Ir bērni, kuri iet uz skolu, un vienu dienu paiet skolai garām. Un saprot, ka tas ir iespējams, pēc tam nedēļām neejot uz skolu. Skaidrs ir viens – bērniem ir jābūt skolā! Jā, var gadīties situācijas, kad bērns lūgsies, lai viņu uz vienu dienu atstāj mājās, jo viņš ir pārguris, un tad patiešām ir vērts šādu iespēju viņam dot. Nereti, pasakot bērnam, ka viņš var palikt mājās, viņš tomēr pārdomā un uz skolu aiziet, bet ar labāku pašsajūtu, jo izvēle dod kontroles sajūtu.
Tomēr ir bērni, kuri ātri secina, ka patiesībā, neaizejot uz skolu, nekas briesmīgs nenotiek. Un ir bērni, kuri saprot, ka, neejot uz skolu, neviens viņam īsti nevar neko izdarīt. Un tā veidojas hroniski bastotāji, savā blogā raksta "Uzvedība.lv" vadītāja Līga Bērziņa. Lūk, tālāk iepazīsties ar Bērziņas skatījumu par to, kāpēc bērni var izdomāt neiet uz skolu un kā reaģēt vecākiem!
"Protams, ir juridiski mehānismi, lai palielinātu spiedienu uz vecākiem – pēc noteikta neattaisnoto stundu skaita skola ziņos citām institūcijām par bastotāju, tomēr lielākajā daļā gadījumu tas veido vēl lielāku stresa fonu, situāciju pēc būtības īsti nepalīdzot risināt.
Un, atklāti sakot, ir gadījumi, kad bērnam ir sarežģīta uzvedība, un skola vai izvēlēties nerisināt šo situāciju, jo, kad bērna nav skolā, visiem ir mierīgāk…
Kāpēc skolēns var izdomāt skolai paiet garām...
Lai saprastu, ko ar to darīt, ir vērts saprast, kā šāda situācija veidojas.
Ir vairāki faktori, kas var paaugstināt bastošanas iespēju – bērns ir slimojis, iekavējis vielu un netiek līdzi mācībām. Te ir vērts arī paskatīties, kāpēc bērns slimo – bērni, kuri skolā jūtas psiholoģiski slikti, var arī vairāk slimot. Tāpat viņiem nav motivācijas izveseļoties. Vai viņi var pat sabotēt savu veselību, nepiemēroti ģērbjoties.
Tad ir vērts meklēt iemeslus, kāpēc bērns jūtas slikti skolā. Nepiemērota slodze? Sensorā pārslodze? Pāridarījumi no vienaudžu puses? Pāridarījumi no pieaugušo puses? Nepiemērots mācību process? Disleksija, disgrāfija vai citas mācīšanās grūtības? Sliktas attiecības ar audzinātāju (tam ir īpaši liela nozīme līdz 4. klasei). Bērns nevar iekļauties kolektīvā? Jūtas vientuļš? Ir hroniski neizgulējies? Noguris?
Noskaidrot cēloņus var palīdzēt klases audzinātājs, skolas psihologs, sociālais pedagogs, kāds cits pedagogs. Mēs iesakām vecākiem rast laiku apmeklēt visus pedagogus, kas māca bērnam vai vismaz aprunāties telefoniski, jo vecākiem ir jāsaprot, ne tikai tas, kuros priekšmetos bērns jūtas slikti, kur viņam klājas slikti, bet arī kuros priekšmetos viņam klājas labi, kas viņam patīk, kas padodas.
Nevilcinieties uzdot jautājumu par bērna stiprajām pusēm arī kritiskajiem pedagogiem, jo nereti daudz svarīgāk par sāpju punktu noskaidrošanu ir saprast viņa stiprās puses skolā. Reizēm, lai izdotos mainīt situāciju, pietiek ar vienu pedagogu, kurš tic bērnam. Tikai šis pedagogs ir jāatrod!
Īpaši pievērsiet uzmanību, ja veselības problēmas bērnam ir darba dienās, bet brīvdienās viss ir kārtībā. Lai gan vecākiem tā var izskatīties pēc simulēšanas, tā varētu būt arī ķermeņa reakcija uz stresu un slodzi, tā var būt arī jau depresija. Drošības pēc lūdziet psihologa konsultāciju. Laba psihologa konsultāciju.
Nesekmības sekas var būt arī uzvedības problēmas, jo, ja bērns nevar sevi pozitīvi apliecināt skolā, viņš var sākt pats īstenot vardarbību, lai pelnītu statusa punktus vienaudžu acīs. Nereti tieši bastotāji visatklātāk vēršas pret pedagogiem, diskreditējot viņu darbu, traucējot klases ritmu.
Ko darīt?
