Sievietes grūtniecības laikā ir uzņēmīgākas pret infekcijām. Tāpēc ārsti, plānojot grūtniecību, iesaka sievietei pārliecināties, ka viņas ķermenis un imunitāte ir pietiekoši spēcīga, lai iznēsātu mazuli. Pārbaudot veselību, neizbēgams ir arī jautājums par vakcīnām. Speciālisti iesaka jau pirms grūtniecības iestāšanās pārliecināties, vai ir veiktas visas nepieciešamās vakcīnas, jo dažas no tām gaidību laikā veikt nevar, līdz ar to riskam tiek pakļauta ne tikai topošās māmiņas, bet arī gaidāmā mazuļa veselība.
Imunizācijas nedēļas laikā eksperti diskutēja par vakcinācijas nozīmi sabiedrībā. Diskusijā piedalījās Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un nutrīcijas klīnikas virsārste Indra Zeltiņa, Ginekoloģijas un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Vakcinācijas centra vadītāja Dace Zavadska un Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs. Viens no diskusijas tematiem bija arī vakcinācija grūtniecēm.
Katru gadu vakcinācija novērš 2 līdz 3 miljonus nāves gadījumu visā pasaulē. Taču Latvijā ik gadu vakcinācija novērš 30–40 000 dažādus infekcijas saslimšanas gadījumus un vairāk nekā 100 nāves gadījumus bērniem, informē Slimību profilakses un kontroles centrs.
Sociālajos tīklos cilvēkiem var rasties iespaids, ka ir ļoti daudz vakcinācijas pretinieku, taču Perevoščikovs atklāj, ka statistikas datos ir novērojama pretēja situācija. 2017. gadā 98 procenti vecāku pieņēma lēmumu savu bērnu vakcinēt pret masalām.
Zavadska stāsta, ka ne visas vakcīnas cilvēku pasargā tādā mērā, ka viņam neparādās neviens slimības simptoms. Viņa skaidro, ka dažkārt pat vakcinētiem cilvēkiem var rasties nelieli slimības izraisīti simptomi, kas ātri pāriet, piemēram, vējbaku gadījumā var parādīties dažas pumpas.
Viena no riska grupām, kuras diskusijā iesaistītie eksperti īpaši apsprieda ir grūtnieces. Veisa atklāj, ka sieviete gaidību laikā ir uzņēmīgāka pret dažādām infekcijām – viņa vieglāk saslimst, un nereti grūtniecēm slimība norit smagāk. Tāpat topošā māmiņa gaidību laikā, saslimstot ar infekcijas slimību, to var nodot tālāk arī bērnam. Grūtnieces saslimšana uz gaidāmo mazulim var atstāt arī dažādas nelabvēlīgas sekas, piemēram, iedzimtas anomālijas, kā arī var izraisīt spontānu grūtniecības pārtraukšanos.
Lai izvairītos no šādām situācijām un pasargātu ne tikai sevi, bet arī gaidāmo mazuli, Veisa iesaka sievietēm vērsties pie ārsta, lai pārbaudītu, vai viņām ir veiktas visas nepieciešamās vakcīnas, brīdī, kad viņas plāno grūtniecību: "Dažreiz grūtniecības sākumā mēs šo to jau esam nokavējuši, tādēļ šī pirms grūtniecības vizīte būtu ļoti iesakām." Ginekoloģijas un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente gan uzsver, ka šādas situācijas notiek salīdzinoši reti, un visbiežāk sieviete dodas pie ārsta, kad grūtniecība jau ir iestājusies. Viņa skaidro, ka ir vakcīnas, kuras grūtniecības laikā nevar veikt, piemēram, vakcinācija pret masalām.
Ja grūtniecība ir bijusi neplānota vai kādu citu iemeslu dēļ sieviete pirms gaidību laika sākšanās nav devusies pie ārsta, lai pārbaudītu, vai viņai ir veiktas visas nepieciešamās vakcīnas, Veisa skaidro, ka kaut dažas no tām veikt vairs nebūs iespējams, ir vakcīnas, kas ir grūtniecēm drošas. "Ārsti un speciālisti ir ļoti piesardzīgi par to, ko grūtniecēm varētu rekomendēt, taču ir virkne lietu, ko mēs varam darīt grūtniecības laikā, lai pasargātu gan mammu no sarežģījumiem un saslimšanas, gan arī gaidāmo mazuli," skaidro Veisa.
Taču, arī tad, ja visas nepieciešamās vakcīnas ir veikta, tad grūtniecību būtu vēlams plānot tikai trīs līdz četras nedēļas pēc tam. "Risks ir teorētisks un neliels, taču tāds ieteikums ir," viņa piebilst. Kopumā Veisa iesaka sievietēm domāt par grūtniecību tikai pēc tam, kad sieviete ir vakcinējusies pret tām infekcijām, kurām nepieciešams. Tāpat vajadzētu arī atturēties no bērniņa ieņemšanas laika posmu, kurā vakcinācija iedarbojas.
