Slavējot bērnu par gudrību, viņš biežāk krāpjas?
Foto: Shutterstock

Slavēt bērnu, sakot, ka viņš ir gudrs vai uzteicot viņa darbu? Tam ir ietekme uz to, kā viņš rīkosies turpmāk. Tā vismaz liecina pētījumi.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Viens no pētījumiem ar pirmsskolas vecuma bērniem, kas publicēts žurnālā "Psychological Science", liecina, ka bērni, kurus slavē par viņu gudrību, ir tendēti vairāk krāpties.

Pētnieki pārbaudīja saikni starp slavēšanu un bērnam morāles jūtām. Proti, 300 pirmskolas vecuma bērni vecumā no trim līdz pieciem gadiem Austrumķīnā piedalījās pētījumā. Praktiskā izmēģinājuma sesijā katram no viņiem tika lūgts uzminēt, vai paslēptās spēļu kārts numurs ir lielāks par seši.

Neatkarīgi no tā, ko bērni atbildēja, eksperimenta vadītāji teica, ka viņi ir atbildējuši pareizi, bet to pateica atšķirīgiem vārdiem trijām grupām.

"Tie, kuri bija nosaukti par gudriem, krāpās biežāk – 60%." Pētījums

Bērniem pirmajā grupā pētnieki teica: "Tu esi tik gudrs". Savukārt bērniem no otrās grupas uzslava bija par darbību: "Šoreiz tu to izdarīji ļoti labi." Bērnus trešajā grupā vispār neuzteica.

Tad sākās "īstā" minēšanas spēle. Eksperimenta vadītāji teica bērniem, ka viņi iegūst balvu, ja uzminēs pareizi ciparu vismaz trīs reizēs no sešām. Bērni izteica minējumus un viņiem tika teikts, ka viņi tos pareizi uzminējuši tikai divos gadījumos no pieciem. Tad eksperimentētāji nolika uz galda sesto kartīti un aizbildinājās, ka izies no istabas, sarunājot, ka bērns nelūrēs.

Slēpto kameru ieraksti liecina, ka mazie, kuri netika slavēti un tie, kuri tika uzteikti par viņu darbu, ieskatījās, kāds cipars ir uz kartītes. Tikmēr tie, kuri bija nosaukti par gudriem, krāpās biežāk – 60%. Visās grupās biežāk krāpās puiši. Bet vecuma grupās bija maz atšķirību.

Kangs Lī, profesors Toronto Universitātē psiholoģijā un cilvēka attīstībā, šo rīcību skaidro šādi: "Bērni, kurus nosauca par gudriem, krāpās vairāk, jo viņi sevi asociēja ar apzīmējumu "gudrs", nevis ar to, ko darīja."

Iespējams, tas rada bērnā emocionālu spiedienu saglabāt gudrā cilvēka reputāciju, pat ja viņš izvēlas krāpties.


Iepriekšēji pētījumi par mācīšanos un motivāciju liecina, ka inteliģenta bērna reputācija var likt izvairīties viņam no izaicinājumiem, tā atzīmē Kalifornijas Universitātes psiholoģijas profesors Geils Heimans, kurš pētījis izaugsmes domāšanu.

Viņš novērojis, ka bērnus izvēlēties sarežģītākus uzdevumus motivē uz procesu vērsti jautājumi. Piemēram: "Kā tu to izzināji?". Nevis uzteikšana jeb sava veida apbalvošana par iznākumu. Piemēram: "Tu paveici lielisku darbu šajā projektā".

Kā tu slavē savu bērnu?

Tags

Attiecības ģimenē Psiholoģija Bērns Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Skolēna emocionālā attīstība un mācības Pētījumi
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form