Seši piemēri par bērnu audzināšanu, kad mammām labāk ieklausīties tētu viedoklī  (3)

Portāls "Adme" piedāvā iepazīties ar mammu un tētu sešām tipiskākajām atšķirībām bērnu audzināšanā jeb lietām, par kurām mammām biežāk vajadzētu ieklausīties saprāta balsī vai vēl vienkāršāk – bērna tēvā. Dažreiz mammas ir tik ļoti satraukušās par bērnu, ka pieņem nepārdomātus lēmumus.

Trauksmainās mammas ķeras klāt medikamentiem pie bērna mazākās skrambiņas vai iesnām, un, protams, tas ir pilnīgi pieļaujams un saprotams, ja zāles ir nozīmējis ārsts. Taču bieži mēdz būt tā, ka ārsta izrakstītās zāles mammai nepatīk, un viņa, balstoties uz draudzeņu, omīšu un citu "profesionāļu" padomiem, patstāvīgi tās nomaina uz citām. Turklāt bērnam tiek aizliegts iet pastaigāties, viņam tiek uzvilkts simts drēbju kārtas, tiek aizpakoti visi logi un ventilācijas atveres, lai gan būtu jādara tieši pretēji.

Mammas mēdz krist arī citās galējībās. Salasoties dažādus padomus internetā, sievietes bieži vien atsakās, piemēram, no bērna potēšanas pret dažādām slimībām. Viņu arguments ir bailes no blakusparādībām. Šīs mammas uzskata, ka organisms pats spēj tikt galā ar dažādām slimībām – kā agrāk, līdz vakcīnu parādīšanās.

Tēti jautājumā par vakcinēšanos bieži vien ir daudz stingrāki: ja ārsts pateica, ka jāveic potēšana, tātad, tā tam būs būt. Tieši vīriešiem nākas savām trauksmes pilnajām partnerēm skaidrot, ka no potēm nemirst, ka vakcīnas pirms tam ir rūpīgi pārbaudītas, bet iespējamās komplikācijas, piemēram, pēc gripas potes ir daudz vieglākas, nekā tās, kas var rasties, izslimojot gripu.

Tēti arī šajā ziņā ir stingrāki: bērns ir jābaro tieši tik, cik to ir ieteicis pediatrs, bet nevis katru reizi, kad bērns to prasa. Iespējams, bērnam vienkārši patīk pats barošanas process. Vai viņš vēlas uzmanību un uz rokām, bet nepavisam ne vēl vienu reizīti paēst.

Protams, vecākiem, tāpat kā bērnu aprūpes speciālistiem, ir ļoti dažādi viedokļi par zīdaiņu barošanu – ir, kas atbalsta barošanu pēc pieprasījuma, bet ir tādi vecāki un ārsti, kuri rekomendē bērnu barot pēc noteikta grafika.

Jautājumā par bērna agrīno attīstību mammas bieži vien nezina mēru: vadā bērnu uz peldēšanu, zīmēšanu un angļu valodu, domā par masāžām, ko ieteikusi kaimiņiene, un plānos ir mazuli nodot "bēbīšu skoliņā" kopā ar paziņas bērnu no rotaļlaukuma. Un labi vēl, ja tas viss tiek darīts, lai attīstītu bērna talantus, nevis, lai varētu padižoties draudzeņu priekšā.

Tēti dažreiz daudz skeptiskāk attiecas pret dažādiem pulciņiem (un ne vienmēr kļūdās). Daudzie pulciņi, kas paredzēti bērna agrīnās attīstības veicināšanai, nesniedz mazulim praktiski neko. Tēti dod priekšroku izvēlēties vienu vai divas nodarbes, uz kurām vest bērnu, un visbiežāk tas arī bērnam sniedz daudz vairāk labuma. Jau pavisam drīz bērns kļūs par mazu speciālistu izvēlētajās nodarbēs.

Hiperaprūpe galvenokārt attiecināma tieši uz sievietēm. Mammas ar savu trauksmi par bērnu bieži vien pāršauj pār strīpu: aizliedz skriet un lēkt, lai tikai bērns nesavainotos, bet vispār vislabāk bērnu nekur no sevis tālu nelaist, satuntulēt tā, ka bērns pat pakustēties nevar…

Tēti, tieši pretēji, bērniem sniedz daudz lielāku brīvību, saprotot, ka zilumi un puni ir ne tikai neizbēgami, bet savā ziņā pat var nākt par labu. Tieši šāda pieeja, pēc psihologu domām, bērnam palīdz kļūt patstāvīgam un justies komfortabli pieaugušo dzīvē.

Runa ir ne tikai par to, ka sievietes dažreiz bērniem velta sevi pilnībā, aizmirstot par sevi. Mammas parasti skatās tās multfilmas un filmas, kuras patīk bērniem, lasa to, ko par labu esam atzinis bērns, pērk tās rotaļlietas, kuras ar garantiju patiks mazulim. Darīt kaut ko pēc sava prāta, kad tas ir pretrunā ar bērna vēlmēm, viņām šķiet netaisni attiecībā pret atvasi.

Tēti ir daudz vēsāki, un izteiciens "uzdāviniet dēlam radiovadāmo lidmašīnu, es ar to spēlēšos", nav nekāda anekdote. Tēvi biežāk kopā ar bērniem skatās multfilmas, kuras patīk viņiem pašiem, spēlē ar viņiem paslēpes un vizinās ar bērnu velosipēdu. Un nepavisam nekautrējas nedaudz "ekspluatēt" bērnus. Tajā, lai palūgtu bērnam sadabūt zem dīvāna pakļuvušo televizora pulti, nav nekā briesmīga, tā ir elementāra palīdzība. Tieši pretēji, tas bērnu pieradina pie pareizās attieksmes pret dzīvi kopumā un vecākiem kā daļu no tās. Galvenais, bez fanātisma.

Kāds audzināšanas stils ir tuvāks tev? Tu biežāk rīkojies kā mamma vai tētis? Padalies pieredzē komentāros!