Ticējumi par grūtniecību: skaidrojumus sniedz vecmāte Dina un Janīna Kursīte
Foto: PantherMedia/Scanpix

Ir ļoti daudz ticējumu, kas liedz sievietei grūtniecības laikā darīt noteiktas lietas un biedē ar briesmīgām sekām. Daļa topošo mammu tos neuztver nopietni, citas ievēro – drošs paliek nedrošs, nav taču grūti. Izvēlējāmies populārākās senču gudrības un jautājām speciālistēm, vai tām rodams arī racionāls pamatojums.

14 ticējumus grūtniecēm skaidro vecmāte Dina Ceple un folkloras zinātniece Janīna Kursīte-Pakule.

Lai arī ticējumi pirmajā mirklī var šķist novecojuši, dīvaini un muļķīgi, tālie senči tos nav radījuši tāpat vien, aiz gara laika. Lielākā daļa balstīti ilggadējā tautas pieredzē un novērojumos. "Ticējumi bija topošās mātes uzvedības kodekss ar nolūku pasargāt no pārmērīgas darba slodzes un nejaušām traumām, kas var apdraudēt viņas vai gaidāmā bērna veselību un pat dzīvību. Jo nopietnāks ir apdraudējums, jo briesmīgākas teorētiskās sekas ticējumā tiek solītas," skaidro ārste un mājdzemdību vecmāte Dina Ceple. Neej pie akas, citādi bubulis ieraus iekšā, – tā mammas, vēloties pasargāt no iekrišanas akā, mēdz biedēt bērnus. Protams, nekāda bubuļa akā nav, tomēr briesmas ir reālas. Līdzīgi senatnē bieži vien centās atturēt no kļūmīga soļa topošās mammas.

"Kad ir stabils un mierīgs laiks (valstī, ģimenē vai darbā), ticējumiem pievērš mazāk vērības. Kad ir pārejas situācijas – karš, sērgas, personīgi satricinājumi vai pārmaiņas –, cilvēks meklē kaut ko, kam pieķerties. Ticējumi dažkārt radušies sagadīšanās pēc. Piemēram, dodoties ceļā, cilvēks redz pārskrienam vāveri vai zaķi. Ja tajā reizē nav veicies, zemapziņā to saista ar zaķi vai vāveri. Reizēm ticējumi ir kā gaisa spilveni, kas palīdz pārvarēt kritiskas situācijas, – ja darīšu tā, viss būs labi," stāsta tradīciju pētniece, folkloras zinātniece Janīna Kursīte-Pakule.

Ticējumos der ieklausīties, tomēr ar vēsu prātu, cenšoties izprast, kāds ir aizlieguma pamatojums un vai tas aktuāls arī mūsdienās.

1. Ja grūta sieva kāpj pār virvi, tai būs grūti dzemdēt, var pat mirt. (Mūsdienās cenšas nekāpt arī pār vadiem.)

Dina Ceple: "Nedrīkst kāpt arī pāri žagariem, spainim, slotai un kam tik vēl ne. Ir daudz ticējumu ar līdzīgu domu. Izskaidrojums ir vienkāršs: grūtniecības laikā mātišķā hormona progesterona ietekmē saites kļūst mīkstākas un elastīgākas, locītavas – vaļīgākas un ļodzīgākas. Kāpjot kaut kam pāri, potīte var samežģīties, kāja aizmesties, un sieviete var nokrist. Ja uzgāžas puncim, sekas var būt ļoti nopietnas. Ja mazulis mātes miesās aiziet bojā, tas apdraud arī viņas veselību un dzīvību. Iešifrēts vēstījums: būt uzmanīgai, skatīties, kur liek kāju, apiet šķēršļus, izvēlēties gludu ceļu."

Janīna Kursīte-Pakule: "Senāk uzskatīja – pārkāpjot kādam pāri, var to negatīvi ietekmēt. Piemēram, pārkāpjot bērnam vai mājlopam, tas neaugs lielāks. Šāda rīcība bija gan pazemojums, gan maģisks pakļaušanas akts. Grūtniecībā kāpt pāri šķēršļiem nozīmēja kāpt pāri sava bērna laimei, tāpēc no tā rūpīgi izvairījās."

2. Ja grūta sieva sēd uz sliekšņa, tad viņas bērns būs slinks/vienmēr ļaužu valodās.

Dina Ceple: "Sēžot uz sliekšņa, sieva apgrūtināja saimes kustību caur durvīm un varēja trāpīties ceļā neuzmanīgam durvju cirtienam, kājas spērienam vai skrienošam bērnam. Visticamāk, nekas briesmīgs ar sievieti un mazuli nenotiktu, bet dabūt belzienu, protams, nav patīkami. Tādēļ bieds salīdzinoši neliels: bērns būs slinks."

Janīna Kursīte-Pakule: "Slieksni senāk uzlūkoja par robežu starp drošo (mājas) un nedrošo (āra) telpu. Sievai stāvoklī ir jāatrodas vai nu vienā, vai otrā, nevis robežtelpā (uz sliekšņa), lai ieņemtais bērns, nākdams pasaulē, nebūtu starp labu un ļaunu, gaismu un tumsu, savu un svešu. Mūsdienās vairākumam vairs nav sliekšņa, kur varētu sēdēt, tādēļ arī rūpju par to vairs nav."

Tags

Grūtniece Janīna Kursīte Sarakstu karuselis Grūtniecība

Comment Form