Septiņi mīti par bērnu veselību no vecmāmiņu pūra lādes, kurus jau sen vajadzētu aizmirst

Septiņi mīti par bērnu veselību no vecmāmiņu pūra lādes, kurus jau sen vajadzētu aizmirst
Foto: Shutterstock

Nav nekādu šaubu, ka mūsu mammas un vecmāmiņas var padalīties ar ļoti viediem un vērā ņemamiem padomiem dažādās sfērās, jo viņām taču ir tik liela dzīves pieredze. Taču vienmēr, pirms akli paļauties uz viņu pieredzi, ir vērts izsvērt visus par un pret, īpaši, ja tas attiecas uz bērniem un vēl jo vairāk – uz to veselību.

Portāls "Adme" aplūko gana izplatītus iepriekšējās paaudzes padomus, pētot, kurus no tiem tomēr nevajadzētu ņemt vērā. Lūk, septiņi mīti, kuriem joprojām tic omītes, taču bērnu aprūpes speciālisti ir citās domās!

Lai mazinātu paaugstinātu ķermeņa temperatūru, bērns silti jāsaģērbj

Agrāk bieži varēja dzirdēt: lai bērnam ātri "nosistu" temperatūru, viņš ir jāsatuntulē. Taču to nu gan nedrīkst darīt, jo āda daudz efektīvāk regulē siltuma apmaiņu. Un, ja bērns ir pārāk silti apģērbts, tad – vai nu temperatūra var vēl vairāk paaugstināties, vai arī – tā vienkārši nemazināsies.

Ārsti iesaka:

  • Uz bērna pieres uzlikt samitrinātu un atvēsinātu salveti vai dvielīti;
  • Dot bērnam iespējami vairāk šķidruma, bet tam jābūt istabas temperatūrā;
  • Vēdināt telpas, kurās atrodas bērns;
  • Atbrīvot bērnu no apģērba, kas neļauj viņa ķermenim pašam atvēsināties.


Par gudru vecāku rīcību augstas temperatūras gadījumos, lasi šajā rakstā.

Bērnu slimošanas laikā nedrīkst mazgāt

Agrāk tika uzskatīts, ka bērna vannošana slimošanas laikā ir stingri aizliegta, jo viņš pēc šīs procedūras var vēl vairāk apsaldēties un saslimt vel smagāk. No tiem laikiem daudz kas ir mainījies, arī vannas un mājokļi ir kļuvuši daudz komfortablāki.

Ārsti saka, ka bērnu drīkst vannot arī slimošanas laikā, taču tad, kad bērna ķermeņa temperatūra nav augstāka par plus 37,5 grādiem pēc Celsija un viņam nav nekādu ādas slimību, kuru laikā patiešām varētu būt liegums slapināties.

bērns, vanna, mati
Foto: PantherMedia/Scanpix

Lai bērna mati augtu biezāki un stiprāki, tos ir jānoskuj

Visai izplatīta domāšana agrāk bija šāda – lai jaundzimušajam vēlāk būtu kupla matu rota, tos ir jānodzen, lai tie kļūtu biezāki un ātrāk augtu.

Taču tas ir tikai mīts: nedz jaundzimušā, nedz pieaugušā mati no tā nekļūs ne biezāki, ne stiprāki. Matu folikulas ir izvietotas dažus milimetrus zem ādas virskārtas, un viss, kas notiek "augstāk", nekādi neietekmē to augšanu. Tad kāpēc gan šis mīts joprojām pastāv? Vairums dermatologu to skaidro ar atšķirību tekstūrā starp nenodzītiem un nodzītiem matiem: kad matiņi pēc to nodzīšanas ataug, tie šķiet resnāki, taču tas ir tikai vizuālais efekts.

  • Vairāk par mazuļa pirmajiem matiņiem un to, vai tomēr tos būtu ieteicams nodzīt, lasi te.

Bērns iespējami agrāk jāpieradina iet uz podiņa

Vai arī tev kāds iesaka mazuli iespējami agrāk pieradināt iet uz podiņa? Nesteidz klausīt šādas rekomendācijas. Katrs bērns attīstās individuāli, tāpēc gadījumā, ja viņš tam pretojas un to nevēlas darīt, tad tu taču jau pats redzi, ka viņš tam vēl nav gatavs, un nevajag bērnu piespiest. Daži bērni ir gatavi apgūt podiņmācību gada vecumā, daži tikai ap divu gadu vecumu. Un gan viens, gan otrs variants ir pilnīgi normāls, jo katrs bērns ir atšķirīgs.

Apdegumi jāapstrādā ar eļļu (sviestu)

Šis ir pietiekami iesakņojies mīts, kuram joprojām seko diezgan daudz vecāku. Kāpēc nevar apdegumus apstrādāt ar eļļu?

Apdegumus nosmērējot ar eļļu, tu to noklāj ar necaurlaidīgu plēvīti – tā neļaus ādai atdzist un traucēs ādā iekļūt ārstnieciskām vielām, ar kurām vēlāk būs jāārstē apdegums. Bet tas, savukārt, nozīmē, ka eļļu vajadzēs kaut kādā veidā likvidēt no apdeguma vietas, un lieku reizi tiks traumēta āda.

Ārsti iesaka:

  • Apdeguma vietu jāpaliek zem tekoša ūdens (atvēsināta, bet nez zem auksta, ledaina un arī ledus nederēs);
  • Jāiedzer pretsāpju medikamenti;
  • Ja ir pieejama, var uzsmērēt speciālu smēri pret apdegumiem un pēc tam vērsties pēc palīdzības pie mediķiem.


Plašāk par to, kā bērnam vari palīdzēt apdegumu gadījumos mājas apstākļos, lasi šajā rakstā.

Ja bērnu baro ar krūti, nedrīkst ēst spilgtas krāsas produktus

Daudzi joprojām uzskata, – ja jaunā mamma ēd kaut ko krāsainu, piemēram, tomātus, tad bērnam obligāti parādīsies alerģija. Taču sen jau kā pierādīts, ka tas tā nepavisam nav.

Vairumam bērnu nerodas nekādu problēmu. Mamma var ēst praktiski visu, ko viņa vēlas, taču, protams, saprātīgos daudzumos. Ja tomēr ir bail, tad kādu produktu var pamēģināt pa drusciņai un pavērot bērna reakciju.

  • Par mammas ēdienkartē ieteicamajiem un aizliegtajiem produktiem krūtsbarošanas laikā vairāk lasi šeit.

    Septiņi mīti par bērnu veselību no vecmāmiņu pūra lādes, kurus jau sen vajadzētu aizmirst
    Foto: Shutterstock

Kreiļus ir jāpāraudzina

Agrāk daudzās valstīs tika praktizēta bērnu – kreiļu pāraudzināšana. Bet, vai patiešām tas bija nepieciešams? Un vai tas ir tik nevainīgi?

Izrādās, ka nē. Jau kopš bērna dzimšanas viņam kāda roka ir dominējošā, un ja mēs vēlamies pretoties dabai, tad vairumā gadījumu negatīvas sekas nepaies secen. Bērnam var pasliktināties koncentrēšanās, spēja mācīties, bet tas taču ir tik svarīgi ikvienam cilvēkam.

Bet, vai tu vēl tici kādam no šiem mītiem? Varbūt esi saņēmis vēl citus "interesantus padomus"? Dalies komentāros!

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!