Septiņi paņēmieni, kas pusaudzim var palīdzēt tikt galā ar stresu
Foto: Shutterstock

Ar stresu savā dzīvē saskaras ne tikai darbā ierakušies pieaugušie, bet arī bērni un pusaudži. Turklāt stress, nemiers un trauksme pusaudžu vidū pēdējo gadu laikā arvien pieaug. Kā pusaudzis sev var palīdzēt tikt galā ar stresu, un kāda loma tajā ir vecākiem?

Katrs trešais pusaudzis, nemaz nerunājot par pieaugušajiem, saskaras ar stresa pazīmēm ik dienas, secinājusi Amerikas Psiholoģijas asociācija pētījumā par stresu. Precīzi, protams, to izmērīt nav iespējams, taču psihoterapeiti un garīgās veselības pētnieki prognozē, ka ik gadu stress un trauksme pusaudžu vidū kļūst arvien izplatītāka, to vietnē "Psychology Today" piesauc arī psihoterapeite un sociālā darbiniece Pamela Vilsija, kas specializējas pusaudžu jautājumos.

Stress ir ķermeņa reakcija uz kādu darbību, kas cilvēkam ir izaicinoša vai šķiet par smagu. Piemēram, stress var rasties brīdī, kad cilvēks nonācis fiziskās briesmās, vai sociālā situācijā, kas prasa piepūli, piemēram, sarunājoties ar savu simpātiju. Cēlonis tam, ka pusaudzis izjūt stresu, var būt visdažādākie iemesli – sociālie un emocionālie ikdienas uzdevumi, kas piedienas pubertātes vecumam, problēmas ģimenē vai attiecībās ar vienaudžiem, nemiers, ko izraisa sociālo mediju lietošana un citi stresori.

  • Vairāk par pazīmēm, kas var liecināt par to, ka bērns ir stresa ietekmē, lasi šeit.

Kā norāda psihoterapeite Pamela Vilsija, stress ir dabiska dzīves sastāvdaļa jebkurā vecumā. "Pusaudžiem vislabākie skolotāji un vadītāji ir vecāki. Bērni mācīsies no jūsu uzvedības un pārņems darbības, kas palīdzēs pašiem tikt galā ar stresu," skaidro Vilsija. Prasme valdīt pār savām emocijām un radīt dzīvesprieku pusaudzim var būt pat ļoti noderīga un dzīvi mainoša. Lūk, septiņi psihoterapeites Pamelas Vilsijas padomi, kā palīdzēt savam pusaudzim uzplaukt, kad viņi jūtas dzīves uzdevumu nomākti un ir stresā.

Pārvaldi savu prātu

Veids, kā cilvēks domā, ir viens no faktoriem, kā mēs nosakām savu reakciju pret stresu. "Domas rada realitāti, kas nozīmē, ka domas var radīt sajūtas, kas ved pie darbībām, kas savukārt aizved līdz galarezultātam jeb sekām," norāda Vilsija. Un ja domas ir automātiskas, tās rada papildu ciešanas, kurām nav jābūt obligātām.

Kā domu/prāta pārvaldīšana notiek praktiski? Ja pusaudzim ir akadēmiskie izaicinājumi, sāc ar to, ka palīdzi novadīt stresu, vaicājot, kā tavs bērns vēlas justies. Varbūt viņš vēlas saredzēt cerību vai pašpārliecību par savām spējām? Tālākais, ko var darīt – vedināt bērnu tajā domu vai darbību virzienā, kas risinātu problēmu, no kuras bērnam ir stress. Piemēram, prasīt palīdzību skolotājam, lai saprastu grūtāku tēmu kādā no mācību priekšmetiem utt. Kad pusaudzis redzēs, ka var izmantot dažādus ceļus, lai sev palīdzēt, viņš kļūs pārliecinātāks, kas vedīs pie sekmīgām darbībām un stresa mazināšanās.

"To pašu var attiecināt arī uz emocionālo stresu. Ja tavam pusaudzim ir automātiskā doma par to, ka "kādam es nepatīku", pavaicā bērnam, kā viņš gribētu justies, ja viņu atraida," piemēru min psihoterapeite. Pusaudzis pavisam noteikti nevēlētos būt izslēgts no vienaudžu grupiņas, bet ar šādu jautājumu tu vari palīdzēt viņam justies daudz neitrālāk, ja tāda pieredze reiz pienāktu. Atgādini pusaudzim, ka ir normāli, ja viņš kā personība kādam nepatīk, vai arī visi nevar patikt viņam. Ir pietiekami, ka pusaudzis ir viņš pats.

