Iepazīsties ar audzinātāju
Pirmais, ar ko iepazīstināt mazuli, ir grupiņas personāls - audzinātājas un auklīte. Vecāki parasti uzsvaru liek uz to, ka dārziņā būs jauni draugi, tomēr trīsgadniekam drošību joprojām rada pieaugušais, pie kura var droši vērsties krīzes brīdī. Vecāki var sarunāt tikšanos ar pedagogu, līdzi paņemot arī bērnu. Sākumā saruna var noritēt trijatā, pēc tam mazo var uz īsu brīdi atstāt ar audzinātāju divatā. Vēlāk, jau uzsākot dārziņa gaitas, ir ļoti labi, ja mazākā vecuma bērni kā uzticības personu izvēlas kādu no grupiņas personāla. Pie auklītes vai audzītes var iet samīļoties, pasēdēt klēpī, nomierināties. Daudzos dārziņos ir izstrādāta sava sistēma, kā grupiņā pieņem jaunus bērnus – katru dienu nāk 2 – 3 jauni mazuļi, kuriem audzinātāja var veltīt vairāk uzmanības.
Mazajiem ir vieglāk iejusties, ja grupā nav daudz jaunu bērnu un viss notiek pamazām. Tāpēc jau augusta sākumā ir vērts aprunāties, kā labāk "integrēt" bērnu grupiņā. Iespējams, ka dārziņa gaitas vieglāk būs uzsākt augusta pēdējā nedēļā, kad grupā vēl ir maz bērnu. Liela daļa vecāku bērnus uz dārziņu atved 1. septembrī, kad grupa ir pilna un audzinātājas nevar atrast laiku individuālai sarunai ar katru.
Četrus gadus vecās Annas mamma atzīst, ka viņu ģimenē paveicās, jo lielā brāļa grupas audzinātāja mantojumā tika nodota mazās māsas grupiņai. Tā kā meitene iepriekš audzinātāju bija satikusi, jo kopā ar mammu uz dārziņu nāca pakaļ brālim, tad arī Annas dārziņa gaitas sākās daudz mierīgāk un ar mazāku stresu nekā pirms tam bija gājis lielajam brālim, kam viss personāls bija svešs un nepazīstams.
Piemērot dienas režīmu
Viens no svarīgākajiem punktiem, gatavojoties dārziņa gaitām, ir režīma piemērošana tam, kas sagaidāms bērnudārzā. Atlikušie divi mēneši ir ļoti labs periods, lai pakāpeniski piemērotu celšanās, ēšanas un pusdienlaika gulēšanas laikus. Lielākajā daļā dārziņu brokastis ir pusdeviņos, pēc tam – ap deviņiem, sākas aktivitātes, nodarbības un rotaļas, bet diendusa ir no plkst. 13. līdz plkst. 15. Privātajos dārziņos režīms var atšķirties, tāpēc labāk to noskaidrot.
Kristīnes mamma Inta pie dvīņu meiteņu miega režīma sāka piestrādāt jau vasaras sākumā, jo abi bērni ir pūces. Iet gulēt un ceļas vēlu. Turklāt mājās neguļ diendusu. Risinājums izrādījās mēnesis laukos, kur gaiļi modina agri, visu dienu notiek dauzīšanās ārā, peldēšanās. Jau pēc dažām dienām meitenes piekrita pasnaust dienas vidū un laicīgāk gulēt sāka iet arī vakaros. Uz septembra sākumu režīms bija puslīdz piemērojies dārziņa ritmam.
Audzinātāja Mārīte gan stāsta, ka liela nozīme ir tā saucamajam bara instinktam "Izspēlējušies un ieguvuši jaunus iespaidus, lielākā daļa bērnus ļoti labi iekļaujas dārziņa režīmā. Vidēji vajadzīgas divas, trīs nedēļas, lai pat negulētāji saldi aizmigtu diendusā kopā ar pārējiem grupiņas biedriem."
Iepazīt telpas
Mazulim vajadzētu pirms dārziņa gaitu uzsākšanas izrādīt telpas, iepazīties ar grupiņu. Parādīt, kur notiks pusdienošana, kur – gulēšana, kur ir tualete. Rādīt administrācijas telpas vai lielo aktu zāli gan nav vērts, tas tikai nogurdinās un iespaidu pirmajai reizei var būt par daudz. Ar to vien, ka pirmajā dārziņa dienā parāda, cik te ir daudz mantu, nepietiek, lai radītu drošas un pazīstamas vides sajūtu. Lai jaunpienācējiem būtu vieglāk, ir bērnudārzi, kuros pirmajos mācību gada mēnešos pat mūzikas audzinātāju aicina uz grupiņas telpu. Katra jauna, nezināma informācija tik maziem bērniem sniedz ļoti daudz jaunu sajūtu un emociju.
Agnese, kuras puikam ir divi gadi, gan uzskata, ka nav vajadzības laupīt bērnam atklāšanas prieku un telpas mazulis paspēs iepazīt, sākot iet dārziņā. Dēls ir aktīvs, komunikabls un drošs, tāpēc bažas par to, ka svešā vide varētu traucēt iejusties grupiņā, mammu neuztrauc.
