'Tas nav mans bērns' – instrukcija vecākiem veiksmīgā komunikācijā ar pusaudžiem
Foto: Shutterstock

Tavs bērns sasniedzis pusaudžu vecumu un tā vien šķiet, ka viņš ir iemainīts. Ko darīt, kad "spēka vairs nav, mans bērns ir mainījies līdz nepazīšanai, kas tagad darās manā dzīvē?"

Īso instrukciju, kā veidot saskanīgākas attiecības ar savu bērnu, kurš nu jau gandrīz iekāpis pieaugušo kurpēs, portālā "Mama" stāsta psiholoģe Jekaterina Sivanova.

Lūk, speciālistes 20 pamācības vecākiem, kuriem tagad neklājas viegli!

Jā, tas ir tavs bērns. Viņu neviens nav iemainījis. Viņš tāds ir bijis kopš dzimšanas.

Visi pusaudžu vecuma pārbaudījumi ir iemesls vecāku priekam. Vienkārši tāpēc, ka viss ir jādara laikā. Jo straujāk norit krīze, kas atbilst konkrētajam vecumam, jo tā savā ziņā ir produktīvāka. Kādēļ? Tāpēc, ka vieglāk būs nākamajā krīzē (kopumā cilvēka dzīvē mēdz būt astoņas, deviņas vecumu krīzes).

Bezgalīgās pacietības avots komunikācijā ar pusaudžu bērnu ir atbilde uz jautājumu: "Bet ko es pats darīju šajā vecumā?" Tiklīdz tev radīsies atbilde: "Es biju normāls bērns un maniem vecākiem ar mani neradās nekādas problēmas", pasmaidi! Tava pusaudžu krīze tevi panāca tieši tajā pašā laikā, kā tavu bērnu, un, lūk, lūk, viss sāksies. Tikai tagad jau tā sauksies "vidējā vecuma krīze".

  • Šeit atradīsi sešas frāzes, kuras sadusmo jebkuru pusaudzi, līdz ar to – iegaumē tās un nelieto!

Meklē atbildes uz jautājumiem par tava bērna uzvedību savā spoguļattēlā.

Pusaudzis – tas ir noteikta laika stāvoklis. Šis vecums kādreiz beigsies, problēmas pazudīs. Sāksies citas, bet šīs pavisam noteikti pazudīs.

'Tas nav mans bērns' – instrukcija vecākiem veiksmīgā komunikācijā ar pusaudžiem
Foto: Shutterstock

Visu to laiku, kamēr būsi pusaudža vecāks, tu runāsi tik daudz, ka uzzināsi, kā tas ir, kad sāp mēle. Bet te nu nav citu variantu. Runāt, runāt, runāt. Svarīgi saprast starpību starp "skalot smadzenes" un "runāt".

Jā, tev ir jāizvērtē katrs savs vārds un katrs solis jāsper, ņemot vērā to, ka atrodies mīnu laukā. Citu variantu nepastāv. Bet uzticēšanās, kura radīsies starp tevi un pusaudzi šajā sarežģītajā periodā nezudīs nekad, bet nodevība var uz visiem laikiem liegt iespēju vienam ar otru no sirds izrunāties.

Lieli palīgi pusaudžu vecākiem var būt vectētiņi un vecmāmiņas. Vienkārši tāpēc, ka mūsu vecāki jau ir pārdzīvojuši savu bērnu pusaudžu krīzi un labi zina, "kas un kā notiek". Šeit svarīga ir piezīme: šis punkts darbojas pie noteikumiem, ka ģimenē nepastāv paaudžu konflikts, un visi audzināšanas procesa dalībnieki "raugās vienā virzienā".

Komunikācija ar ļoti dažādiem un ļoti dīvainiem vienaudžiem pusaudzim ir nepieciešama, lai visu pamēģinātu un uz sevi piemērītu visas iespējamās sabiedrības lomas.

  • Dresūra vai runāšana? Kas labāk pusaudzim? To uzzini šajā rakstā.

Veido pusaudža komunikācijas loku. Kopā iegūstiet informāciju par kursiem, nometnēm, projektiem. Svarīgi jau sākotnēji izpētīt jautājumu patstāvīgi un būt gatavam piedāvāt kaut ko jaunu, kā arī kopā ar dēlu vai meitu iet uz tikšanām (ja vien, protams, bērnam pret to nav iebildumu). Un vēl: bērnam nozīmīgi pieaugušie. Tie var būt skolotāji, treneri, privātskolotāji, pasniedzēji. Pusaudzim dažreiz šādu "svešo" autoritāte ir daudz lielāka, nekā "savējo". Tev vienmēr ir iespēja "mijiedarboties" ar pieaugušajiem, kuri atrodas tava bērna redzeslokā.

