"LVportāls" lasītāja Ilva vēršas ar jautājumu: "Plānoju doties dekrēta atvaļinājumā uz pusotru gadu un pēc bērna dzimšanas izbeigt darba tiesiskās attiecības. Dekrēta laikā plānoju veikt padziļinātu izpēti, metodikas izstrādi un informācijas sistematizēšanu, lai varētu uzsākt uzņēmējdarbību (konsultāciju sniegšana dažādās jomās). Kad bērns būs sasniedzis gada vecumu, es jau varētu juridiski visu sakārtot un uzsākt darboties (strādājot mazu slodzi). Vai ir iespēja īstenot kādu no uzņēmējdarbības formām, strādāt, pašai nesaņemot atalgojumu (pieļauju, ka pirmajos mēnešos ienākumi būs līdz 200 eiro), peļņu novirzīt nesadalītajā peļņā vai pamatkapitālā un saglabāt maternitātes pabalstu?"
Maternitātes pabalstu maksā sociāli apdrošinātai sievietei divus mēnešus pirms dzemdībām, divus – pēc dzemdībām. Pēc tam vienam no vecākiem ir tiesības uz vecāku pabalstu, ko pēc vecāku izvēles maksā vai nu līdz bērna gada vecumam (tad pabalsts vienā mēnesī ir lielāks – 60 procenti no vidējās iemaksu algas) vai līdz bērna pusotra gada vecumam (43,75 proccenti no vidējās iemaksu algas).
No lasītājas jautājuma var noprast, ka vecāku pabalsta saņemšanas laikā tik uzsākta uzņēmējdarbību un sievietes interese ir par to, lai, gūstot ienākumus, tos neuzskatītu par ienākumiem, no kuriem jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI), kam vispārējā likme darba ņēmējam ir 35,09 procenti, bet pašnodarbinātajam – 32,15 procenti. Ja māmiņa bērna kopš tādā gadījumā nebūs tiesību uz pilnu aprēķināto vecāku pabalsta summu, bet tikai uz 30 procentiem no tās. Pašreiz likumā ir tā. Ir priekšlikumi par citiem procentiem, bet par tiem vēl tiek diskutēts.
Kā legālas iespējas piemēru, ko likumdevējs ir pieļāvis, kad var saņemt vecāku pabalstu nesamazinātā apmērā, "LVportāls" min pašnodarbinātību, ja no tās ir nelieli ienākumi.
Ja ienākumi mēnesī sasniedz 430 eiro, pašnodarbinātais obligātās iemaksas (32,15 procenti) veic no brīvi izvēlēta obligāto iemaksu objekta, kurš nevar būt mazāks par 430 eiro mēnesī. Papildus veic iemaksas pensiju apdrošināšanai piecu procentu apmērā no paša izraudzītā iemaksu objekta un faktisko ienākumu starpības.
Ja ienākumi mēnesī ir mazāki par 430 eiro, no faktiskajiem ienākumiem veic obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai piecu procentu apmērā. Ja ienākumi no gada sākuma ir mazāki par 50 eiro, obligātās iemaksas neveic.
Līdz ar to, ja ienākumi mēnesī būs līdz 200 eiro, vajadzēs veikt iemaksas piecu procentu apmērā pensiju apdrošināšanai, un tas neietekmēs tiesības uz vecāku pabalstu pilnā (sākotnēji aprēķinātajā) apmērā.
Savukārt, ja ir doma dibināt kapitālsabiedrību, piemēram, SIA, jārēķinās ar iespēju, ka var būt jāveic VSAOI. Piemēram, no domājamā ienākuma noteiktos gadījumos iemaksas jāveic arī tad, kad valdes loceklim nav noteikta atlīdzība. Likumos ir pietiekami daudz normu, lai novērstu izvairīšanos no nodokļiem. Nodokļu maksātājam, sākot uzņēmējdarbību, ir iespējas noskaidrot nodokļa maksāšanas jautājumus Valsts ieņēmumu dienestā, lai zinātu un ievērotu nodokļu likumos noteiktos pienākumus. Saziņas iespējas atrodamas VID mājaslapā.
