jaundzimušais
Foto: Benjamin Chan / cc

Ko nozīmē iegriezums dzemdībās? Vai tas ir vajadzīgs tāpēc, ka man ir kaut kas par šauru vai mazulim galva par lielu? Kāda īsti ir jēga griešanai? Vai tas nozīmē, ka mani vienmēr griezīs jeb katru reizi var būt savādāk? Vai tas nozīmē, ka pēc šīs epizotomijas nākošajās dzemdībās man būs vieglāk, jo starpene nu jau būs elastīgāka un varēs elastīgāk atslābināt muskulatūru?


Dzemdību izstumšanas fāzē, kad mazuļa galviņa jau pamazām iestiepj starpeni un, māmiņai aktīvi līdzdarbojoties, mazulis tiek stumts ārā. Tad var novērot īsāku vai garāku laika sprīdi, kad sieviete, izjūtot ļoti nepatīkamu mazuļa galviņas radītu stiepjošu-plēsošu sajūtu starpenē, sāk sevi neapzināti it kā pasargāt, nepietiekoši atslābināties, lai dzemdību sāpju ietekmē mazulis varētu piedzimt.

 Rezultātā, pēdējā barjera mazuļa ceļā uz piedzimšanu - starpenes muskulatūra - krampjaini savelkas un stipri apgrūtina mazuļa piedzimšanu.To novēro praktiski visās dzemdībās, atšķirīgs ir tikai laiks, kāds nepieciešams, lai māmiņa samierinātos ar vēl nebijuši spēcīgajām sajūtām un, par spīti tām, tomēr atslābinātos un turpinātu ar pilnu atdevi stumt.

Dažādu iemeslu dēļ, dažkārt šī izstumšanas fāze ieilgst. Teorijā min psiholoģiskus, fizioloģiskus un pat anatomiskus iemeslus, kādēļ starpenes muskulatūra grūti padodas iestiepšanai. Šie ir tie gadījumi, kad palīgā tiek ņemtas šķēres un, sāpes laikā, brīdī, kad māmiņa intensīvi stumj un izjūt vispiesātinātāko spiedienu uz starpeni, bez anestēzijas tiek veikts starpenes grieziens. Parasti tas tiek izdarīts virzienā slīpi uz leju, apmēram 45 grādus sānis no anālās atveres. To sauc par epiziotomiju. Medicīnā ir sastopams arī grieziens tieši virzienā uz dupsi, ko sauc par perineotomiju, kuru praksē šobrīd vairs cenšas nelietot. 

Pareizā laikā veiktu epiziotomiju māmiņa praktiski nesajūt, jo dzemdību sāpju radītās plēsošās sajūtas starpenē pēc intensitātes ir līdzīgas. Pēc dzemdībām griezienu lokālā anestēzijā aizšuj.
Nākamajās dzemdībās ir paaugstināts risks, ka rētaudi varētu plīst. Praksē biežāk novēro labi sašūtas un saaugušas starpenes, kas labi iestiepjas turpmākajās dzemdībās. Tomēr, pēc jaunākajiem pētījumiem, vēlamāks par starpenes griezumu ir starpenes spontāns plīsums, jo tas plīst tikai tad, ja patiešām citas iespējas vairs nav, turklāt dzīst labāk nekā starpenes griezums. Daudzi ārsti joprojām seko vecajiem kanoniem, saskaņā ar kuriem starpenes spontāns plīsums skaitījās riskants, jo nav paredzams plīsuma apjoms un tas ir grūtāk sašujams.

Ir pierādīts, ka starpene ir ārkārtīgi elastīga un spontāni ieplīst tikai vienā trešdaļā dzemdību. Starpenes plīsumi ir virspusējāki, labāk dzīst, sievietes izjūt mazāku diskomfortu dzīšanas fāzē, kā arī retāk novēro trešās un ceturtās pakāpes plīsumus, kad tiek skarts anālais sfingters. Strapenes līsums ir tieši tik liels, kāds nepieciešams, lai mazulis varētu piedzimt. Turpretim šķēru atvērums ir vienmēr standartizēts. Arī tīri subjektīvi māmiņas labāk pieņem sajūtu, ka ceļu sev ir atbrīvojis mazulis nevis dzemdību speciālists ir atzinis sievietes starpeni par nepiemērotu bērnu dzemdēšanai un veicis griezumu. Mūsu dzemdību aprūpē joprojām bieži valda stress un steiga, kas lielākoties ir par pamatu epiziotomijām. Māmiņām šis solis tiek pamatots ar ilgstošu izstumšanas periodu, mazuļa ceļa atvieglošanu, rigidu, nepadevīgu starpeni, sliktu stumšanu un tamlīdzīgi.

Domāju, ka dzemdībām labi sagatavotai māmiņai mazulis dzimst tik ilgi, cik tas viņiem abiem ir nepieciešams. Pārmērīga stumšana dzemdībās parasti nav vajadzīga, ja māmiņai ļauj izvēlēties izstumšanai piemērotāko pozīciju. Sievietes maksts un starpene ir ideāli piemērota tam, lai iestieptos, piemērotos un laistu mazuli pasaulē. Pēc dzemdībām mūsu maksts un starpene brīnišķīgi, elastīgi savelkas un kļūst maza kā iepriekš, līdzīgi kā arī vīriešu dzimumorgāns, kas arī spēj kļūt liels un tad atkal sarauties maziņš līdz iepriekšējam izmēram.

Tas, ko varētu darīt sieviete pati - pārdomāt savu attieksmi pret starpenes griezumu un jau iepriekš izrunāties par to ar savu vecmāti vai ārstu, pateikt, kā labāk vēlētos. Varat lūgt, ka nevēlies starpenes griezumu un, lai epiziotomija tiktu lietota tikai ĀRKĀTRĒJĀ situācijā, ja tāda rastos. Ierodoties uz dzemdībām, vēlreiz atkārtot savu vēlmi un apstiprināt, ka neesi pārdomājusi. Šajā situācijā parasti dzemdētājas viedoklis tiek ņemts vērā, ja vien tā tik tiešām ir bijusi vecmāte vai ārsts, kuram vari uzticēties.

Ko darīt, lai maksimāli izvairītos no iespējamiem dzemdes kakliņa plīsumiem?

  • Lietot ar E vitamīnu bagātus produktus grūtniecības beigu posmā, kas paaugstina saistaudu elastību;
  • Dzemdībās atvēršanās posmā censties atgulties vai staigāt nevis sēdēt uz podam līdzīgiem priekšmetiem. Starp citu, arī dzemdību soliņš, kas ir ideāls izstumšanas periodam, var pat kaitēt, ja uz tā ilgstoši sēž atvēršanās sāpju laikā- tas palielina asiņu stāzi mazajā iegurnī, un dzemdību ceļi piepampst.
  • Maksimāli atslābināties starp dzemdību sāpēm, izmantojot vizualizāciju palīdzēt dzemdes kaklam atslābināties;
  • Klausīt vecmātes padomiem un stumt tikai tad, kad dzemdes kakls ir pilnībā atvēries nevis ātrāk. Šim nolūkam kalpo dažādas dzemdību pozas, kas atvieglo spiediena sajūtu uz starpeni un ir vieglāk atturēties spiešanas.

Comment Form