"Lai iemācītos, jāprot uzvesties" – ar šādu devīzi Lielvārdes vidusskolas dabaszinību skolotājs Kārlis Greitāns novērtē skolēnu uzvedību katrā stundā. Pašdisciplīna ir svarīga prasme gan mācībās, gan profesionālajā dzīvē.

Kā tas strādā reālajā skolu dzīvē, skaties "Re:Baltica" kopīgi ar partneriem sagatavotajā video. Kā skaidro video veidotāji, veicot vairākus pētījumus par izglītības sistēmas problēmām Latvijā, pamanīti brīnišķīgi skolotāji, kas jau tagad izmanto radošas mācību vai audzināšanas metodes savās stundās. "Gribējām tās parādīt vecākiem, politiķiem un skolēniem, lai viņi aicinātu arī savus skolotājus strādāt līdzīgi," tā žurnāliste Inga Spriņģe.

"Nokļūstot augstskolā, bet dažkārt jau vidusskolas solā sēžot, jaunietis saprot, ka pasniedzējam nav svarīgi, cik labi viņš padara savu darbu un vai vispār apmeklē lekcijas. Tā kļūst par katra paša atbildību un izvēli, tāpēc ļoti svarīgi, ja pašdisciplīna ir iemācīta skolā. Jo arī tālākajā profesionālajā dzīvē sasniegumi ir cieši saistīti ar ieguldīto darbu, un pašdisciplīnai ir ļoti liela nozīme," saka "Swedbank", kas arī ir viena no partneriem video tapšanā, Karjeras centra vadītāja Rita Majore.

Zvans skolēnu vecākiem

Video sižetā redzams, kā skolotājs mudina bērnus nolikt mobilos telefonus, lai iepazīstinātu bērnus ar stundas mērķi. "Skolēni zina, ka vēlāk, iespējams, ļaušu telefonus izmantot, jo dabas mācības stundās mēs tos lietojam. Man šķiet svarīgi mācīt, kā mobilās ierīces izmantot efektīvi – informācijas meklēšanai, zināšanu pārbaudei, u.c., bet stundas sākumā telefoni jānoliek, jo visiem jābūt uz vienas nots," disciplīnas nozīmi uzsver dabas zinību skolotājs Kārlis Greitāns.

Lai motivētu skolēnus uzvesties pēc iespējas labāk, viņš skolēnu uzvedību katrā stundā novērtē ar plusiem un mīnusiem. Pēc septītā plusa zvana vecākiem, lai paslavētu bērnu. "Redzu, ka bērniem pozitīvs vecāku novērtējums ir ļoti svarīgs," saka skolotājs, vienlaikus atzīstot, ka šāda sistēma labi strādā ar bērniem, kuriem arī pašiem ir motivācija. Bērniem ar lielākām uzvedības problēmām esot nepieciešama lielāka stingrība. Tāpat jārēķinās, ka ne visus vecākus var sazvanīt. Taču jebkurā gadījumā daudziem skolēniem plusiņa iegūšana ir teju sportisks azarts.

Skolotājs cer, ka šādā veidā bērniem palīdz attīstīt arī pašdisciplīnu un čaklumu. "Visa šī motivēšanas sistēma piešķir darbam nopietnību un rāda, ka ir jāstrādā, nevis jāslinko. Jo ir tāds labs teiciens, ka disciplīna nozīmē darīt to, ko ļoti negribas, lai iegūtu to, ko ļoti gribas," saka Greitāns.

Pašdisciplinētiem bērniem – labāki sasniegumi

"Nevienam nav viegli savākties darbam, kurš prasa piepūli, nav saistošs un labprātāk gribētos darīt kaut ko patīkamāku. Tādā brīdī ir vajadzīgs kāds paņēmiens, kas ļauj atgriezties pie dotā uzdevuma, un šāda sistēma palīdz to darīt," atzīst izglītības psiholoģe Sabīne Vilciņa. "Tāpēc šī ir brīnišķīga sistēma, lai skolēns mācītos regulēt savu darba gaitu un uzvedību. Skolēnam ir doti skaidri norādījumi par to, kāda uzvedība klasē tiek vērtēta pozitīvi un kāda – negatīvi, par ko arī tiek dota tūlītēja atgriezeniskā saite, kas ļauj bērnam rīkoties tā, kā tiek sagaidīts, netraucējot pārējiem strādāt un pašam piedzīvojot pozitīvas emocijas plusiņu veidā uz lielā ekrāna.

Zvans vecākiem pēc septītā plusiņa arī ir lielisks dzinulis bērnam mācīties trenēt savu uzvedību. Un pētījumi rāda, ka tie bērni, kuri labāk spēj vadīt savu darbību, vairāk laika spēj veltīt mācību vielai un attiecīgi gūst arī labākus akadēmiskos sasniegumus," saka psiholoģe.

Arī vecāki var izmantot līdzīgus paņēmienus, lai trenētu bērna pašregulāciju:

  • Izskaidro bērnam skaidri, kas no viņa tiek sagaidīts, kādu prasmi vecāks grib, lai bērns apgūst, piemēram, nomazgāt pēc ēšanas savus traukus vai iemācīties uzturēt savu istabu kārtībā;
  • Sākumā katru reizi mēģini "noķert" bērnu, kad viņš izpilda uzdevumu un pasaki, ka viņš ir labi izdarījis;
  • Pēc kāda laika sāc bērnu paslavēt par izpildīto uzdevumu jau retāk, bet tomēr turpini to reizi pa reizei darīt, jo tajā reizē, kad tu tomēr paslavēsi, viņš būs īpaši priecīgs un turpinās darīt to, kas no viņa tiek sagaidīts, gaidot to jauko brīdi, kad tu tomēr pateiksi, ka viņš dara labi;
  • Līdzīgi kā skolotājs – arī vecāki var ieviest plusiņu un mīnusiņu kartītes, tāfeles vai burtnīcas un vienoties par kādu balvu, ko bērns var iegūt, sasniedzot noteiktu skaitu plusiņu. Piemēram, kopīgs gājiens uz kino!

Tags

Izglītība Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form