Foto: Shutterstock
To, kā bērns reaģē uz stresu, ietekmē daudzi faktori, ieskaitot vecumu un personiskās īpašības. Stresa ietekmē mainās bērna uzvedība, kas brīdina vecāku – kaut kas nav kārībā. Taču, lai spētu bērnam palīdzēt, mammai un tētim ir jāzina, ka bērns ir pakļauts stresa ietekmei, kas nenāk par labu viņa fiziskajai un emocionālajai attīstībai. Portāls "Very Well Family" atklāj, kādas pazīmes liecina, ka tavs bērns atrodas stresa ietekmē, kas izraisījis stresu un kā palīdzēt bērnam ar to cīnīties.

Vārds "stress" ir angļu izcelsmes, kas tulkojumā nozīmē "spiediens, slodze, spriedze". Tas rodas intelektuālas un emocionālas pārslodzes rezultātā. Pētījumi apliecina, ka distress bērnībā automātiski nozīmē, ka, būdams pieaudzis, bērns vairāk slimos ar dažādām mentālām un fiziskām saslimšanām.

Ja pieaugušais pats sevī spēj atpazīt stresa simptomus un lūgt kādam palīdzību, tad bērniem šajā ziņā klājas daudz grūtāk. Bērns nesaprot, kas tieši ar viņu notiek un kā atbrīvoties no sliktā noskaņojuma. Tādēļ vecākiem jāprot saskatīt stresa pazīmes un palīdzēt mazajam justies labāk.

Izplatītākās pazīmes, ka liecina – bērns ir pakļauts nemitīgam stresam:

  • Grūtības koncentrēties;
  • Nervozi ieradumi, piemēram, nagu graušana vai košana lūpā;
  • Bailes no augstuma, tumsas, palikšanas vienatnē utt.;
  • Atteikšanās iet uz skolu;
  • Nemitīga iekulšanās nepatikšanās;
  • Samazināta vai palielināta apetīte;
  • Slapināšana gultā;
  • Galvas un vēdera sāpes;
  • Problēmas ar miegu vai murgi naktīs.



Iespējamie iemesli, kas bērnam izraisa stresu

Foto: Shutterstock

Iespējamo iemeslu saraksts ir garš, sākot ar dažādām situācijām skolā, beidzot ar vecāku savstarpējām attiecībām mājās. Tāpat bērnam stresu var izraisīt arī paša vēlme, piemēram, sasniegt augstus rezultātus mācībās vai sportā, kā arī vēlme iekļauties vienaudžu vidū. Lūk, vēl daži no izplatītākajiem faktoriem, kas var krasi ietekmēt bērna ikdienu un pakļaut viņu stresa situācijām.

Notikumi ģimenē


Vecāku šķiršanās, kāda ģimenes locekļa nāve, pārvākšanās, kā arī māsas vai brāļa nākšana pasaulē vai cita veida pārmaiņas ģimenē var pakļaut bērnu stresam. Kaut pieaugušajiem kāda no šīm pārmaiņām šķiet maznozīmīga, tā var mainīt bērna dzīvi par 180 grādiem. Lielas pārmaiņas var ietekmēt bērna drošības sajūtu, aizstājot to ar neziņu, jauniem izaicinājumiem un satraukumu. Piemēram, brāļa vai māsas piedzimšana ģimenes pirmdzimtajam var likt justies apdraudētam, kā rezultātā viņš kļūst greizsirdīgs. Savukārt kāda ģimenes locekļa nāve var mīties ar skumjām par aizgājēju un bailēm no nāves un dzīves beigām.

Ja arī tavā ģimenē ir gaidāmas lielas pārmaiņas, piemēram, otrā bērniņa piedzimšana, tad izlasi šo rakstu, kurā atradīsi ieteikumus, kā pirmdzimto sagatavot lielajām pārmaiņām un kā dzimšanas secība ietekmē bērna raksturu. Savukārt, ja ģimeni ir piemeklējusi kāda tuvinieka nāve, iesakām izlasīt šo rakstu, kurā atradīsi psiholoģe Laila Kalniņa iesaka, kā ar bērnu runāt par nāvi.

