Vai bērnam drīkst būt viedoklis?
Foto: Shutterstock

Neilgi pirms vēlēšanām Latvijas Bērnu labklājības tīkls vērsās pie lielākajām politiskajām partijām, lai noskaidrotu to viedokli par dažādiem ar bērnu tiesību aizsardzību saistītiem jautājumiem. Kad priekšvēlēšanu kaislības ir pierimušas, sāk veidoties 14. Saeimas aprises un darbu plāni, aicinām atskatīties uz partiju teikto un paanalizēt, par ko tās ir solījušas domāt un kam tad īsti vajadzētu pievērsties. Sāksim ar jautājumu par bērnu līdzdalību – mēs jautājām, kā partijas plāno nodrošināt bērnu līdzdalību politisko lēmumu pieņemšanā, kas tieši vai netieši skar viņu dzīvi?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Ko saprotam ar apzīmējumu – bērna līdzdalība?

Domājot par līdzdalību politiskos lēmumos, pirmais, kas nāca prātā partiju pārstāvjiem, bija bērnu darbošanās jauniešu organizācijās un skolu pašpārvaldēs ("Progresīvie" un "Zaļo un Zemnieku savienība"). Tai pašā laikā citas partijas strauji pārgāja pie drošākas un, šķiet, zināmākas tēmas – par lielākas ietekmes došanu bērnu vecākiem ("Nacionālā apvienība" un "Latvija pirmajā vietā"). Tomēr daži politiskie spēki arī devās līdzdalības jomā nedaudz dziļāk un runāja par nepieciešamību daudz vairāk uzklausīt un ņemt vērā bērnu viedokli visās jomās un lēmumos, kas viņus skar ("Jaunā vienotība" un "Apvienotais saraksts").

Kas tad īsti tiek domāts ar vārdiem "bērna līdzdalība"? Vai tiešām tā aprobežojas ar bērna iesaistīšanos skolas padomē? Visplašāk par bērna līdzdalību runā ANO Bērnu tiesību konvencijas 12. pants, kas nosaka: ikvienam bērnam, kas ir spējīgs formulēt savu viedokli, būtu tiesības brīvi to paust visos jautājumos, kas viņu skar, turklāt bērna viedoklim jāpievērš pienācīga uzmanība atbilstoši bērna vecumam un brieduma pakāpei. Lai mēs būtu kvalitatīvi uzklausījuši bērna viedokli, ir veicami vairāki soļi. Pirmkārt, bērnam ir jāsaņem informācija, lai saprastu, ko mēs viņam jautājam. Otrkārt, mēs proaktīvi jautājam un ļaujam bērnam paust viedokli drošos apstākļos. Treškārt, mēs izskaidrojam, cik lielā mērā varēsim ņemt viņa viedokli vērā. Un, ceturtkārt, paskaidrojam bērnam arī to, ko viņš var darīt, ja nepiekrīt mūsu pieņemtajam lēmumam.

Kāpēc svarīgi?

Svarīgi arī atbildēt uz jautājumu, kāpēc bērnu līdzdalība ir svarīga? Varbūt taisnība ir tiem, kuri saka, ka jau tā bērniem ir pārāk daudz tiesību un pārāk maz pienākumu? Šajā jautājumā gan ir gluži pretēji – ja bērnam dodam iespēju izteikties, būt sadzirdētam un piedalīties lēmumu pieņemšanā jau no mazotnes, mēs attīstām bērnos ļoti svarīgas prasmes – stiprinām viņa pārliecību par sevi, mācām izvērtēt iespējas, lemt un pamazām radinām uzņemties atbildību par savu situāciju. Turpretī bērnus, kurus "apklusina" un padara pasīvus, daudz vieglāk pakļaut arī dažādiem vardarbības veidiem.

Bērna viedokļa uzklausīšana ir ārkārtīgi svarīgs faktors bērna labāko interešu īstenošanai, jo ļauj daudz labāk izprast bērna situāciju. Tas norādīts arī Latvijas Bērnu tiesību aizsardzības likumā, tomēr ar šī principa piemērošanu sokas dažādi. Piemēram, vecāku šķiršanās gadījumos patiešām bieži vien tiek ņemts vērā bērna viedoklis, taču te pastāv risks radīt lojalitātes konfliktu – situāciju, kurā visa atbildība par to, pie kura vecāka palikt, uzgulstas uz bērnu. Šādā gadījumā bērna viedoklim tiek dots pārāk liels svars, un nepieciešams vērtēt arī citus bērna labāko interešu faktorus. No otras puses – bieži vien bērna domas tiek ņemtas vērā tikai tad, ja viņš tās spēj formulēt vārdos. Taču arī tad, ja bērns savas attīstības vai fizisko ierobežojumu dēļ nevar noformulēt savas domas verbāli, tas nebūt nenozīmē, ka bērns nevarētu paust savu nostāju ar savu ķermeņa valodu, kustībām un attieksmi, kas nolasāma citos veidos. Principā bērna domas un attieksme ir nolasāma jebkurā bērna vecumposmā.