Ieklausies savā pusaudzī

Pusaudžiem vajag, lai viņi ir redzēti un saprasti. Tas veido stabilas saskarsmes pamatus. Esi zinātkārs, atvērts, pieņemošs un mīlošs, ja pusaudzis tev atklāj, kā jūtas, un stāsta, ka ir stresa nomākts. "Daudzi pusaudži jūt uzmācīgu spiedienu, ka ir nepietiekami vai sliktāki par citiem. Ļauj pusaudzim apzināties, ka tas, cik viņš ir vērtīgs, nav atkarīgs tikai no sasniegumiem. Pusaudzim ir jāzina, ka viņš ir mīlēts par to, kas viņš ir, nevis par to, ko dara," skaidro psihoterapeite Vilsija. Apliecināt pusaudža sajūtas vecāki var, izmantojot tādas frāzes kā "es tevi saprotu", "es tevi dzirdu", "pastāsti vēl". Pirms mesties risināt pusaudža problēmas, vispirms ļauj pabeigt pusaudzim runāt, un tad pavaicā, vai viņš vēlas tikai runāt par savām emocijām, vai arī tavu palīdzību situācijas risināšanā.

Joga

"Iedrošini savu pusaudzi pamēģināt jogu. Daudzi pētījumi pierādījuši, ka jogas praktizēšana (gan fiziskās kustības, gan elpošana ar prātu) palīdz mazināt trauksmi pusaudžos. Joga palīdz cilvēkiem nomierināties, nodrošina telpu, kas ir attālināta no sociālajiem un skolas vides spiedieniem," padomu sniedz psihoterapeite. Vilsija arī uzsver, ka šāda fiziskā aktivitāte rosina apzināšanos, ka savs ķermenis jānovērtē, kas savukārt veido pozitīva ķermeņa tēla uztveri un paaugstina pašpārliecību. Turklāt lēnā stiepšanās un dziļā elpošana jogas laikā palīdz ķermenim mazināt stresu, rada miera sajūtu.

Meditācija

Savienojumā ar jogu un prāta pārvaldīšanu, prāta apziņas stiprināšana pusaudzim palīdzēs atpazīt un novērst negatīvo domāšanu un pārvaldīt stresu. "Meditācija uzlabo fokusa un koncentrēšanās spējas, kas pusaudzim ļaus nodoties mājasdarbiem un sasniegt labākus rezultātus eksāmenos. Meditācija arī palīdz pašpārliecībai un atmiņai," norāda psihoterapeite. Mācot pusaudžiem apzināties savas domas, pārlieku tām nepieķeroties, ļaus paraudzīties uz lietu trauksmainību citādāk. Turklāt meditācijai nav nepieciešamas īpašas nodarbības – ir ļoti daudz lietotņu, kuras atrodamas viedtālruņos tieši šim mērķim – meditēt.

Pilnvērtīgs miegs

Ja pusaudzis savā ikdienā iekļaus jogu, meditāciju vai kādu citu prāta pārvaldīšanas rīku, pilnvērtīgāks miegs būs viena no lietām, kas pie viņa nāks dabiski. Psihoterapeite Pamela Vilsija skaidro, ka mierīgāks prāts ir rezultāts ilgam un kvalitatīvam miegam naktīs. Tas savukārt vairo produktivitāti nākamajā dienā, neradot trauksmes sajūtu, ka kaut kas ir nepaveicams.

Ierobežo ekrānlaiku

Vēl viena lieta, kas var palīdzēt mazināt stresu pusaudzim, ir ekrānlaika jeb viedierīču izmantošanas laika ierobežošana. Psihoterapeite norāda, ka viens no trauksmes, stresa un pat depresijas cēloņiem mūsdienās ir tieši pārlieku lielā sociālo tīklu un viedierīču izmantošana. Pārrunā ar savu pusaudzi to, ka viedtālrunis ir jāizmanto mazāk un apzinīgāk – visai ģimenei.

  • Par to, kādas var būt sekas pārmērīgai ekrānierīču lietošanai, vari lasīt šajā rakstā.

Meklē palīdzību

"Tavam pusaudzim vajadzētu vismaz vienu pieaugušo, papildus pašam vecākam, pie kā vērsties pēc padoma un atbalsta. Pārrunājiet par iespējamajiem resursiem – skolas sociālo pedagogu, psihologu, treneri vai citu cilvēku, kas varētu palīdzēt grūtībās," iesaka psihoterapeite. Pat ja vecāki nevar pasargāt savu tīņa vecuma atvasi no stresa, kopīgiem var spēkiem ir iespējams mācīties, kā ar to tikt galā, lai dzīves izaicinājumi un uzdevumi neliktos pārāk grūti.

Tags

Pusaudzis Skolēna emocionālā attīstība un mācības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form