Diemžēl mūsdienās ne tikai Covid-19 pandēmijas laikā, bet arī ikdienā bērni un jaunieši pārāk daudz laika pavada pie dažāda izmēra ekrāniem, ilgstoši atrodoties piespiedu pozās, fiziski neizkustoties, nenostiprinot visu grupu muskuļus. Tādēļ ir jāsāk par to domāt īpaši, aicinot palīgā speciālistus, lai skolas gads bērniem un pusaudžiem sāktos un turpinātos jaudīgi – ar pilnu sparu, atdevi, iedvesmu.
Ergonomijas nozīme bērna ikdienā
"Veselības centrs 4" filiāles "Bērnu veselības centrs" fizioterapeite Lolita Keberga uzsver ergonomijas nozīmi, lai mācību darbs nenodarītu pāri bērna stājai, mugurkaulam, neveidotos asimetrija, deformācijas. Īpaša uzmanība jāpievērš vairākiem aspektiem:
- darba vietas ierīkošana – vecumam un augumam atbilstoša galda un krēsla augstuma izvēle (ieteicami tādi, kas ir regulējami un maināmi, bērnam augot). Neatbilstoša augstuma galds un krēsls var radīt nepareizu slodzi/pārslodzi mugurkaulam. Ergonomiski pareizi sēžam tad, ja gūžas, ceļa un potītes locītavas ir 90° leņķī, un pēdas atrodas pilnībā uz grīdas. Galda augstums ir atbilstošs, ja roku apakšdelmi uz galda atrodas taisnā leņķī.
- datora/viedierīces novietojums atbilstošā leņķī – no 10° līdz 16°. Ekrānam jābūt attiecīgā amplitūdā kustināmam;
- mugursomas izmērs un svars – noteikumi saka, ka skolas soma nedrīkst būt smagāka par 10 procentiem no bērna ķermeņa svara, jo bērnu mugurkauls vēl tikai attīstās, tomēr bieži vien to ir gandrīz neiespējami ievērot. Aicinām gan vecākus, gan skolotājus tam pievērst uzmanību un pēc iespējas nesamo padarīt vieglāku. Ideāla skolas soma pati sver kilogramu, tai ir pareizi novietotas, 4 cm platas, vismaz 8 cm garas, regulējamas polsterētas lences. Somas mugurējai daļai jābūt stingrai un polsterētai. Vecāki aicināti pievērst uzmanību, lai bērni skolas somā liek tikai to, kas konkrētajā dienā patiešām nepieciešams, kā arī tam, lai smagākie priekšmeti būtu novietoti apakšā, bet vieglākie – augšpusē;
- apgaismojums – jāpievērš uzmanība, vai ir pietiekams un atbilstošs apgaismojums gan dienas gaišajā, gan tumšajā laikā. Galdam pēc iespējas vajadzētu atrasties pie loga tā, lai roka, ar kuru raksta, nemestu ēnu. Tiem, kuri raksta ar labo roku, gaismai vajadzētu krist no kreisās puses, kreiļiem – no labās.
Neaizstājamās fiziskās aktivitātes
Bērni ilgstoši sēž – gan skolā, gan mājās, taču veselīgai fiziskajai attīstībai nepieciešamas kustības. Pietiekamas fiziskās aktivitātes ir neaizstājamas, rūpējoties par bērna mugurkaula veselību, stāju, muskuļu attīstību. Vispiemērotākie veidi ir bumbu sports, peldēšana, vecā labā vieglatlētika, dejošana, arī klinšu sienas kāpšana un citi sporta veidi. "Fizioterapeita praksē vēroju, ka ļoti lielai daļai bērnu nav pietiekami nostiprināta muguras muskulatūra, ka, piemēram, to, ko agrāk bērnībā darījām visi – stāvējām uz rokām, metām kūleņus, "ritentiņus", spēj tikai retais. Tas liecina par to, ka bērniem ir pārāk maz iespēju fiziski izkustēties, izskrieties, izlēkāties, izsportoties. Labā ziņa ir tāda, ka to visu var labot, ir tikai jārīkojas – jāveicina bērnu fiziskās aktivitātes, un te daudz var palīdzēt arī fizioterapija," saka Lolita Keberga.
Turklāt jāatceras, ka bērniem piemīt dabīga nepieciešamība kustēties, tā ir tikai jāatbalsta, gādājot par iespējām, vienalga, vai tas būtu dārzā, spēļu laukumā, baseinā vai sporta laukumā. Taču jāatceras, ka milzu nozīme ir arī slinkošanai – garlaikošanās arī ir veselīga, jo tā bieži vien motivē bērnus pašus, bez spiediena no malas izdomāt aktivitātes, spēles, kas veicina fizisko attīstību. Un nepieciešama arī atpūta, apmēram katras 40–60 minūtes.
Bērnam liekais svars? Drauds mugurkaulam
Fizioterapeite uzsver arī, ka mugurkauls tiek ļoti noslogots un tā pareiza attīstība apdraudēta, ja bērnam ir liekais svars, – tas ir kā lieka un nepareiza slodze, kas traucē visu laiku, nepārtraukti, tādēļ kopā ar speciālistiem noteikti vajadzētu risināt šo problēmu - konsultējoties gan ar uztura speciālistu, gan sporta ārstu, fizioterapeitu, ja nepieciešams, iesaistot arī psihoterapeitu. Bērnu skaits, kuriem ir liekais svars, pēdējos gadu desmitos ir ļoti pieaudzis. Pētījumi liecina, ka 40 procenti bērnu un 80 procenti jauniešu, kuriem ir liekais svars, pieaugušo vecumā arī tāds ir.
