Foto: Shutterstock
Tēva loma vīrieša dzīvē ir ļoti nozīmīga, kas brīžiem var šķist vairāk kā darbs, nevis būtība. Lai neuzliktu masku un šo lomu nespēlētu gluži kā teātrī, der sev atgādināt vērtīgus pieturpunktus, kas bagātina tēva personību.

Būšana tēvam reizēm ir liela privilēģija, vietnē "Psychology Today" skaidro psihiatrs Grants Hilarijs Breners. Viņš izceļ svešus svarīgākos punktus par tēva lomu, ko mācījies no sava tēva, kā arī pielietojis pats, būdams tēvs, lai bagātinātu sevi emocionāli.

Esi tu pats


Būšana kādam citam un tēlotas lomas ieņemšana nestrādā, it īpaši tad, ja esi vecāks. "Mans tēvs ne vienmēr izpildīja lomu perfekti, un kaut kādā mērā viņa personība nesaskanēja ar manu, bet man nekad nebija sajūta, ka viņš izietu uz kompromisu attiecībā pret savu godīgumu vai autentiskumu," atklāj psihiatrs Breners.

Tēvam attiecībās ar savu bērnu ir nozīmīgi būt pašam, vienlaikus negaidot no sava bērna, ka viņš pildīs iecerētu lomu un nebūs viņš pats. Tas bērnā radīs sajūtu, ka viņš var būt patiess, apzināties savu iekšējo "es", kā arī rast spēku grūtībās un tajā, kā veidojas personība.

Esi savaldīgs


Dzīve sastāv no izvēlēm, kas nozīmē to, ka ir brīži, kad kā vecāki vēlētos vienu, bet izdarām citu izvēli, jo trūkst, piemēram, finansiālo līdzekļu. Tāpat pieaugušie un vecāki kļūdās, turklāt mēs neizvēlamies to, ka būsim kļūdījušies, – mirklis bez sprieduma, sakāpinātas emocijas, neveiksme u.tml. Taču to, kā raudzīsimies uz savām neveiksmēm, varam ietekmēt.

Tāpēc pat tad, ja piemeklējusi krīze vai problēma, esi savaldīgs. Pārdomā savu rīcību un to, kā reaģēsi uz negatīvo. Psihiatrs iesaka tā vietā, lai nesavaldīgi kliegtu, dusmotos un izrādītu negatīvās emocijas, saglabāt spēju būt savaldīgam, lai apzinātu faktu un sekas.

Neaizmirsti rotaļīgumu


Bērnības atmiņas, kas visspilgtāk saglabāsies par tēvu, būs nevis no reizēm, kad viņš bijis nopietns vai aizkaitināts, bet gan muļķīgs, rotaļīgs un asprātīgs, skaidro psihiatrs. Amizantas grimases, muļķošanās, smalks humors ir lietas, kuras nevajadzētu aizmirst arī tad, kad vīrietis ir tēvs, ne tikai naudas pelnītājs, kuram jābūt nopietnam.

Nekautrējies


Lai gan ieteikumi būt pašam, savaldīgam un vienlaikus rotaļīgam ne vienmēr iet roku rokā, savu bērnu acu priekšā nevajadzētu būt tādam, kurš viegli samulst. Psihiatrs grants Hilarijs Breners atminas epizodes no savas bērnības, kad izjutis kaunu par sava tēva rīcībām draugu priekšā, taču pieaugot sapratis, ka mulsuma un kauna sajūta nav lietderīga un tikai kavē rīkoties. Bieži vien mulsums nav pamatots – ja nomāc šaubas pat tad, ja sirdī zini, ka izvēle vai rīcība ir pareiza, dzen nosodošo mulsumu prom.

Esi atbildīgs


Lai gan psihiatrs šo sauc par senu vērtību, turēšana sevi pie atbildības palīdz sevi nevainot par nevēlamu rīcību, tajā pašā laikā liekot uzņemties atbildību. Būt atbildīgam – tā nav no vieglākajām prasmēm, ko sevī skolot, jo emocionāla satricinājuma laikā tas var piemirsties. Pat ja ieteikums būt atbildīgam šķiet vienkāršs, atbildības prakse prasa daudz vairāk pūļu, nekā dažkārt vieglākais un sāpīgākais ceļš – vainot sevi (kas ir viena no sevis sodīšanas metodēm).

Tāpēc brīžos, kad tavs bērns būs izdarījis ko sliktu, nenosodi, bet māci būt atbildīgam. Runājiet par rīcības sekām, ejiet garākās pastaigās, lai būšanai divatā atrastu laiku. Turklāt pašanalīzes veikšana, lai strādātu pie pašvērtējuma, ir liels darbs ar savām emocijām, skaidro Breners.

Seko saviem sapņiem


"Lai gan mans tēvs atlika malā lielu daļu no savām jaunības ambīcijām, lai būtu labs un apņēmīgs dēls un tēvs (izdarot izvēli par labu ģimenes biznesam nevis pašam savas profesijas izvēlei), pēc došanās pensijā viņš darīja to, ko mīlēja. Spēlēja bridžu teju katru dienu – spēli, ko viņš pārtrauca spēlēt jaunībā, jo bija darāmas citas steidzamākas lietas," atminas psihiatrs. Tāpēc, lai nerastos sajūta, ka neesi piepildījis sevi, neatsakies no saviem sapņiem un lietām, ko pašam patīk darīt, – piepildi sevi kā personu un profesionāli, iesaka Breners. Tas nesīs tikai prieku un entuziasmu darboties.

Lai gan šīs sešas lietas šķiet virspusējas, Breners norāda, ka tās nākas novērtēt tad, kad esi kļuvis par tēvu un vēlies sniegt labāko saviem bērniem un ģimenei, lai gūtu mentālo piepildījumu. "Ja ir skaidra izpratne par savām vērtībām un apņemšanās tās paturēt prātā, tas noved pie iekšējā godīguma, kā arī noder kā aizsargs pret nepiemērotu vai maldinošu ietekmi," secina psihiatrs.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!