Tas ir apburtais loks – seši mīti par bērnu sodīšanu psihologa skatījumā
Foto: Shutterstock

Tēma par bērnu sodīšanu nav viennozīmīga, par to allaž ir daudz diskusiju un domu. Šoreiz piedāvājam iepazīties ar argumentiem pret bērnu sodīšanu, kurus skaidro itāliešu izcelsmes psihologs Daniels Novara.

Savā grāmatā "Sodi ir bezjēdzīgi!" psihologs pierāda, ka bērnus iespējams audzināt, vispār neizmantojot sodus. Pat formātā "neko saldu" vai "neiesi pastaigāties ar draugiem".

Portāls "Parents" piedāvā nelielu ieskatu grāmatā, kur viņš atspēko vispopulārākos mītus, kurus līdz šim izmanto gan jomas speciālisti, gan vecāki, lai attaisnotu sodu piemērošanu saviem bērniem.

Ja bērns netiks sodīts, viņš domās, ka viņam viss iet no rokas

Šis ir ļoti sens mīts. Vienlaikus cilvēki, kuri pārliecināti par šī mīta efektivitāti, ir ļoti daudz. Lūk, kā savu "audzināšanas" metodi apraksta psihoterapeits un Hārvardas Medicīnas skolas pārstāvis Ričards Bromfīlds:

"Lai iedarbotos uz bērnu, kurš dzīvo tehnoloģiju laikmetā, tev, visticamāk, nāksies pārņemt visas viņa elektroniskās ierīces. Un tam ir viens trūkums: atradināt bērnu no tām būs neticami sarežģīti. Visticamāk, tev nāksies izmest un atvienot daudz gadžetu. Iespējams, tev nāksies mācīties komunicēt ar bērnu, kurš absolūti nespēj iedomāties, kā sevi nodarbināt bez dažādajām ierīcēm. Bet atceries: cena, kuru tu samaksāsi par šādu lēmumu, ir nekas, salīdzinot ar visiem ieguvumiem, kurus redzēsi, kad bērns sāks pareizi uzvesties".

Vai patiešām tas darbojas? Varētu šķist, ka runa ir nevis par sodīšanu, kuras mērķis ir izmainīt bērna uzvedību, bet par to, ka pieaugušie, kuri nav spējīgi efektīvi organizēt audzināšanas procesu un, atrodoties viens pret vienu ar nekontrolējamiem bērniem, var atļauties jebkuras darbības, tostarp emociju diktētas.

Psihologs norāda, ka ir vērts noskatīties franču filmu "Choir". Filma stāsta par skolu sarežģītiem pusaudžiem pēc Otrā pasaules kara. Direktors ir agresīvs ciniķis. Viņa audzināšanas metodes pamatā balstās uz "rīcība – reakcija" principu. Aizraujošā filma parāda visu šīs izglītības metodes bezjēdzību.

Bērnam ir jāsamaksā par savu rīcību

Trīs vai četrus gadus vecs bērns, pats nemaz to nepamanot, var rīkoties neapdomīgi, piemēram, uz gultu atnest ūdeni, sākt ar to rotaļāties un aplieties. Par to viņam liek gulēt slapjā gultā, lai "viņš zinātu". Vai arī viņš no balkona nomet rotaļlietu, un vecāki to viņam neatdod, "lai saprastu, ka nedrīkst mantas mest ārā pa logu". Absolūti neticami, līdz kādam līmenim šis mīts neņem vērā bērna garīgo attīstību, pārsteigts ir psihologs. Mazi bērni neredz saikni starp savu rīcību un tai sekojošu sodu, kas nest tikai sāpes, dusmas un pazemojumu.

Ar pusaudžiem ir tieši tāpat: nedrīkst neņemt vērā, ka tīnim ir sarežģīti novērtēt savas stiprās un labās puses etapā, kurā noris ātra attīstība un izmaiņas. Piemēram viens tipisks gadījums – ārpusskolas nodarbības. Vecāks saka: "Labi, es pierakstīšu tevi regbijā! Bet zini, ja izlaidīsi kaut vienu treniņu – vairs tur neiesi". Diezin vai pusaudzis, pat vismotivētākais, spēs neizlaist nevienu treniņu. Šajā vecumā intereses var mainīties ļoti ātri. Maz ticams, ka bērns varēs pilnībā koncentrēties saviem pienākumiem: pirms pusaudžu vecums un pusaudžu vecums ir tas periods, kurā nestabilitāte ir saistīta ar neirofizioloģiskām iezīmēm.

  • Atceries – uzšaut pa dupsi vai ausi nav norma! Par jaunākajām tendencēm, par satraucošajiem skaitļiem saistībā ar to, cik daudz vecāku un ne tikai – arī bērnudārzu audzinātāju – joprojām uzskata par normu bērniem piemērot fiziskus sodus, par pozitīvas disciplinēšanas metodēm sarunā ar portālu "Cālis" šajā rakstā stāsta nodibinājuma "Centrs Dardedze" valdes locekle, Preventīvā centra vadītāja Agnese Sladzevska un centra psiholoģe Līga Redliha.


Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Pusaudzis Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Mazuļa attīstības posmi Mazuļa audzināšana Mazulis
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Comment Form