Skaidrojam, kas ir ortodonts un kādos gadījumos vecākiem bērnu vest pie speciālista

Noteikti ne viens vien būs dzirdējis, ka ortodonts ir ļoti pietuvināts zobārsta jeb stomatologa profesijai – tā arī ir, taču ortodonta darba specifika ir citāda. Lai noskaidrotu, kas tad īsti ir ortodonts un kāds ir ortodonta ārstējamais "lauciņš", izvaicājām bērnu zobārsti, ortodonti Aleksandru Borzoli no stomatoloģijas klīnikas "Zobu feja", kas specializējas bērnu un ģimenes zobārstniecībā.

Atšķirībā no zobārsta, kas ārstē zobus un smaganas, rūpējas par to veselību, Dr. Borzole pastāsta, ka ortodonts ir zobu veselības speciālists, kas pastiprināti pievērš uzmanību un pārbauda žokļa izvietojumu, zobu sakodienu un to, cik zobi ir taisni. Ortodonts, kas specializējas bērnu zobu veselībā, seko līdzi tam, kā veidojas sakodiens, vai bērnam notiek pareiza zobu augšana un to, kā tas var iespaidot sejas muskulatūras attīstību.

"Piemēram, vai apakšžoklis nav izvirzījies par daudz uz priekšu, ja veidojas nepareizs pārkodiens, seja nepareizi attīstās un tas neizskatās estētiski, līdz ar to var būt problēmas visas dzīves garumā. Funckionāli cilvēks nevarēs ēst – locītava, kas savieno apakšžokli ar galvu, veidojoties nepareizi, var būt cēlonis migrēnām vai galvassāpēm. Tas iespaido dzīvesveidu. Protams, smaidot, ja zobi nav taisni, tas nav estētiski, līdz ar to liela nozīme tam ir arī, lai ar bērna pašvērtējumu viss būtu labi," stāsta Borzole. Ortodonts tad arī ir tas speciālists, kas visas šīs lietas apskata un strādā pie tā, lai novērstu ar dažādu ārstniecības metožu palīdzību.

Vizīti pie ortodonta vecākiem nereti iesaka bērnu zobārsts, ja pamana kādu indikāciju, taču dr. Borzole norāda, ka tā nenotiek vienmēr. "Zobārsts var arī nepaskatīties uz sakodienu, būdams aizrauts ar kariesa meklēšanu. Tāpat arī sakodiena problēmas var nebūt pamanāmas vai tik izteiktas, lai zobārsts uzreiz nosūtītu pie ortodonta. Kad novirzes redzamas, zobārsts ieteikts bērnu vest pie ortodonta, lai apskatītos, vai nepieciešama ārstēšana. Ir situācijas, kad problēmas ar sakodienu (uz to norāda nepareiza izruna) pamana logopēds vai audiologopēds un arī šie speciālisti var ieteikt vērsties pie ortodonta, lai problēmu risinātu.

Ikviens vecāks savam bērnam var palūgt vienkārši sakost zobiņus – ja augšžoklis nosedz apakšžokļa zobu rindu, tad sakodiens ir pareizs. Maziem bērniem, kuriem vēl ir piena zobi, starp zobiņiem ir jābūt spraudziņām un tiem nevajadzētu "iet virsū" vienam otram. Protams, tas ir vien ātrais "tests" un ja ir aizdomas, ka veidojas nepareizs sakodiens, vecāks var droši vest bērnu pie ortodonta uz vizīti.

Tad, kad bērnam piena zobus sāk nomainīt "īstie" kaula zobi, sakodienam jābūt tādam pašam – augšžoklim virs apakšžokļa. Pat ja retu reizi vecāks pamana, ka bērns mēdz pārkost ēdienu, apakšžoklim izvirzoties virs augšžokļa – tā ir indikācija tam, ka sakodiens var veidoties nepareizi.

Piecu un 5,5 gadu vecums lielākoties bērniem ir tas brīdis, kad izkrīt pirmie piena zobi. Šī vecuma sasniegšanu ortodonte min, kā labu brīdi, lai dotos pirmajā profilaktiskajā vizītē pie ortodonta, jo tad vērts uztaisīt panorāmas rentgenbildi visiem zobiem. Rentgens parādīs, vai visiem zobiem veidojas aizmetņi un vai visi zobi izaugs. "Reizēm var būt tā, ka ne visi zobiņi attīstās. Lai domātu par turpmāko žokļa attīstību (piemēram, ja redzams, ka kāds zobs neizaugs), jādomā, kā saglabāt piena zobu vai izdarīt ko citu, lai ir gatavs plāns, vecāki to zinātu un nebūtu pārsteigums," skaidro dr. Borzole. Viņa arī piemin situācijas, kad piena zoba saglabāšana varējusi mainīt paša bērna dzīvi – ja rentgens atklāj, ka kaula zobam nav aizmetņa, piena zoba saglabāšana vajadzīga, lai mutē nebūtu tukšums.

