Veikalā nenopirksi un pēc grāmatas neapgūsi! 10 īpašības, kas piemīt 'labiem' vecākiem

Kā portālā "Psychologies" norāda speciālists: "Man ir divas ziņas. Sākšu ar slikto: īpašības, kas piemīt labiem vecākiem, nevar nopirkt veikalā, tās nevar apgūt, izlasot grāmatu vai vēstījumu blogā. Labā ziņa: tās var attīstīt, cītīgi strādājot ar sevi patstāvīgi vai kopā ar psihoterapeitu. Kas atšķir labus vecākus no parastiem?"

Lūk, labu vecāku 10 īpašības, kuras nosauc psihoanalītiķis!

Spēja būt empātiskam ir ļoti svarīga labu vecāku īpašība. Tādi pieaugušie ir spējīgi sevi iedomāties bērnu vietā, saprast viņu visdziļākos pārdzīvojumus, tostarp arī ķermeņa valodu. Tas ļauj viņiem mierīgāk pārdzīvot bērnu histērijas, viņiem pietiek pacietības, lai apvaldītu savas negatīvās emocijas, tās neizgāžot uz bērniem.

Cieša saikne starp bērniem un vecākiem ir ļoti svarīga. Amerikāņu psihologa Harija Harlova veiktā eksperimentā ar pērtiķiem, kuriem bērnībā tika liegts kontakts ar māti, secināts, ka līdz ar pieaugšanu viņiem parādījušās psihopātiskas iezīmes. Lai bērni nākotnē spētu izveidot tuvas attiecības, svarīgi, lai viņu dzīves pirmā pieķeršanās jeb piesaiste veidotos pareizi. Vecāki, kuri paši nav spējīgi šādai piesaistei (piemēram, depresijas dēļ), nevar bērniem sniegt šo viņu attīstībai svarīgo un veselīgo pieredzi.

Bērni mācās cienīt sevi tikai tādā gadījumā, ja pieaugušie pret viņiem izturas ar cieņu: nepavēl, nelasa morāli, bet virza, palīdzot tikt galā ar visu patstāvīgi. Kļūstot pieauguši, tādi cilvēki arī draugos un kolēģos raisīs cieņu.

Ja vecāki bērnībā ir mīlēti, viņi ar mīlestību spēs audzināt arī savus bērnus, radot viņiem komfortablu un drošu vidi nedrošajā pasaulē. Pieaugot, viņi citos cilvēkos raisīs simpātijas – partneros, draugos, kolēģos.

Disciplinēti vecāki var kļūt par labu piemēru saviem bērniem. Audzināšanā tādi pieaugušie izrāda nepieciešamo stingrību, bet ne pārmērīgu, un māca bērnus pareizi vadīt savu dzīvi, tiek galā ar emocijām un saprot, kā reaģēt uz citu emocijām. Dažos gadījumos bērnu sodīšana ir attaisnojama, bet vecāki to dara mierīgi un ar mīlestību, bez kliegšanas!

Veselīgu attiecību ar bērniem pamatakmens ir veselīgas attiecības starp vecākiem. Ja starp partneriem nav vienots viedoklis audzināšanas jautājumos, no problēmām neizbēgt. Ja tēvs uzskata, ka bērni ir jāsoda, bet māte, ka jālutina, bērni izaugs, protot manipulēt ar citiem un nespējot iedomāties, kas ir patiesa vienotība un solidaritāte.

Sliktākais, ko var izdarīt vecāki, – teikt bērnam vienu, bet ar savu piemēru demonstrēt pretējo. Piemēram, tēvs aizliedz dēlam kliegt uz jaunāko brāli, bet pats kliedz uz sievu.

Labi vecāk prot jautroties un priecāties par dzīvi. Rotaļājoties ar bērniem vai ar prieku noraugoties viņu rotaļās, viņi palīdz bērniem saprast, ka ir svarīgi baudīt dzīvi.

Viens no svarīgākajiem vecāku uzdevumiem – bērnu socializācija. Bērnus ir jāmāca būt žēlsirdīgiem un ar cieņu izturēties pret citiem. Tādiem vecākiem nav stingras principu sistēmas, katru situāciju viņi aplūko atsevišķi. Viņi bērniem māca nesekot pūlim, bet ieklausīties savā sirdsapziņā.