Vecā paaudze pret jauno: astoņas svarīgas mūsdienu bērnu prasmes
Foto: Shutterstock

Visbiežāk mums, kas paši tagad esam vecāku lomā, nākas dzirdēt par mūsdienu bērnu problēmām. Skolotāji saka, ka viņi maz lasa un neprot izteikt savas domas. Vecāki sūdzas, ka bērni neprot komunicēt un kļūst vienaldzīgi pret apkārt notiekošo, pazūdot caurām dienām sociālajos tīklos. Psihologi novērojuši radošās aktivitātes zudumu, un tas tādēļ, ka bērni pārāk ilgi skatoties televizoru.

Bet privāto, bilingviālo bērnudārzu tīkla "Kosmokids" radītāja Elēna Mingova portālā "Letidor" piedāvā aplūkot, kas īpašs piemīt mūsdienu bērniem, ko mēs, šodienas pieaugušie, nepratām viņu vecumā.

Atceries, ka ikviena paaudze atrod iemeslu, lai teiktu: "Kad mēs augām, tad… Bet mēs bijām pavisam citādāki!".

Un iemesli tam ir, jo mūsdienu bērni patiešām ir citādāki, bet tas nenozīmē, ka viņi ir sliktāki. Tieši pretēji, kaut kādā ziņā viņi pat ir labāki, jo aug taču daudz labākos apstākļos, nekā savulaik mēs. Mūsdienu vecāku paaudze ir daudz gudrāka un izglītotāka, nekā iepriekšējā, kas mūždien bija dažādu sadzīves problēmu nospiesta. Un, tātad, ko prot mūsdienu bērni, ko mēs nepratām, esot viņu vecumā?

Viņi izdara apzinātu izvēli

Šodienas bērnu vecāki ir daudz zinošāki, nekā vecmāmiņu un vectētiņu paaudze. Tomēr, neraugoties uz visiem centieniem, mēs esam pakļauti vecajiem padomju laiku audzināšanas stereotipiem, kad par prioritāti tika izvirzītas kolektīva intereses, kad pieaugušā un vairāk vai mazāk nozīmīgu priekšnieku autoritāte bija neapstrīdama un šaubas neradīja. Mēs lasām gudras grāmatas par audzināšanu, bet dažreiz nespējam pielietot tās praksē un emocionālā ziņā mēs izdvešam ierasto: "Esmu vecāks, tāpēc labāk zinu!".

Vecā paaudze pret jauno: astoņas svarīgas mūsdienu bērnu prasmes
Foto: Shutterstock

Bērni, kuri izauguši ārpus kolektīvisma gara un neskaidrām autoritātēm, ir mazāk pakļauti stereotipiskiem priekšstatiem par to, kā vajadzētu uzvesties.

Viņi agrāk mācās izdarīt apzinātas izvēles: ar ko draudzēties, kur iet, kā domāt, ar ko nodarboties, un mazāk ir pakļauti manipulācijām gan no citu bērnu puses, gan arī no pieaugušajiem.

Viņi ir pragmatiski

Šis punkts loģiski seko no iepriekšējā. Pat 1. klašu skolotāji žēlojas, ka nereti dzird jautājumu: "Kāpēc man tas vajadzīgs?", kā atbildi uz ieteikumu kaut ko iemācīties, bet kas skolēnam nešķiet interesants un svarīgs.

Situācijā, kad mazais cilvēks par visu varu necenšas iekarot pieaugušo labvēlību, pretoties tam bieži vien nav vērts. Atliek vien censties bērnu ieinteresēt un raisīt zinātkāri.

Source

Cālis.lv

Tags

Bērna audzināšana Bērnudārzi Psiholoģija Bērndārznieka attīstība Bērndārznieka audzināšana Bērndārznieks Sākumskola Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Pamanījāt kļūdu?
Iezīmējiet tekstu un nospiediet Ctrl + Enter!
Sludinājumi

Comment Form