Jo ātrāk sāksiet meklēt atbildes uz šiem jautājumiem, jo lielāka varbūtība, ka jautājums tiks atrisināts pēc būtības. Jo ilgāk bērns būs prom, jo vairāk iekavēsies viela, jo vairāk viņš atsvešināsies no klases, jo grūtāk viņam būs atgriezties.
Sarakstiet mācību priekšmetu nosaukumus un starpbrīžus un lūdziet atzīmēt bērnam, cik liela trauksme viņam ir katrā posmā. Jo tas, ka bērns jūtas skolā slikti, jums nepalīdzēs. Ir svarīgi saprast, kuros priekšmetos, kurā vidē viņš jūtas slikti. Pārrunājiet, kas viņam liktu justies labāk.
Ja bērns saka, ka viņam dara pāri, uztveriet to nopietni. Ja klases audzinātāja saka, ka viņš pats ir vainīgs, ka viņam dara pāri, uztveriet to vēl nopietnāk.
Saprotiet, kas bērnu motivē. Ja tā ir veiksmes sajūta, nemokiet viņu ar mājas darbiem, bet pamācieties vienu dienu uz priekšu – ja bērns klasē jutīs, ka viņš saprot vielu, ja viņu izsauks pie tāfeles risināt uzdevumu, kuru viņš būs mājās risinājis, tas var palielināt viņa pašapziņu. Ja viņu motivē draudzēšanās, tad pavērojiet, cik elastīgs viņš ir kā draugs, kādas prasmes viņam ir jātrenē. Jā, atceraties, ka bērniem ir matemātiski jāmāca tās prasmes, kuras viņi neiemācās intuitīvi. Arī spēja noklausīties sarunu biedru līdz galam, spēja ievērot piemērotu distanci, spēja palūgt lietu, nevis ņemt to bez atļaujas.
Nevienam nav tiesību jūsu bērnu sist par to, ka viņš ir impulsīvs, bet impulsīviem bērniem ir maz draugu vai arī tā ir ļoti slikta kompānija. Lai jūsu bērnam būtu labi draugi, viņam ir jāmācās pozitīvu attiecību formulas, lai labie bērni vēlētos ar viņu draudzēties.
Svarīgi ir saplānot, ko bērns dara, kamēr viņš nav skolā. Ja bērns "slimo", viņam nedrīkst būt pieejai internetam, spēlītēm, jo bērns sapratīs, ka neiet uz skolu – tas ir ļoti patīkami. Izvirziet nosacījumus, ka bērnam ir patstāvīgi jāmācās uz priekšu. Mājās palikšanai arī ir jābūt saistītai ar piepūli un pašdisciplīnu.
Vai maksāt par iešanu uz skolu? Ja situācija ir samilzusi un nauda bērnu motivē (tā nemotivēs, ja bērns saņem lieku kabatas naudu bez jebkādiem nosacījumiem), tad ir vērts mēģināt vienoties par to, jo gudri piemeklēti materiālie motivatori īstermiņā var palīdzēt izveidot jaunus ieradumus un gaidāmais mērķis var palīdzēt mazināt grūtību diskomfortu.
Paskatieties uz sevi no malas
Ja jūs pazeminiet prasības pret bērnu, ja viss tiek izdarīts bērna vietā, bērns neiemācīsies piepūlēties, pārvarēt grūtības. Runājiet lietišķi ar bērnu, neveiciet emocionālu spiedienu, jo viņam būs nepieciešams šīs prasmes – runāt lietišķi ar pedagogiem un citām autoritātēm. Ja jūs runāsiet emocionāli, viņš iemācīsies jums gudri atbildēt, manipulēt, bet reāla rīcība no viņa puses nesekos.
Vienojieties, kādas sekas būs skolas neapmeklēšanai, un sekām ir jābūt. Tām ir jābūt samērīgām, un tām ir jābūt tādām, kas nesabojā jūsu attiecības. Slēdziet līgumu ar bērnu.
Ja jums kā vecākam ir sarunas ar audzinātāju, skolas vadību un citām institūcijām par bērna bastošanu, ļaujiet runāt arī bērnam. Neveidojiet pārspīlētus stāstus (tos parasti dara mūsu vainas apziņa). Ja situācija ir nekomfortabla, ļaujiet tai būt nekomfortablai. Nepazemojiet bērnu un neļaujiet citiem viņu pazemot, bet necenšaties minimizēt situācijas nozīmību. Bērnam ir jāizjūt diskomforts un sekas par savām izvēlēm, savādāk viņam veidosies sajūta, ka viņš tiks sveikā cauri, lai ko viņš arī darītu, Tā ir bīstama situācija, kas sāpīgi atspēlējas uz vecākiem tad, kad bērns nonāk tīņu vecumā."
Ja vēl radušies jautājumi par šo tēmu vai citām, kas saistītas ar uzvedības problēmām, te vari smelties atbildes vai uzdot savus jautājumus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