Pārslodze


Ir lieliski, ja bērns papildus skolai nodarbojas ar kādu sporta veidu, dodas uz mākslas pulciņu, dejo vai dara ko citu. Tas ne tikai palīdz viņam attīstīt jaunas iemaņas, bet arī rada prieku. Taču dažkārt vecāki vēlas, lai viņu bērns būtu tik daudzpusīgs, ka ik dienu pēc skolas viņam ir jāiet uz vairākiem pulciņiem. Šāds grafiks bērnam liedz iespēju atpūsties un rada pārslodzi, kā rezultātā viņš ne tikai atrodas nemitīgā stresa ietekmē, jo cenšas paveikt visu vienlaicīgi, bet arī zaudē koncentrēšanās spējas.

Ja novēro kādu no iepriekš minētajām stresa pazīmēm, padomā – varbūt ir vērts atteikties no kāda, tavuprāt, noderīga pulciņa, lai bērnam ir laiks atvilkt elpu.

Var būt arī tā, ka bērns pats ar laiku atsakās apmeklēt pulciņu. Kā šādā situācijā rīkoties vecākiem? Ļauj bērnam pamest iesākto vai tomēr piespiest palikt? Atbildi meklē šajā rakstā.

Vecāku problēmas


Lai cik ļoti tu censtos no bērniem noslēpt finansiālās problēmas, nesaskaņas ar mīļoto vai grūtības darbā, agrāk vai vēlāk bērns pamanīs – kaut kas nav kārtībā. Šo negatīvo notikumu iespaidā mainās tava uzvedība un izturēšanās, kas atvasei ātri vien liek noprast, ka tu piedzīvo kāda veida grūtības. Atklājot, ka mammai vai tētim ir kādas problēmas, bērnam automātiski rodas vēlme palīdzēt, taču lielākoties viņš to nespēj, līdz ar to vecāku problēmas pakļauj stresam arī viņu.

Foto: Shutterstock

Apsmiešana skolā


Apsmiešanā skolā mūsdienās ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kurai aizvien vairāk uzmanības pievērš gan mediji, gan vecāki, gan bērnu aizsardzības institūcijas. Ņirgāšanās par bērnu skolā var izpausties gan emocionāli, gan fiziski.

Ņirgāšanās bērnu un pusaudžu vidū ir aktuāla problēma arī Latvijā. Par to liecina ne tikai pedagogu ikdienas darbā novērotais, bet arī Latvijā veiktu pētījumu rezultāti. Kopumā gandrīz 37 procenti Latvijas skolēnu ir klasificējami kādā no ņirgāšanās grupām (cietēji, pāridarītāji, cietēji/pāridarītāji).

Dati liecina, ka gandrīz 14 procenti Latvijas 11, 13 un 15 gadus veco skolēnu vismaz 2-3 reizes pēdējo mēnešu laikā ir cietuši no ņirgāšanās.

Kaut lielākoties bērni, kurus skolā apsmej, to cenšas no saviem vecākiem slēpt, ir pazīmes, kas palīdzēs mammai un tētim saprast – par manu bērnu skolā ņirgājas. Tās atradīsi te. Savukārt šeit iepazīsties ar rīcības plānu, kas var palīdzēt tev atrisināt šo nelāgo situāciju un uzlabot bērna ikdienu.

Mācības


Lielākā daļa bērnu atrodas stresa ietekmē, jo izjūt spiedienu sasniegt augstus rezultātus skolā. Kamēr viena daļa šo spiedienu jūt no vecākiem vai skolotājiem, otra daļa to rada paši. Šāda veida spriedzi visbiežāk ir grūti panest bērniem, kuriem ir bail pieļaut kļūdas vai kuri savu vērtību vecāku acīs iegūst ar atzīmju palīdzību.

