Foto: Shutterstock

Vasara un bērnu biežāka atrašanās smilšukastēs, mājdzīvnieku sabiedrībā un rotaļu laukumos ne vienā vien vecākā raisa jautājumu par to, vai bērnam vajadzētu veikt profilaktisku attārpošanu. Padomi tiek vaicāti citiem vecākiem, pēc tam farmaceitiem aptiekā, bet visbeidzot arī ģimenes ārstam. Lai ieviestu skaidrību par šo jautājumu, portāls "Cālis" konsultējās ar Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Neatliekamās medicīniskās palīdzības un observācijas procesu pediatrijas virsārsti Allu Silovu.

Vēl aizvien vecāki sastopas ar novecojošu mītu, ka bērnus nepieciešams profilaktiski attārpot regulāri, ja bērns daudz laika pavada ar mājdzīvniekiem (suņiem, kaķiem) vai vasarā to vien dara, kā rotaļājas smilšukastē, un ir aizdomas par parazītisko tārpu jeb helmintu izplatību. Uz jautājumu par to, vai tas nepieciešams, pediatrijas virsārste Alla Silova atbild, ka nē, bērnu nav nepieciešams profilaktiski attārpot, jo medikamenti neiedarbojas uz parazītu oliņām, bet gan pašiem parazītiem. Līdz ar to efekta no šādas attārpošanas nebūs. "Attārpošana kā profilaktisks līdzeklis ir mīts un nav zinātniski pamatota. Prettārpu līdzekļi lietojami, ja ir klīniskas pazīmes, kas norāda uz enterobiozi," norāda Silova. Līdz ar to apgalvojumam, ka profilaktiska attārpošana vajadzīga pavasaros un rudeņos, nav pamata.

Tāpēc, ja mājas mīlulim pamanīti spalīši vai cērmes, jāattārpo dzīvnieks, bet ne bērns, ja bērnam nav nekādu klīnisko pazīmju par saslimšanu. Protams, ir jāievēro piesardzība, taču profilaktiski medikamentus nav nepieciešamības lietot bez ārsta konsultācijas.

Foto: Shutterstock

Izplatītākie parazīti, ar kuriem var saskarties bērni


Kā izplatītākos noteikti jāatzīmē spalīšus – šie parazītiskie tārpi ierosina slimību enterobiozi. Biežākie enterobiozes simptomi ir nieze anālajā apvidū, jo īpaši naktīs, kad bērns guļ un spalīšu mātītes dēj oliņas, informē dr. Silova. Tā kā inficēšanās parasti notiek no cilvēka uz cilvēku ar netīrām rokām, jāievēro bieža roku mazgāšana, jo īpaši pēc sabiedrisku vietu apmeklēšanas.


Starp citiem sastopamajiem parazītiem pieder arī lamblijas – parazīti, kas iemitinās tievajā zarnā un vairojas daloties. Lamblijas ārējā vidē izplatās ar mušu un prusaku palīdzību, bet šos tārpus parasti atklāj izkārnījumos. Lamblijas ierosina invāzijas slimību lambliozi. Starp simptomiem pieskaitāma neregulāra zarnu darbība, nereti asas sāpes vēderā, caureja, reizēm tā var būt arī slikta dūša, vemšana. Lai no šīs slimības izvairītos, jāievēro personīgā higiēna, jāmazgā rokas, kā arī augļi un dārzeņi.

Pie parazītiem, no kuriem jāuzmanās bērniem, pediatrijas virsārste Silova piemin arī dizentērijas amēbu, kas izraisa invāzijas slimību amebiāzi. Ar šo slimību galvenokārt slimo vietās, kur ir silts klimats, tāpēc jāuzmanās ārzemju ceļojumu laikā. Šo parazītu izplatīšanos sekmē mušas. Jāvairās no netīra ūdens, augļiem, dārzeņiem un citiem pārtikas produktiem, netīrām rokām un sadzīves priekšmetiem, ko skāris kāds cits. Lai izvairītos, jāievēro higiēnas prasības, regulāri jāmazgā rokas un ūdeni ieteicams dzert tikai no iepriekš neatvērtām, tīra ūdens pudelēm. Amebiāze ir ilgstoša un smaga slimība, akūtajiem gadījumiem raksturīga asiņaina caureja 10 līdz 15 reizes diennaktī. Ja ir aizdomas par šo parazītu atrašanos organismā, nekavējoties jāvēršas pie ārsta.

Vēl viens izplatīts parazīts, ar kuru mēdz saskarties bērni, ir cērmes. Šie parazīttārpi ierosina slimību askaridozi. Jānorāda, ka katrai dzīvnieku sugai ir specifiskas cērmes, kas cilvēka organismā neattīstās. Cilvēka organismā parazitē cilvēka cērmes (Ascaris lumbricoides). Cērmes parazitē tievajā zarnā un barojas ar tās saturu. Invāzija notiek tikai ar cērmju olām, kas ārējā vidē attīstījušās par kāpuriem. Cērmes var iegūt, lietojot uzturā nemazgātus augļus vai dārzeņus, kā arī nemazgājot rokas pēc spēlēšanās, rokoties pa zemi, vai tualetes apmeklējuma.

Ārpus zarnām sastopamie parazīti visbiežāk ir utis un kašķa ērcīte, piemin Silova. Par to, kā cīnīties ar šiem parazītiem, lasi šeit.

Svarīgākais, kas jāievēro, lai izvairītos no parazītiskajiem tārpiem:

  • Regulāri liec bērnam nomazgāt rokas pēc spēlēšanās smilšukastēs, darbošanās dārzā vai saskarsmes ar dzīvniekiem, kā arī pārnākot no sabiedriskām vietām.
  • Mazgā augļus un dārzeņus, ko dod ēst bērnam.
  • Māci bērnu jau no mazotnes ievērot higiēnas normas.
  • Ja ir aizdomas, ka bērnam varētu būt tārpi, noteikti vispirms vērsies pie ārsta, lai konsultētos par katru individuālo gadījumu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!