Kā bērnu sadzirdēt?

Vai bērnam drīkst būt viedoklis?
Foto: Shutterstock

Lai arī mūsu sākotnējais jautājums bija par līdzdalību politiskos procesos, bērna līdzdalības pieredze sākas viņa ikdienā – ģimenē, jautājot bērna domas un sadzirdot tās. Protams, ne vienmēr mēs varēsim bērna viedokli ņemt vērā – piemēram, situācijā, kad jāveic kādas neizbēgamas medicīniskas procedūras. Tomēr arī šajās situācijās mēs varam rīkoties ar cieņu un par to runāt: kas notiks un kāpēc tas nepieciešams, kā arī atzīt un paskaidrot bērna emocijas. Mēs nevaram vienmēr izpildīt bērna vēlmes, bet varam pamanīt un pārrunāt to, kā viņš par to jūtas, jo tādējādi bērns iegūs pieredzi, ka viņa izjūtas ir nozīmīgas. Interese par bērna viedokli jau no mazotnes apliecina mūsu cieņu pret viņu un pamazām veido bērnā prasmi formulēt un aizstāvēt savas domas, kas ļoti noderēs viņam turpmākajā dzīvē. Turklāt arī bērna iesaistīšana ikdienas lēmumos var pamazām augt – sākotnēji mēs varam vienkārši painformēt bērnu par to, kas notiks, varam dot noteiktas izvēles un pakonsultēties ar viņu, bet varam arī sadarboties, kopīgi pieņemt lēmumu un visbeidzot kādā brīdī ļaut arī bērnam vadīt lēmuma pieņemšanas procesu.

Zīmīgi, ka arī politiķi un likumdevēji var dot savu nozīmīgu artavu bērnu līdzdalības veicināšanā. Jā, bērna līdzdalība tiek arvien plašāk pieminēta normatīvajos aktos – tā, piemēram, pērn tika publiskota Eiropas Savienības stratēģija par bērna tiesībām, kuras tapšanā tika iesaistīti ne tikai eksperti un plašāka sabiedrība, bet arī aptaujāti vairāk nekā 10 tūkstoši bērnu, tādējādi apliecinot, ka viens no stratēģijas mērķiem ir dot bērniem iespēju kļūt par aktīviem pilsoņiem un demokrātiskas sabiedrības locekļiem. Bērnu līdzdalība ir šajā stratēģijā definēta kā pirmais mērķis.

Savukārt tepat pie mums lielisku piemēru bērnu iesaistīšanā vēlēšanu laikā demonstrēja Cēsis. Lai jau no mazotnes radinātu pie demokrātiskas lēmumu pieņemšanas un veicinātu jaunās paaudzes interesi par balsošanu, Cēsīs pirmo reizi vēlēja arī bērni un jaunieši – gan ne par 14. Saeimas partijām un deputātiem, bet gan par to, kā turpmāk izskatīsies un attīstīsies pilsēta. Paši mazākie bērni varēja nobalsot, kādā krāsā nākamvasar ziedēs puķes Cēsu pilsētas centrā, lielāki bērnu varēja izvēlēties, kādu rotaļu iekārtu uzstādīt Cēsīs, bet jaunieši varēja noteikt, kur nākamvasar uzstādīt jaunu ūdens ņemšanas iekārtu.

Jāuzsver: nepietiek ar to, ka pieminēsim bērnu līdzdalību normatīvajos aktos – līdzās tam nepieciešams informēt sabiedrību par to, kāpēc bērna iesaiste lēmumu pieņemšanā ir laba un vajadzīga. Ir nepieciešams darbs ar speciālistiem, kuri strādā ar bērniem. Ir jārīko apmācības, kampaņas un diskusijas, kas palīdzētu speciālistiem ieraudzīt ANO Bērnu tiesību konvencijas pamatprincipus pavisam praktiski, savā ikdienā. Tāpat nepieciešamas arī skaidrākas vadlīnijas, par ko, kurā vecumā un kādā veidā tad īsti vaicāsim bērna viedokli bērna labāko interešu ievērošanai. Tas ir svarīgi bērniem šobrīd, un mums kā sabiedrībai tas ir svarīgi arī domājot par lemtspējīgiem nākotnes pieaugušajiem.

Viedokļraksts veidots projekta "Uzzini. Runā. Ietekmē." Ietvaros. Projektu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem Latvijas valsts budžeta līdzekļiem." Publikācija ir sagatavota ar Sabiedrības integrācijas fonda finansiālu atbalstu no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild Latvijas Bērnu labklājības tīkls.

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.