Kas attiecas uz jaunākiem bērniem par pieciem gadiem – mazāki bērni ne vienmēr ir gatavi sadarboties, tāpēc, ja nav kādu īpašu indikāciju, ka ar sakodienu ir problēmas, lieki tramdīt bērnu un obligāti vest pie ortodonta nevajag. Pietiek, ja bērns ir bijis pie zobārsta un vecāki ir droši par to, ka viņu mazuļa zobu stāvoklis ir labs. Ortodonte vēlreiz uzsver, ka tieši vecākiem ir jābūt modriem un jāizvērtē, kad un cik bieži bērns jāved pie zobārsta vai cita zobu veselības speciālista, piemēram, higiēnista vai ortodonta.

Pie ortodonta vizīte notiek diezgan vienkārši un neviens uzreiz zobārsta urbi nedarbina, kā tas ir gadījumos ar cauriem zobiņiem. Bērnu iesēdina lielajā krēslā, gluži kā pie zobārsta. Tad ortodonts saskaita, cik bērnam mutē zobu, kā arī tos sabildē, lai ērti varētu apskatīt katru zobu un izrunāt ar vecākiem, kas kaiš. Kā papildu diagnostiku izmanto arī panorāmas rentgenu, taču tas ir ātri un vienkārši – bērns iekožas speciālā kociņā, bet rentgens griežas ap bērna galvu uz vienu un otru pusi vien desmit sekundes. Viss, kas šajā brīdī jādara bērnam – jāatrodas taisni un nav jākustas.

Rentgena taisīšanu zobiem ortodonte pamato ar to, ka ne vienmēr tas, ka no ārpuses viss kārtībā, nenozīmē, ka smaganās problēmu nav. Reizēm tieši rentgenā redzamais ziņo par potenciālajiem sarežģījumiem žokļa attīstībā. Tāpat vizīte pie ortodonta noritēs kā pa diedziņu, ja bērns zinās, kā notiek vizītes pie zobārstniecības speciālista – vecāka darbiņš šajā gadījumā ir izstāstīt bērnam, kurp dosieties, kā būs un nemānīties, bet būt atklātam. Tad arī bērns jutīsies droši un sadarbosies ar ārstniecības personu. "Ja bērns nav ļoti bailīgs, viss būs labi un nekas ļauns nenotiks," piemetina dr. Borzole.

Pēc vizītes, kad iegūta informācija par to, kā pareizi kopt savus zobus, lielākais uzraugs tam, lai bērns visu darītu, kā nākas, ir tieši vecāki. Ortodonte uzsver, ka jāveidojas sadarbībai un jāpaskaidro bērnam, kāpēc konkrētās lietas jādara vai tieši pretēji – nedrīkst darīt. Katram vecākam ir savas metodes, kas var iedrošināt vai motivēt bērnu likt treinerus vai platīti, nelikt mutē īkšķīti, ja tas ir mazāks bērns, "negriezt" zobus u.c. Kas ir noderīgi – ja bērns iemeslus, kas var kaitēt zobu veselībai, uzzinās no ortodonta, tas viņā veidos lielāku izpratni un radīs ticamības sajūtu, jo to teicis speciālists, nevis izdomājusi mamma vai tētis.

Ja ortodonts vizītes laikā konstatēs, ka bērnam ir zobu saspiestība priekšējā rajonā, vaļējs vai dziļš sakodien, nepareizs apakšžokļa stāvoklis vai problēmas, kas saistītas ar bērna ieradumiem (piemēram, īkšķa sūkāšanu, nepareizu mēles pozīciju rīšanas laikā, nepareiza izruna), tad ortodonts piedāvās ārstēšanu ar palīglīdzekļu izmantošanu. Mazākiem bērniem, kas ir piecus līdz deviņus gadus veci, visbiežākās ārstēšanas metodes ir izņemamās platītes un treineri.

Šeit jāpiebilst, ka aktīvie periodi, kad bērnam žoklis attīstās, ir no piecu līdz septiņu gadu vecuma, kad var stimulēt pareizu bērna žokļa attīstību un tas padodas viegli (ar treineru palīdzību), kā arī no 10 līdz 12 gadu vecumam, kad ir otrā augšanas fāze un bērnam var paspēt žokļa attīstību pieregulēt ar saudzīgākām metodēm. "Ja nepaspēj līdz šim vecumam stimulēt augšžokļa attīstību, vēlāk tā jau ir ķirurģiska operācija, lai novērstu sekas," stāsta ortodonte.

