Svarīgākais par epilepsiju – slimību, kas var piemeklēt jebkuru
Foto: Shutterstock

Epilepsija ir galvas smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa epileptiskas lēkmes. Ar to visā pasaulē slimo aptuveni viens procents cilvēku, bet divi līdz pieci procenti cilvēku dzīves laikā piedzīvo vismaz vienu krampju lēkmi. "Tai ir pakļauts jebkurš cilvēks un dzīvnieks, kuram ir smadzenes," skaidro Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas neirologs Jurģis Strautmanis. Viņš stāsta, kas ir epilepsijas lēkmes, kā šo slimību atklāt, kā ārstēt un kāds ikdienas režīms jāievēro bērniem, kas saskaras ar šo slimību.

Epilepsija ir ļoti sena slimība, tā pastāvēja jau pirms mūsu ēras. Taču tajos laikos šī slimība tika saistīta ar ļauno garu iemiesošanos ķermenī, kam cilvēki, sevišķi kristīgajā pasaulē, ticēja līdz pat 19. gadsimtam. Tas, ka šāda veida lēkmes ir saistītas ar kādiem traucējumiem cilvēka smadzenēs, pirmoreiz pieminēts hipokrātiskajos rakstos (460. p.m.ē.–375./351. p.m.ē.).

Ar to ir slimojuši arī daudzi pasaulē labi zināmi cilvēki, piemēram, Jūlijs Cēzars, Pēteris Pirmais, Vincents van Gogs, Alfrēds Nobels, Romeo Bekhems (Viktorijas un Deivida Bekhemu dēls) un daudzi citi.

Kā jau iepriekš tika minēts, epilepsija ir galvas smadzeņu darbības traucējumi, kas izraisa epileptiskas lēkmes (galvas smadzeņu šūnu īslaicīgi darbības traucējumi). Galvas smadzenes darbojas, pateicoties elektriskiem impulsiem, ko rada nervu šūnas. Katra no tām rada vairākus simtus elektrisko izlāžu. Epilepsijas gadījumā šo izlāžu skaits kādā smadzeņu apgabalā ir pārmērīgi liels. Šī ir ļoti smaga un grūti kontrolējama slimība, kas nereti rada arī citus simptomus. "Ja pārmērīgās izlādes ir pietiekami plašā reģionā, tad tas traucē pārējām smadzeņu daļām pildīt savas funkcijas," atklāj neirologs.

Epilepsija var sākties jebkurā vecumā, sākot no bērna pirmajām dzīves stundām, dažreiz pat grūtniecības laikā, līdz pat sirmam vecumam. Ļoti bieži epilepsija aizsākas bērnībā vai pusaudža gados. Ja epilepsijas lēkmes cilvēks piedzīvo jau zīdaiņa vecumā, tad pastāv lielāks risks, ka, bērnam pieaugot, būs autisms vai cita veida garīga atpalicība.

Par šīs slimības rašanās galveno iemeslu tiek atzīta ģenētika. "Mums visiem ir epilepsijas gēni. Tā ir pastāvējusi vienmēr un evolūcijas ceļā nekur nav pazudusi," skaidro neirologs. "Taču unikālā gēnu kombinācija, kas ir mūsu bērniņam, saliekot kopā mātes un tēva gēnus, mēdz izpausties epilepsijā." Tāpat epilepsiju var izraisīt sīkas galvas smadzeņu attīstības īpatnības, smagas dzemdības, piemēram, skābekļa trūkums, bērniņam dzimstot, kā arī pārslimotas vai pašreiz noritošas galvas smadzeņu slimības.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna veselība Bērnu klīniskā universitātes slimnīca Epilepsija Epilepsija
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form