Apritējis gads, kopš pandēmijas sākuma. Kā jaunieši šobrīd jūtas?
Pēdējā gada novērojumi liecina, ka jauniešos ir pieaugušas nenosakāmas bažas, psiholoģisks nogurums un pārslodze. Skolēni ļoti gaida to brīdi, kad varēs atgriezties skolas telpās.
Tuvojas izlaidumu laiks, kā jaunietim saprast, kurā augstskolā studēt?
Nenāks par skādi izpētīt augstskolas – to mājaslapas, runāt ar studentiem, pasniedzējiem, apmeklēt "Ēnu dienas" vai "Atvērto Durvju" dienas. Ir jāsaprot, kas piesaista pie konkrētas augstskolas – studiju programma, vide vai varbūt pilsēta?
Lai pieņemtu lēmumu jaunietim jāizprot savas intereses, mērķi un spējas.
Apkopojot var teikt, lai pieņemtu lēmumu jaunietim jāizprot savas intereses, mērķi, spējas. Jāizzina profesijas un augstskolas, kā arī rūpīgi jāizanalizē lēmums. Vēl jāatceras, ka neviens lēmums nav neatgriezenisks, pat tad, ja tas pieņemts impulsīvi un nejauši.
Ko vidusskolēni izvēlas studēt?
Profesijas tagad ir ļoti mainīgas. Ikdienā ienāk jaunas tehnoloģijas, kas ietekmē profesiju klāstu, līdz ar to ir vērts nemitīgi interesēties par jauno, kā arī izpētīt, vai šī profesija pēc pieciem gadiem būs pieprasīta un apmaksāta.
Studiju izvēle ne visiem jauniešiem ir viegla – tāda ir tikai tiem, kuri jau ilgstoši zina, ko viņi grib dzīvē darīt, ir noturīgi hobiji, aizraušanās vai ģimenes tradīcijas. Taču, lielākajai daļai jauniešu pirms šīs izvēles vērts nopietni apdomāt:
- kas ir tas, ko es savā dzīvē vēlos – kādu dzīvi es gribu;
- ko es labprāt mācītos ilgstoši;
- ar ko man patīk nodarboties;
- kas mani aizrauj;
- kas mani patiesi interesē;
- kādi mācību priekšmeti man padodas;
- kādas ir manas sekmes;
- kādas praktiskās darbības sagādā prieku?
Ir svarīgi jau vidusskolā attīstīt dažādas prasmes un spējas, kuras varbūt vēl nav profesionālas, taču noteikti būs noderīgas daudzos darba veidos. Tāpēc lietderīgi analizēt:
- kāda ir mana pieredze – arī vidusskolā jauniešiem jau ir dažāda brīvprātīgo, praktisko darbiņu pieredze, daudzi ir iesaistīti ģimenes uzņēmumos;
- kas no tā man patīk;
- kāda vide šķiet saistoša (piemēram, ir cilvēki, kuriem patīk kārtīga biroja atmosfēra, kurus fascinē kaut kas māksliniecisks – teātra vide, radošums, brīvība, citus atkal saista profesijas prestižs);
- kā es varu sevi šādā vidē iztēloties;
- ko esmu uzzinājis par profesijām – vai vispār zinu vēl citas profesijas un vides, nekā tikai savu ģimenes tuvāko nodarbošanos?
Neviens lēmums nav neatgriezenisks, pat tad, ja tas pieņemts impulsīvi un nejauši.
Vai jaunieši izsaka vēlmi studēt ārzemēs?
Jā. Daļa jauniešu skaidri apzinās, ka izmantos visas "ERASMUS" programmas piedāvātās iespējas un dosies studēt vai stažēties ārpus Latvijas. Starptautiskai pieredzei ir lielas priekšrocības – cilvēks pirmo reizi patstāvīgi dodas uz citu valsti, iepazīst citu kultūru, tostarp darba kultūru, iegūst draugus, nodibina kontaktus, mācās orientēties citā vidē un sastopas ar izaicinājumiem, ar kuriem pašam jātiek galā. Jaunieši šajā ziņā ir drosmīgi. Ieteikums – izvirzīt mērķus un sākt kaut ko darīt, lai dzīve kļūst interesantāka un plašāka.
Kur var atrast tuvējo karjeras konsultantu?
Ir skolas, kur pieejamas individuālās karjeras konsultācijas. Bet, ja tādas iespējas nav, var pieteikties uz bezmaksas konsultācijām Nodarbinātības valsts aģentūrā, kā arī augstskolām ir savi karjeras konsultanti. Taču nevajag domāt, ka karjeras konsultācija būs brīnumlīdzeklis, kas izsniegs vienu recepti, kā rīkoties. "Tas ir vairāk skats no malas. Karjeras konsultants ar dažādām metodēm, tostarp testiem, palīdz ieraudzīt jaunieša talantus, stiprās un vājās puses, iespējams, lauzt pieņēmumus, ko jaunietis pats par sevi ir izdomājis, jo tā teikuši draugi, vecāki," klāsta Šmitiņa.