Piemēram, traineri vienlaicīgi regulē gan augšžokli, gan apakšžokli, pareizi zobu stimulē augšanu, mēles izvietojumu, elpošanu caur degunu un pareizu sejas attīstību. Platīšu un treineru lielākais pluss ir tas, ka šie palīglīdzekļi ir izņemami, kas mazākam bērnam nav mazsvarīgi. Taču, kā norāda dr. Borzole pēc saviem novērojumiem, tieši tas, ka treinerus var arī izņemt, ir arī mīnuss. "Bērns to nelieto un tad arī nekas nenotiek. Platītei vai treinerim visu laiku jābūt līdzi un vecākiem jāseko, lai šīs mutes ielikas lietotu. Šeit vairāk no vecāka ir atkarīgs, nekā no bērna, lai ārstēšanās notiktu. Ja bērnu neskubinās, nebūs rezultāta," stāsta ortodonte.

Vecākiem bērniem, kuriem sakodiena problēmas jau ir tad, kad piena zobi nomainījušies, ārstēšana visbiežāk notiek ar brekešu palīdzību. Tomēr savlaicīga kapīšu vai treineru lietošana bērnam pat var sekmīgi rezultēties tajā, ka sakodiens iztaisnojies un tīņa gados nebūs nepieciešams likt uz zobiem breketes. Tas atspaidosies ne vien vecāka maciņā, bet arī bērna labsajūtā, jo ārstēšana ar breketēm mēdz būt visai sāpīgs process.

Vecāki ir tie, kuriem jāseko līdzi sava bērna smaidam un jāļauj zobārstam laikus paskatīt bērna zobus. Nevajag gaidīt brīdi, kad bērns ir jau piecus gadus vecs un tikai tad vest pie zobārsta pirmajā vizītē. Dr. Borzole norāda, ka – jo ātrāk bērns zinās, kas ir zobārsts, jo labāk. Nedaudz vēlākā nākotnē, kad tiešām radīsies nepieciešamība vest bērnu pie ortodonta, tas tikai atvieglos izmeklējumu veikšanu.

Kā pastāsta Borzole, jaunākie viņas pacienti ir pat 3,5 gadus veci, taču tas ir izņēmuma gadījumos, kad bērns ir bijis gatavs sadarboties ar ārstu, ļaujot izmeklēt zobu stāvokli. Šis process, kad ilgāku laiku jātur vaļā mute, nav viegls, tāpēc ortodonte uzsver, ka izmeklējumam ir jēga, ja bērns to var pārciest paklausīgi, nenervozējot un neraudot. Ar jaunākiem bērniņiem speciālistam var būt grūti sarunāt pat atvērt muti, līdz ar to sava un bērna miera labad nav vērts viņu mocīt, ja ortodonta vizīte var pagaidīt. Ortodontes pieredze rāda, ka apzinīgais vecums, kad vest bērnu pie ortodonta, ir aptuveni četrarpus vai pieci gadi, kad ar bērnu var veiksmīgi sadarboties.

Agrīnās problēmas maziem bērniem, kas saistītas ar sakodienu, var pamanīt pat audiologopēda vizītes laikā. "Ir manipulācijas, kas nav atkarīgas no bērna, piemēram, fiksējamā aparāta izmantošana, kas palīdz paplašināt augšžokli, lai tas pareizi attīstītos. Tad vecākiem jābūt gataviem vest bērnu uz regulārām apskatēm ik pēc pusotra mēneša, lai ārstēšanas process noritētu pareizi," stāsta ortodonte. Ortodontijā katra bērna sakodiena ārstēšana notiek ļoti individuāli, tāpēc rīcības plānu ortodonts katram bērnam izstrādā īpaši. Citam vajadzīgi četri mēneši, kādam pusgads, vēl kādam pat gads un ilgāks laiks, pastāsta Borzole.

Zobārstniecības speciāliste gan iesaka vecākiem nevairīties problēmu risināt, sadarbojoties arī ar citiem speciālistiem, kas varētu palīdzēt muskuļu attīstībā, kas ir cieši saistīti ar jau pieminēto žokļu attīstību. Savā praksē ortodonte mēdz ieteikt bērnu aizvest profilaktiskā vizītē arī pie osteopāta. Arī dzemdības var ietekmēt to, kāds veidosies mazuļa sakodiens, līdz ar to bērnu fizioterapeits vai osteopāts palīdzēs pamanīt potenciālo problēmu.

Tāpat ortodonte uzsver, ka lielākiem bērniem ortodonta vizīti nevajag atlikt uz laiku, kad izkritīs visi piena zobi un vietā izaugs kaula zobi. "Bieži vien vecāki saka: "Mēs zinām, ka bērnam ir problēma, taču gaidīsim, kad samainīsies visi zobi un liksim breketes." Tā nav pareiza doma, labāk uzsākt ārstēšanu ātrāk, ja bērns sadarbojas," tieša ir ortodonte.