Apstākļu sakritības dēļ Lienei neizdevās jaunībā iegūt vidējo izglītību. Kad līdz absolvēšanai bija atlicis tikai gads, skola piedzīvoja reorganizāciju un diploms izpalika. Taču tagad viņa lepni stāsta, ka bērnu mudināta viņa pabeidza vidējo izglītību. Lūk, viņas stāsts!
Piecas skolas 20 gados
"Kad skolā notika reorganizācija, sekoja piecu vakarskolu nomaiņa 20 gadu ilgā periodā. Ja septembrī mācības uzsāku ar apņēmību un sparu, tad pēc pirmā semestra sāku just, ka pietrūkst fizisko resursu, lai apvienotu darbu, skolu un ģimeni. Biju pamēģinājusi arī tālmācību, taču pietrūka zināšanu par e-vidi un iesāktais apstājās.
Ģimenes atbalsts un palīdzība
Neraugoties uz neizdošanos, iekšējā vēlme mācīties nekur nepazuda. Skatījos uz saviem trīs bērniem, no kuriem vienam jau ir vidējā izglītība, un domāju – man tas ir jāizdara! Faktiski, tieši tas, ka viens no maniem bērniem ieguva vidējo izglītību, kalpoja par grūdienu arī man. Nodomāju "pamēģināšu vēlreiz" un uzsāku mācības tālmācībā. Nemaz nezināju, ka varu vienā gadā nokārtot visus nepieciešamos pārbaudījumus, lai pabeigtu divas klases, tomēr tas izdevās.
Reizēm vienkārši trūkst tā īstā cilvēka, kurš varētu iedot ''maģisko spērienu''. Manā dzīvē šāds cilvēks ir. Dzīvesbiedrs ikdienu man atgādināja, ka ir jāpabeidz nepabeigtais. Un ikdienas šie un citi atbalstošie vārdi lika man pārdomāt un sakārtot visu tā, lai beidzot arī nonāktu pie šīs virsotnes, kur esmu šobrīd.
Protams, mācīties šādā vecumā nav viegli, bet ir arī daudz priekšrocību – mācības saliedēja visu ģimeni, jo bērni un dzīvesbiedrs mani atbalstīja, palīdzēja vairākos priekšmetos. Bērni palīdzēja ar angļu valodu, dzīvesbiedrs ar vēsturi u.tml. Turklāt atklājās, ka ģimenei nav nepieciešama nepārtraukta mammas palīdzība un bērni ir pietiekami patstāvīgi, lai paši tiktu galā ar daudzām ikdienas mājas rūpēm.
Nebija diskomforta par saviem gadiem
Vēlos atgādināt, ka senais teiciens par to, ka mācīties nekad nav par vēlu, ir patiess. Iespējams, kāds jaunietis eksāmenu laikā arī paraudzījās uz mani un nodomāja – tante atnākusi mācīties, bet es pati nevienā brīdī neizjutu diskomfortu par savu vecumu. Iespējams, tieši šis aspekts attur daudzus cilvēkus saņemties un iegūt izglītību, bet neļaujiet tam kļūt par šķērsli. Mēs nereti priekšplānā izvirzām savu bērnu, tuvinieku vajadzības, aizmirstot par sevi. Arī tas var kavēt iegūt izglītību. Patiesībā, izglītota un par sevi pārliecināta mamma vai tētis bērniem un ģimenei spēj sniegt daudz vairāk.
Meklēt risinājumus un mudināt mācīties
Latvijā ir salīdzinoši liels skaits cilvēku vecumā no 25 līdz 35 gadiem, kuriem nav vidējās izglītības. Viena daļa neko nedara lietas labā, jo baidās, vai spēs to savienot ar darbu un ģimenei, vēl daļa – nav pārliecināti, ka var to atļauties finansiāli u.tml. Es gribētu aicināt darba devējus atbalstīt šādus darbiniekus, palīdzot viņiem pabeigt mācības, kā arī valstiskā līmenī padomāt par iespējamo risinājumu. Iespējams, tiem cilvēkiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nav varējuši pabeigt vidusskolu tam paredzētajā laikā, jādod piecu vai desmit gadu pārejas periods, kurā to iespējams izdarīt bez maksas vai ar daļēju maksu. Jāatzīst, ka arī mani skāra finansējuma jautājums – domāju, ka daudziem vecākiem nav viegli pieņemt lēmumu par to, ka ik mēnesi noteiktu summu no ģimenes budžeta turpmāk jāvelta savai izglītībai. Taču šis ir ieguldījums, kurš nākotnē atmaksāsies ar uzviju.
Šobrīd, kad aizvadīts izlaidums un diploms ir kabatā, esmu apņēmības pilna turpināt izglītoties, ko atbalsta arī mana ģimene. Esmu iestājusies augstskolā, izvēloties studēt "Biznesa loģistikas vadību", un skaidri zinu, ka ar ģimenes atbalstu varēšu visu. Izglītības iegūšana man sniegusi lielāku pārliecību par sevi un arī plašākas izaugsmes iespējas darba tirgū."
