Svarīgākais ir neizlaist rāpošanu. Kustību attīstības īpatnības mazulim līdz gada vecumam
Foto: Shutterstock

Velties, līst, rāpot, sēdēt, nostāties kājās un staigāt – šī ir ideālā mazuļa kustību attīstības ķēde. Taču dažkārt bērns nolemj kādu no šiem posmiem izlaist, citu sākt vēlāk vai, gluži otrādi, pasteigties. Šādas novirzes no grāmatās rakstītā vecākos var radīt satraukumu. Fizioterapeite Madara Rupaine atklāj, kad mammai ar tēti būtu pamats uztraukties, bet kad jāļauj visam ritēt savu gaitu.

Fizioterapeite atklāj, ka lielākajai daļai bērnu kustību attīstība norit citādi, nekā paredz ideālā attīstības ķēde, – viens izlaiž rāpošanu, cits līšanu. Tāpat atšķiras arī laiks, kad bērns uzsāk kādu kustību. Kamēr viens mazulis jau ir apguvis rāpošanu, cits šajā pašā vecumā tikai sper pirmos soļus šīs kustības apguvē. Rupaine mierina – ja bērns dara kaut kādas konkrētas kustības, par novirzi no normas īsti runāt nevar: "Viņš dara, un tā ir viņa kustību psihomotorā attīstība."

Neskatoties uz to, ka katra mazuļa kustība neatkarīgi no vecuma vai secības norāda uz psihomotoro attīstību, ir lietas, kurām vecākiem būtu jāpievērš īpaša uzmanība. Fizioterapeite atklāj, ka svarīgākais ir nepieļaut, ka bērns, kas vēl nav iemācījies rāpot, ceļas kājās. Tāpat nevajadzētu arī sēdināt mazuli, kurš pats to vēl nav apguvis.

Fizioterapeite skaidro, ka rāpošana ir pati svarīgākā kustība, kas bērnam jāapgūst: "Rāpojot viņš nostiprina savu dziļo muguras muskulatūru, kas ir svarīga, lai viņš varētu celties kājās un staigāt." Taču, lai cik svarīgi būtu bērnam apgūt šo prasmi, nekādā gadījumā viņu nevajadzētu steidzināt. "Ja bērns tiek steidzināts, tad mugurkauls netiek stiprināts, līdz ar to tas nespēj noturēt visu balsta orgānu sistēmu, kā rezultātā sākas dažādas problēmas," viņa skaidro. Rupaine atklāj, ka agrāk vecāki, neapzinoties, kādu ļaunumu tas var nodarīt, steidzinājuši bērnus sēdēt un mudinājuši ātrāk sākt staigāt. Šī iemesla dēļ daudziem jauniešiem jau 20 gadu vecumā ir dažādas muguras problēmas. "Agrāk norma bija – ja bērns staigā, tad viņš ir vesels," skaidro fizioterapeite, piebilstot, ka agrāk bērnam vajadzēja prast staigāt jau pirms gada vecuma.

Var būt arī tā, ka vecāks ļauj visam ritēt savu gaitu, nesteidzinot mazuli uzsākt kādas konkrētas kustības, taču pats mazulis neapzināti steidzas. Piemēram, bērns, kas vēl nav sācis rāpot vai tikai nesen iemācījies nostāties četrāpus pozīcijā, jau ķeras pie tuvākā atbalsta punkta, lai celtos kājās. Šādas situācijas nekādā gadījumā nevajadzētu pieļauj.

Rupaine atklāj, ka ir pat gadījumi, kad bērns vēl nav iemācījies sēdēt, bet jau ceļas kājās un cenšas stāvēt uz pirkstgaliem. "Šādos gadījumos visbiežāk bērni ceļas kājās nepareizi, piemēram, ar pirkstgaliem, nevis caur izjaukto ceļa stāju," viņa skaidro.

Tags

Fizioterapeite Mazulis Mazuļa aprūpe Mazuļa attīstības posmi

Comment Form