Portāls "Cālis", iedvesmojoties no drošās pastaigas pilsētā kopā ar skolotāju Gintu Ernštreiti, piedāvā trīs vērtīgus padomus, kā iemācīt un iedrošināt mazuli būt patstāvīgākam pastaigu laikā pilsētā. Pilnu rakstu par to, kā mazuļi skolotājas pavadībā iepazīst vidi, meklējot kukaiņus, dzīvniekus un dabu pilsētā, vari lasīt "DELFI plus" rakstā šeit.
Sāc ar tuvākās apkārtnes izpēti
Dodoties pastaigā ar mazuli, izvēlies maršrutu, kas atrodas viena kvartāla teritorijā ap dzīvesvietu. Bērnam ir svarīgi iepazīt apkārtējo vidi droši, tāpēc pastaigu rādiusam nebūt nav jābūt plašam. Piemēram, dodieties pastaigā pa ielu līdz krustojumam, kas ir turpat pie mājas, rādot: "Lūk, tas ir veikals, kur mēs ejam pirkt pienu!" vai "Šeit apstājies un iedod man roku, pār gājēju pāreju ejam kopā!" Ja ne pirmajā vai otrajā šādā pastaigu reizē bērns vēl nedosies patstāvīgi pa ietvi, tad septītajā vai desmitajā reizē jau atpazīs vidi un būs pietiekami patstāvīgs, lai roku mammai vairs nedotu.
Ļauj bērnam regulēt savu tempu
Patstāvību bērnā rosinās arī tas, ja ļausi mazulim pašam izvēlēties pastaigas tempu, nevis mudināsi doties uz priekšu ātrāk. Bērnam jāļauj iet tik lēni, cik viņš vēlas, lai sajustu gājēju plūsmu pa ietvi, ievērotu distanci no braucamās daļas, kā arī paredzētu citu gājēju došanās virzienu. Kā norāda skolotāja Ginta Ernštreite: "Tā ir tāda mazo bērnu matemātika ar viņiem atbilstošiem loģikas uzdevumiem."
Iemācieties kopīgus pantiņus drošībai un kādam pastaigas notikumam
Piemēram, lai iemācītu to, ka pie gājēju pārejas jāapstājas vai jāpaskatās, vai pie vārtrūmēm netuvojas kāds auto, Ginta ar saviem skolniekiem pastaigu laikā skaita pantiņu: "Vārti vaļā, acis vaļā! Vārti ciet – varam iet!" Pieej pastaigai radoši un darini pats savu vārdu pantiņu, kas bērnam rotaļas veidā liks domāt par savu drošību, piemēram, tas var būt "vispirms – stop un tad – hop" vai jebkas cits, kas piemērots jūsu pastaigas videi. Tāpat ar pašu izdomātu pantiņu palīdzību varat atcerēties kādu svarīgu atgadījumu pastaigas laikā, kas motivēs bērnu atcerēties īpašus brīžus un atcerēties un iegaumēt vietas, kur tas piedzīvots. Piemēram, parkā sastapta vārna, kas saka "krā", uz trepītēm sastapts kaķis, kas saka "mur" vai draudzīgs kaimiņa suns ar savu "vau" var būt daļa no tevis un bērna skaitītām divrindītēm.
Vairāk par to, kā Ginta saviem skolniekiem māca uztvert pastaigu vietas par drošām, interesantām un savām, kā arī to, ko šādas izzinošās pastaigas sniedz pašam bērnam, lasi šeit.
