USG mērījumi grūtniecībā: novirzes no normas var neliecināt par mazuļa attīstības aizturi
Foto: Shutterstock

Ultrasonogrāfija jeb USG ir izmeklējums, kas grūtniecības laikā palīdz sekot līdzi mazuļa attīstībai, veselībai un labsajūtai. Bet ko darīt, ja pārbaudes laikā tiek novērots, ka bērna ekstremitāšu garums attiecīgajā grūtniecības nedēļā neatbilst normai? Ultrasonogrāfijas eksperte RSU asoc. prof. un Rīgas Dzemdību nama ginekoloģe, dzemdību speciāliste Natālija Vedmedovska skaidro, cik precīzi ir USG mērījumi, kas tos ietekmē un kad par novirzēm no augļa attīstības normām vajadzētu satraukties.

Topošajām māmiņām valsts apmaksā trīs plānveida ultrasonogrāfijas (USG). Pirmā no tām tiek veikta jau agrīnā grūtniecības stadijā – aptuveni no ceturtās līdz sestajai grūtniecības nedēļai. Tās laikā tiek noskaidrots, vai tiešām ir iestājusies grūtniecība, cik augļi redzami un vai bērniņam pukst sirds. Tāpat tiek noskaidroti arī bērna parametri, pēc kuriem var noteikt aptuveno dzimšanas datumu.

Pēcāk seko pirmā trimestra un otrā trimestra diagnostika. Pirmā trimestra USG izmeklējuma laikā, kas notiek no 11. līdz 13. grūtniecības nedēļai, tiek noteiktas vai izslēgtas lielās anomālijas, piemēram, galvaskausa un ķermeņa stumbra anomālijas, kā arī nopietni vēdera priekšējās sienas un ekstremitāšu defekti. Tāpat pirmajā trimestrī ar USG palīdzību tiek aprēķināts arī hromosomālais risks. Taču galvenais mērķis šajā USG izmeklējumā ir veikt skausta krokas mērījumu, kas parāda ģenētisku defektu risku auglim.

Pirmā trimestra ultrasonogrāfijas laikā tiek veikti arī citi mērījumi, piemēram, deguna kaula. Tāpat tiek mērīta arī plūsma caur vienu no vārstuļiem sirdī un augļa asinsvadā, kā arī var izvērtēt preeklampsijas un augļa augšanas aiztures riskus.

Savukārt otrā trimestra diagnostikas laikā, kas tiek veikta aptuveni no 18. līdz 21. grūtniecības nedēļai, ar ultrasonogrāfijas palīdzību pārliecinās, vai nav kādas anomālijas.

Taču, ja ir vajadzība, sievietei ir jāveic papildu ultrasonogrāfiskie izmeklējumi. Profesore Vedmedovska skaidro, ka tas būtu jādara tad, ja rodas aizdomas, ka auglis neaug atbilstoši grūtniecības laikam, kas tika precizēts pirmajā trimestrī, vai pirmā trimestra aprēķini liecina par paaugstinātu PE risku un/vai augļa augšanas aiztures riskiem. Tāpat papildu USG izmeklējumi būtu jāveic tad, ja ārsts topošajai māmiņai kādu iemeslu dēļ, piemēram, saistībā ar augļa anomāliju, rekomendē sērijveida ultrasonogrāfijas ar noteiktiem intervāliem.

Taču arī USG mērījumos ir iespējamas neprecizitātes. "Ultrasonogrāfija ir metode, kas atkarīga no operatora un aparatūras," skaidro Vedmedovska. "Jo lielāks ir grūtniecības laiks, jo lielāka kļūda iespējama." Daktere atklāj, ka vizualizāciju vēlākā grūtniecības stadijā var ierobežot papildu ēnas, ko rada, piemēram, bērna kauli, placenta, tauki utt. "Pēdējā laikā pieaug adipozo (red. – ar lieko svaru) grūtnieču skaits. Šajos gadījumos vizualizācija izteikti samazinās," piebilst speciāliste.

Tags

Bērni Grūtniece Grūtniecība
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form