audzinājusi pati savas atvases. Salīdzināšana šādā gadījumā praktiski ir neizbēgama: "Bet mana meitiņa šajā vecumā jau prata lasīt", "Manas māsas dēls nekad ne ar vienu nav kāvies" utt. Aukle ir kā ārsts vai psihologs, kuram būtu jāsaglabā noteiktas ētikas normas. Bet tev ir jāsaprot, ka šāda komunikācija pati par sevi jau nav laba tavam bērnam. Bērnus sāpina pastāvīga kritika, salīdzināšana un vērtēšana. Turklāt mazulis var sevi sākt uzskatīt par sliktu un tādu, kurš neko nav spējīgs izdarīt kā nākas. Tā rezultātā viņam veidojas negatīvs skatījums pašam pret sevi.

Kopēšana

Esi gatavs tam, ka agri vai vēlu bērns pārņem aukles runas veidu, ja vien tajā ir kas tāds īpašs. Tieši tāpat kā uzvedības manieres, mīmikas īpatnības, žestus, nepatīkamos ieradumus, vārdus – parazītus. Kā rāda prakse, ļoti bieži šādu iezīmju pāriešana uz bērnu vecākus sāk kaitināt un uztraukt. Tas spilgti parādās, ja bērns praktiski visu laiku pavada tikai ar auklīti. Protams, to var mainīt, bet tam būs jāpieliek ne mazums pūliņu. Tāpēc ir svarīgi arī pašam nodarboties ar sava bērna audzināšanu, kā arī organizēt komunikāciju ar dažādiem cilvēkiem.

Nepriecājies pirms laika. Liels ir jautājums, ar kādiem līdzekļiem viņa to panāk. Ja bērns tevi gaida ar nepacietību, bet, kad tu atgriezies, ne soli no tevis neatstājas, iespējams, tavā prombūtnē viņam ir liegta komunikācija. Aukle varbūt nodarbojas ar savām lietām, bērnam nepievēršot uzmanību: sarakstās sociālajos tīklos, pļāpā pa telefonu, ieslēdz bērnu istabā, uz visu dienu ieslēdz multfilmas, lai viņš "netraucētu". Ar pakļāvīgu bērnu viss ir vienkāršāk. Bet no tādiem bērniem izaug par sevi nepārliecināti cilvēki, kautrīgi izpildītāji, kuriem ir grūti aizstāvēt savas robežas un sapņot kaut ko priekš sevis. Tev to vajag?

Savukārt, ja auklīte ir pārāk kautrīga un nespēj aizsargāt tavu bērnu kādās konfliktsituācijās, arīdzan ir vērts aizdomāties. Mazulis, kurš bērnībā netiek aizstāvēts, bieži vien neprot pastāvēt par savām robežām un aug nepārliecināts par sevi, brīdina psiholoģe.

Aizdomājies: kamēr tevis nav, visticamāk, tavs bērns arī piedzīvo šo negatīvismu, tikai atšķirībā no tevis, viņam tas jāklausās visu laiku. Ja tu lielāko dienas daļu pavadi darbā, bērnam vienkārši nav izvēles. Un agri vai vēlu viņš sāks kopēt viņas pasaules skatījumu, viņam veidosies negatīva aina par pasauli, neapšaubāmi viņš iemācīsies žēloties un itin visā redzēt mīnusus. Ja tavas aizdomas apstiprinās, labāk šādu auklīti nomainīt pret citu, kura ir optimistiskāka.

Ņem vērā:

Ja aukle atbalsta pašārstēšanos, nedomā ne sekundi. Visus jautājumus, kas skar bērna drošību un veselību, izlemj tikai vecāki. Aukles uzdevums neparedzamos gadījumos ir nekavējoties sazināties ar vecākiem un izpildīt viņu norādes. Ja neesi pārliecināts, ka aukle sekos šim algoritmam, jo viņa, piemēram, ir kaislīga ienaidniece jebkādiem medikamentiem, noteikti jāmeklē cita alternatīva, lai aizstātu šādu aukli.

Ar bērnudārza audzinātāju, ar skolotāju, ar citu bērnu māmiņām rotaļu laukumos ("Es 10 gadus skolā esmu nostrādājusi, pati zinu, kā labāk", "Ko jūs man aizrādāt? Labāk skaties savu nejēgu!"). Ja konfliktējošā aukle bojā attiecības ar citiem cilvēkiem, kuri ir pastāvīgā kontaktā ar tavu bērnu, tas noteikti atstās uz viņu negatīvas sekas. Pirmkārt, apspriežot darbības bērna klātbūtnē, viņa māca bērnam necienīgi izturēties pret citiem cilvēkiem, un, visticamāk, ka bērns sāks kopēt aukles uzvedību. Otrkārt, audzinātājas un skolotāju attieksme pret tavu bērnu šādu agresīvu uzbrukumu dēļ patiešām neuzlabosies.