Jāatceras, ka bērns nav mazs pieaugušais – liekais svars bērnam ir īpaši liela problēma saistībā ar mugurkaula, locītavu, pēdu un saišu veselību. Tas var atstāt paliekošas sekas un bojājumus. Jāņem vērā arī psihoemocionālais aspekts- bērni ar lieko svaru bieži distancējas no pārējiem vienaudžiem, jo viņus apsmej, bet tas rada tādu kā "vāveres riteni" – noslēdzoties un pavadot vēl vairāk laika pie datora un citām viedierīcēm, bērnam ir vēl mazāk kustību. Tādēļ ieteicams meklēt profesionālu palīdzību, un kustības, vingrošana kopā ar fizioterapeitu var būt labs sākums.
Tu neesi viens – speciālisti nāk palīgā
Gan iedzimtu fizioloģisku īpatnību dēļ, gan mazkustīguma, vienveidīgas slodzes, gan liekā svara un citu iemeslu dēļ bērniem var būt stājas problēmas – vājums, asimetrija, pastiprināti/samazināti fizioloģiskie mugurkaula izliekumi, skolioze, plakanā pēda, kāju un pēdu deformācijas (X veida, O veida). Tādēļ, ja vecākiem ir bažas vai jautājumi par bērnu stāju, mugurkaula attīstību, par gaitu, pēdām, par katram individuāli piemērotāko kustību un sporta veidu, aicinām vecākus nevilcināties, bet konsultēties ar speciālistiem. Bieži speciālisti strādā starpdisciplinārā komandā, lai rezultāti būtu pēc iespējas labāki un ātrāki.
- Fizioterapeits. Fizioterapeits ir funkcionālais speciālists, kurš, pielietojot dažādas terapijas metodes, piemēram, ārstniecisko vingrošanu, mīksto audu tehnikas, slinga terapiju, masāžu, ārstniecisko teipošanu u.c. bērniem un pusaudžiem var palīdzēt mazināt, novērst stājas vai gaitas traucējumus, kustību traucējumus, kas radušies, piemēram, traumas rezultātā, uzlabot līdzsvaru un koordināciju, uzlabot stāvokli, ja bērnam ir skolioze, deformācijas, sāpes locītavās, muguras sāpes, kā arī palīdzēt uzlabot vispārējo fizisko izturību un trenētību.
- Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts. Speciālists, kurš izvērtē pacienta fizisko stāvokli, sastāda rehabilitācijas plānu dažādu slimību gadījumos, piemēram, stājas problēmas, balsta un kustību aparāta problēmas, elpošanas sistēmu problēmas u.c.
- Neirologs. Speciālists, kurš veic profilaktiskās apskates, konsultē vecākus par bērnu psihomotoro attīstību, iedzimtām vai iegūtām neiroloģiskajām slimībām, par ārstēšanos pēc traumām. Ar mūsdienīgām neirologa darba metodēm, maksimāli efektīvā un precīzā veidā izvērtē bērna uzvedību, kustību kvalitāti un neiroloģisko traucējumu iespējamību.
- Tehniskais ortopēds. Speciālists, kurš veic ortopēdisko izmeklēšanu un novērtēšanu ar statiskās un dinamiskās podometrijas palīdzību. Piedāvā gatavas un individuāli piemērotas pēdu ortozes un to izgatavošanu pēdu deformāciju korekcijai un spiediena zonu atslodzei, stājas un gaitas analīzi, konsultācijas par tehniskajiem palīglīdzekļiem un to nepieciešamību.
- Sporta ārsts. Speciālists, kurš sniedz konsultācijas bērniem, kuri aktīvi trenējas kādā sporta veidā, vai vēlas uzsākt treniņus, kuriem ir fiziski aktīvas brīvā laika nodarbības ar palielinātu slodzi (slēpošana, snovbords. skeitošana, slidošana, peldēšana, riteņbraukšana u.c.). Sporta ārsts veic fiziskās sagatavotības novērtējumu, iesaka piemērotāko slodzi, ārstē traumu gadījumos (ja nepieciešams, sadarbībā ar citu specialitāšu ārstiem, piemēram, traumatologiem – ortopēdiem, ķirurģiem u.c.), konsultē par piemērotāko uzturu un citiem jautājumiem.
- Uztura speciālists. Konsultē bērnus un viņu vecākus par pareiza un pilnvērtīga uztura izvēli, sadarbojoties ar bērna ārstu un vecākiem, tiek piedāvāts risināt liekā svara un aptaukošanās, kā arī nepietiekama svara problēmu. Bērniem, kam ikdienā ir liela fiziskā slodze (sportisti), sniedz konsultācijas piemērota uztura un nepieciešamības gadījumā – uztura bagātinātāju lietošanā. Sadarbībā ar citiem speciālistiem, tiek ārstēta viena no nopietnākajām slimībām pusaudžu gados mūsdienās - ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija).
- Psihoterapeits. Bērnu psihoterapeits palīdz gadījumos, ja bērniem ir uzvedības traucējumi, psihosomatiski traucējumi vai kādas citas psihoemocionālas ciešanas, un vecāki izjūt raizes, bailes un vilšanos, izmisumu un izsīkumu, apjukumu un neziņu par to, kā palīdzēt savam bērnam.