Vakcinācijas pret gripu un B hepatītu
Veisa stāsta, ka teju katru gadu ir vismaz viena grūtniece, kura gaidību laikā saslimst ar gripu, kas rezultējas ar sievietes nāvi. "Gripa nav tikai, kā sabiedrībā pierasts domāt, iesnas, klepus un temperatūra. Tā var būt jau dzīvību apdraudoša situācija," viņa piebilst.
Vakcinācija pret gripu ir viena no mītiem apvītākajām vakcīnām. Ir cilvēki, kas uzskata, ka tā var nodarīt kaitējumu veselībai un ir sevišķi bīstama grūtniecēm. Taču tā nebūt nav, un situācija ir gluži pretēja. "Grūtniecēm gripa ir jo īpaši bīstama, jo izpaužas ar augstu temperatūru, kas nelabvēlīgi ietekmē augli, tā attīstību un pakļauj draudiem labvēlīgu grūtniecības iznākumu. Ir pierādīts, ka grūtnieces var vakcinēties jebkurā grūtniecības laikā un tas uz jaundzimušo neatstāj negatīvu iespaidu. Mātei vakcinējoties, mazulis saņem nepieciešamās aizsargvielas. Ārsti, kuri ārstējuši ar gripu slimojošas grūtnieces reanimācijas nodaļā, savā praksē ar šādiem gadījumiem saskarties vairs negribētu. Tas ir šausmīgi, kad gripas dēļ reanimācijā grūtniecei nākas veikt ķeizargriezienu," par sekām stāsta Veselības ministrijas galvenais infektoloģijas speciālists Uga Dumpis.
- Šeit lasi vēl citus izplatītus mītus par vakcīnu pret gripu un Dumpja skaidrojumus, kāpēc tie ir aplami.
No 2019. gada 1. oktobra pretgripas vakcinācija tika iekļauta vakcīnas kalendārā. Tas atbilst arī Pasaules Veselības organizācijas rekomendācijām, jo grūtnieces un mazi bērni ir augsta riska grupā. Pašreiz grūtniecēm gripas vakcīna tiek kompensēta 50 procentu apmērā, taču Veisa atklāj, ka no 2020. gada tā topošajām māmiņām tiks segta pilnībā. Vairāk par izmaiņām vakcinācijas kalendārā, lasi šajā rakstā.
B hepatīts
Valsts apmaksā arī skrīningu uz B hepatītu. Kā skaidro Perevoščikovs, ja grūtniece saslimst ar B hepatītu, tad pastāv liela iespējamība, ka šī slimība tiks nodota arī jaundzimušajam. Taču, ja sievietei grūtniecības laikā tiek konstatēts B hepatīts, tad pēc bērna piedzimšanas jaundzimušajam nekavējoties tiek ievadīta vakcīna. Perevoščikovs skaidro, ka šādās situācijās lielākoties bērni ir pasargāti.
"Antivielas no mātes bērnam tiek nodotas pret tām slimībām, pret kurām viņa bija vakcinēta un pasargāta," viņš skaidro. Tās bērna organismā saglabājas aptuveno pus gadu pēc dzimšanas. Tas nozīmē, ka šajā laika posmā mazulis no šīm slimībām ir pasargāts. Savukārt, ja māte grūtniecības laikā vai pirms bērniņa ieņemšanas nav tikusi vakcinēta, tad bērnam nav šīs antivielas, līdz ar to viņš nav pasargāts no dažādām slimībām un vīrusiem.
Perevoščikovs atklāj, ka pirms pieciem gadiem vienas sezonas laikā vakcinēties pret B hepatītu ieradās vidēji 10 grūtnieces, taču tagad viņu skaits ir audzis līdz aptuveni 400.
Speciālisti iesaka pārbaudīt vakcinācijas kalendārus, lai pārliecinātos, ka visas nepieciešamās vakcīnas ir veiktas un ir ievēroti pareizie laika intervāli starp tām. "Kaut vasaras sezonā aktuāls ir ērču encefalīts, gribu atgādināt, ka pārējās infekcijas cirkulē visu gadu, un viņām nav īsti tādas sezonas, tā pati difterija un masalas," atgādina BKUS Vakcinācijas centra vadītāja.
Sievietēm, kuras plāno ģimenes pieaugu, vissvarīgāk ir vakcinēties pret slimībām, kas apdraud bērna attīstību, piemēram, vakcinācija pret masalām. Tāpat ir svarīgi noskaidrot, vai sieviete ir slimojusi ar vējbakām, hepatītu B un citām slimībām.
Ja ir kādas šaubas par to, vai kāda no nepieciešamajām potēm ir izlaista vai kādu laiku nav veikta atkārtoti, tad jādodas pie speciālista, lai noskaidrotu, vai raizes ir pamatotas un kā atgūt iekavēto.
