Svara pieaugums zīdīšanas laikā – iespējamie iemesli un rīcības plāns
Foto: Shutterstock

Ne viena vien jaunā māmiņa zīdīšanas laikā ir novērojusi palielinātu apetīti. Ir sievietes, kas to spēj kontrolēt, bet tās, kas ļauj apetītei vaļu, pēcdzemdību periodā var iedzīvoties liekajos kilogramos. Zīdīšanas konsultante un uztura speciāliste Anna Piskurjova, zīdīšanas konsultante Sandra Lase un Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe-dzemdību speciāliste Ieva Briedīte skaidro, kāpēc sievietei zīdīšanas laikā aug apetīte, kā arī atklāj, vai svara izmaiņas iespējams paredzēt jau laikus.

Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pēcdzemdību periods ir laiks, kad sievietes organisms piedzīvo būtiskas pārmaiņas un ir pakļauts papildu slodzei. Lai nodrošinātu pilnvērtīgu augļa attīstību, grūtniecība rada fizioloģiskas, bioķīmiskas, hormonālas un anatomiskas pārmaiņas sievietes organismā, kas ir nepieciešamas veiksmīgai grūtniecības un pēcdzemdību perioda norisei, tai skaitā zīdīšanai.

Piena producēšana ir fizioloģiski energoietilpīgs process, kas nozīmē, ka sievietei pēcdzemdību periodā ir nepieciešama papildu enerģija krūts piena sintēzei. Par lielāku enerģijas patēriņu zīdīšanas laikā var liecināt sievietes palielinātā apetīte.

Lai iegūtu papildu enerģiju, kas jaunajai māmiņai nepieciešama zīdīšanas laikā, sievietei jāuzņem papildu kalorijas. "Piena ražošanai ir nepieciešami izejvielu resursi – sabalansēts uzturs un adekvāta šķidruma uzņemšana," stāsta ginekoloģe. Briedīte skaidro, ka nepieciešamais kaloriju daudzums zīdīšanas laikā ir atkarīgs no tā, cik daudz rezervju sieviete uzņēma grūtniecības laikā. "Pirmajā pusgadā piena veidošanai vidēji iesaka uzņemt papildus 100–150 kalorijas pēc dzemdībām, savukārt otrajā pēcdzemdību pusgadā – 400 kalorijas," viņa atklāj. Taču jāņem vērā, ka sievietēm ar virssvaru laktācijas laikā nepieciešamība pēc papildu kalorijām būs mazāka.

Kaut lielākoties sievietes zīdīšanas laikā nepieņemas svarā, bet gan, tieši otrādi, pakāpeniski atgriež savu pirmsdzemdību augumu, svara pieaugums šajā laikā tomēr ir iespējams. Piskurjova skaidro, ka tas var būt saistīts ar lieko kaloriju uzņemšanu un mazkustību. "Svara pieaugums pēc zīdīšanas pārtraukšanas bieži vien ir saistīts ar to, kā sievietes organisms vairs netērē papildu kalorijas piena producēšanai, bet pieradums ēst visu, kas kārojas, un neskaitīt kalorijas, ko sieviete piekopa grūtniecības laikā, paliek," viņa skaidro.

Liela nozīme ir arī iedzimtībai, tāpēc Lase iesaka aprunāties ar savu mammu vai vecmāmiņu un noskaidrot, kā viņu ķermenis mainījās pēcdzemdību laikā. "Vairāk vai mazāk tas var būt mantots," viņa piebilst. Arī Briedīte uzsver – katrai sievietei ir savs individuālais ģenētiskais un vides radītais fons, kas var ietekmēt viņas ķermeņa reakciju uz zīdīšanas radītajām izmaiņām. "Sievietei ir jāzina un jāapzinās savi potenciālie ģenētiskie riski, jāpiemēro savs dzīvesveids, lai mazinātu iespējamo saslimšanu risku," viņa piebilst.

Lase atklāj, ka svara izmaiņas grūtniecības un pēcdzemdību laikā iet arī roku rokā ar sievietes vecumu. "Lielākajai daļai cilvēku pēc 40 svars sāk uzaugt," viņa skaidro. "Tāpēc ir jāņem vērā arī tas, ka ar gadiem vielmaiņa mainās." Zīdīšanas konsultante uzsver, ka sievietes mūsdienās izvēlas dzemdēt aizvien vēlāk un ar katru gadu šis skaitlis aug. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2014. gadā jaunās māmiņas vidējais vecums bija 26,7 gadi, bet 2018. gadā tas palielinājās līdz 28 gadiem. Vairāk par to lasi šajā rakstā, kur situāciju komentē Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Vija Veisa. "Ķermeņa izmaiņas, kas mūs piemeklē ar vecumu, var sakrist ar grūtniecības laiku, tāpēc maldīgi var rasties iespaids, ka pie svara izmaiņām ir vainīga zīdīšana," atklāj Lase.

Tāpat svara izmaiņas zīdīšanas laikā var ietekmēt arī pēcdzemdību periodā piedzīvotais. Šis laiks sievietes dzīvē nes daudz izaicinājumu saistībā ar jauno mātes lomu, miega trūkumu, stresu, savu prasmju apšaubīšanu, dienas organizēšanu un risinājumu meklēšanu reizēs, kad bērniņam ir kādas veselības problēmas. Šādos brīžos regulāra un sabalansēta uztura uzņemšana var šķist neiespējama, jo sieviete ēd tad, kad rodas tāda iespēja. Ņemot vērā laika ierobežojumus, bieži vien gadās apēst kaut ko ātri pagatavojamu un reizēm ne visai veselīgu. Briedīte skaidro, ka, piemēram, stress rada bioķīmiskas izmaiņas hormonālajā sistēmā, kas veicina metabolisma modificēšanos ar tendenci uz rezervju uzkrāšanu.

Nereti cilvēkiem, kas ir pakļauti ilgstošam stresam, ir tieksme šīs nepatīkamās sajūtas pārvarēt ar ēdiena palīdzību, ko sauc pat emocionālo ēšanu. Vairāk par to lasi šajā rakstā.

Tags

Krūtsbarošana Liekais svars Mazulis Sievietes veselība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form