Bailes, ka "viņš var kaut ko ar sevi izdarīt" ir vienas no izplatītākajām. Te var palīdzēt tikai sarunas ar pusaudzi un tava mīlestība pret dzīvi (tieši mīlestība uz mūsu bērniem izplatās kā gripas vīruss).

Par necenties salīdzināt savu situāciju ar to, kas un kā notiek citās ģimenēs, kurās aug šī vecuma bērns. Tu – kā vecāks un tavs bērns – kā pusaudzis – esat unikāli, jūs esat tādi vienīgie. Atkārtojumu nav un nekad nebūs.

'Tas nav mans bērns' – instrukcija vecākiem veiksmīgā komunikācijā ar pusaudžiem
Foto: Shutterstock

"Es tevi nemīlu", "Citiem vecāki ir normāli cilvēki un tikai tu mani nesaproti" – šīs frāzes pusaudzis tev saka, lai tās iemācītos teikt principā. Viņš (pusaudzis) "trenējas uz kaķiem". Priecājies. Šī prasme (nosaukt savas jūtas – emocijas) ļoti noderēs bērnam vēlākajā dzīvē. Par frāzi: Es tevi nemīlu" – neņemt to vērā. Vienkārši tādēļ, ka bērns savus vecākus mīl bez jebkādām ierunām. Tāpat kā, starp citu, arī vecāki savus bērnus. Katrā ziņā, mammas jau nu noteikti.
Ja pusaudzim ļoti pietrūkst mīlestības un ģimenes siltuma, viņš šīs lietas meklēs citā vietā. Šis ir punkts par seksu starp pusaudžiem.

  • Kā bērnam iemācīt tikt galā ar spēcīgām emocijām, jeb, kā rīkoties, kad tavs "mazais bumbulītis" paziņo, ka tevi neieredz, lasi šajā rakstā.

Jebkuri meli – vienmēr tas ir kliedziens pēc palīdzības (katra situācija ir individuāla, bet pēc būtības – jā, cilvēkam vajadzīga palīdzība). Tas pats šajā gadījumā attiecas uz zagšanu (tā ir ļoti izplatīta pusaudžu vidū, kuru ģimenēs ir kādas atkarības, turklāt arī mīlestība var būt atkarība).

"Viņam/viņai nekas neinteresē, viņš/viņa neko negrib darīt." Kā likums, tālāk seko: "Atnāk no skolas, pa roku galam sagatavo mājasdarbus, un sēž datorā/telefonā". Ir taču acīmredzami, ka cilvēkam interesē tas, kas notiek datorā vai telefonā, un tas patiešām ir interesanti. Ej arī pats tur. Ja tevi tas tik ļoti uztrauc, reģistrējies tajā pašā spēlē un kļūstiet par komandu. Vai arī par pretiniekiem…

Var nepamanīt cigarešu smaku. Var nepievērst uzmanību tam, ka bērns mājās pārnācis iedzēris. Var no tā visa sarīkot grandiozu skandālu. Var mēģināt to visu aizliegt. Var… Tu visu vari. Izvēlies. Varbūt tomēr labāk sāc runāt par to, kur pagadījusies pa rokai pirmā cigarete un kā tu uzzināji, ko nozīmē paģiras.

  • Kā atpazīt pusaudžu atkarības un kā pareizāk rīkoties, lasi šeit.

Ieviest kārtību pusaudža istabā ir neiespējami. Un tas arī nav vajadzīgs.

Tev ir tiesības pieņemt stingrus lēmumus visos gadījumos, kas saistīti ar tava bērna drošību, balstoties kaut vai uz faktu, ka pēc likuma līdz 18 gadu vecumam atbildība par bērna dzīvi un veselību gulstas uz vecākiem.

Un visbeidzot, pēdējais punkts šajā instrukcijā – gan tev, gan pusaudzim vienmēr pastāv iespēja vērsties pēc palīdzības pie psihologa. Neatsaki sev šajā lietā. Dažreiz mums, vecākiem, vienkārši nepieciešams atbalsts, bet pusaudzim tas ir nepieciešams dubultā.

Tags

Bērna audzināšana Ģimene Pusaudzis Sākumskola Skolēna aktivitātes brīvajā laikā Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns

Comment Form