Nereti šādi bērni ir vecākiem-perfekcionistiem, kuri vēlas, lai viņu mazie eņģelīši būtu labākie jebkurā dzīves jomā. Kā zināt, vai arī tu neesi vecāks-perfekcionists, uzzini te.

Foto: Shutterstock

Iekļaušanās vienaudžu vidū


Sasniedzot pusaudžu vecumu, jauniešiem ļoti svarīgi ir iekļauties vienaudžu vidū. Dažkārt, lai iegūtu draugu atzinību, viņi ir gatavi darīt pat visneiedomājamākās lietas. Popularitāte skolā vai citā vienaudžu pulkā jauniešiem nozīmē daudz, līdz ar to, ja iekļaušanās neizdodas kā cerēts, tava atvase var atrasties stresa ietekmē.

Katastrofāli notikumi pasaulē


Jūtīgākus bērnus manāmi ietekmē arī ar viņiem tieši nesaistīti notikumi, piemēram, dabas katastrofas vai militārs konflikts kādā citā valstī. Kad bērns redz vai dzird, ka tādas lietas kā terorisms, pedofilija un slepkavības notiek citviet pasaulē, viņš var sākt satraukties, ka kas līdzīgs atgadīsies arī ar viņu vai kādu viņam tuvu cilvēku.

Redzētais filmā vai lasītais grāmatā


Bērna fantāziju pasaule ir daudz krāšņāka nekā pieaugušo. Viņi grāmatā izlasīto vai filmā redzēto var pielīdzināt realitātei arī tad, ja viss redzētais vai lasītais ir autora izdomājums un ir tālu to īstenības. Lai nepieļautu situācijas, kad bērns iedomājas, ka raganas, burvji, dēmoni vai citas pārdabiskas būtnes ir realitāte, vecākiem būtu jāzina, kas bērnu biedē. Tas palīdzēs izvairīties no šāda veida satura un mazināt bērna stresu, ko izraisījusi redzētā filma vai lasītā grāmata.


Kā bērnam palīdzēt cīnīties ar stresu

Foto: Shutterstock

Pirmais solis tuvāk stresa mazināšanai bērna dzīvē ir saprast, kas viņam liek justies satrauktākam nekā parasti. Iespējams, tas ir kāds no iepriekš minētajiem iemesliem, bet varbūt kas pavisam cits. Palīdzēt atrast stresa cēloni palīdzēs ieskatīšanās ģimenes dzīvē “no malas” vai aprunāšanās ar bērnu. Taču, ja atvase nav gatava par to runāt, nekādā gadījumā nevajadzētu bērnu piespiest. Tā vietā labāk ir centies nodrošināt viņam mierīgu un patīkamu atmosfēru mājās. Iespējams, ir vērts ieviest iknedēļas spēļu vai filmu vakarus kopā ar bērnu, kas palīdzēs viņam justies pieņemtam, iesaistīties ģimenes dzīvē un labi pavadīt laiku.


Ja gaidāmas kādas pārmaiņas, piemēram, dzīves vietas maiņa, vecākiem jau laikus bērnu tam ir jāsagatavo. Atvasei ir jāizstāsta, kā mainīsies viņa dzīve pēc šī notikuma, cenšoties izcelt pārmaiņu pozitīvos aspektus.

Mazināt stresu un atbrīvoties no ikdienā sakrātajām emocijām bērnam palīdzēs arī iesaistīšanās kādā pulciņā. Ja tavas atvase jau brīvajā laikā nedodas uz sporta nodarbībām, mākslas pulciņiem un citām pēcskolas aktivitātēm, tad ir vērts apdomāties par viņa iesaisti kādā interešu izglītības pulciņā.

Ja vecāki jūt, ka paši nespēj mazināt stresa ietekmi uz bērnu vai atrast stresa cēloni, portāls iesaka vērsties pēc palīdzības pie speciālista.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!