Vienkārši padomi, kā iemācīt bērnam dalīties

Iemācīt mazulim dalīties, sevišķi tad, ja viņš ir vienīgais bērns ģimenē, var būt izaicinoši. Taču, pirms uzsāc bērnam skaidrot šo svarīgo mācību, tev ir jāsaprot, ka, sasniedzot divu, trīs gadu vecumu, bērni ļoti pieķeras lietām. Līdz ar to vēlme paturēt visas savas mantas tikai un vienīgi sev, ir daļa no mazuļa attīstības.

Šajā vecumā bērnam rotaļlietas asociējas ar drošības sajūtu, līdz ar to brīdī, kad tu lūdz viņam ar tām dalīties, bērns jūtas nedroši, ko viņš izrāda ar vēlmi paturēt mantu tikai sev, spiegšanu, raudāšanu un dažreiz pat agresiju.

Taču tas nebūt nenozīmē, ka tev vajadzētu pārstāt savai atvasei mācīt dalīties. Tā ir viena no svarīgākajām iezīmēm, ko bērns nesīs līdzi visa mūža garumā. Spēja dalīties, iespējams, viņam palīdzēs iegūt draugus un atvērs jaunas durvis uz iespēju pilno pasauli.

Uzvedības speciāliste Rakēla Andersone portālā "Bundoo" dalās piecos padomos, kā ātrāk un efektīvāk bērnam iemācīt dalīties.

Dažām rotaļlietām mazais var pieķerties vairāk nekā citām. Tās mantas, kuras bērns pat minūti neizlaiž no redzes loka, bez kurām neiziet ārā no mājām, vai kuras vienmēr ņem līdzi, dodoties gulēt, viņš var paturēt tikai sev. Kā nekā arī mums, pieaugušajiem, ir lietas, ar kurām nedalāmies.

Šo frāzi vecākiem nākas lasīt gandrīz jebkurā padomu rakstā, taču ne velti speciālisti to nemitīgi atkārto. Bērni svarīgākās mācības aizgūst no vecākiem, un dalīšanās ir viena no tām. Ja tu ikdienā esi atvērts dalīties ar citiem, un ķipars to redz, pastāv lielāka iespēja, ka arī viņš savā ikdienā ieviesīs šo lielisko paradumu.

Kornelas universitātes veiktajā pētījumā tika atklāts, ka bērni, kuriem ir dota iespēja izvēlēties dalīties, vai tomēr atteikt, spējuši paši saskatīt dalīšanās priekšrocības. Kā to pielietot dzīvē? Piemēram, ja tavai atvasei ir palikušas pāri konfektes, pajautā, vai viņš vēlētos ar tām dalīties ar citiem. Brīdī, kad tavs bērns nolemj iesaistīties un veikt šo žestu, viņš daudz spēcīgāk izjūt patīkamās sajūtas, kas tevi pārņem, kad esi ar kādu dalījies.

Arī Anja Kolberga nekad neuzspiež savam dēlam dalīties. Viņas pieredzi un pamatojumu, kāpēc sieviete izvēlējusies bērnu audzinā šādi, lasi te.

Viens no iemesliem, kāpēc bērns nevēlas dalīties ir bailes, ka viņš iemīļoto mantu nedabūs atpakaļ. Lai parādītu mazajam, ka rotaļlietas vienmēr nonāks atpakaļ pie viņa, iedrošini spēlēšanos sadalīt maiņās. Piemēram, uzliec taimeri uz 10 minūtēm – tas ir laiks, cik ilgi bērns var spēlēties ar mantām. Pēc 10 minūtēm notiek maiņa jeb tavs ķipars var paņemt drauga mantas, bet otrs bērns var spēlēties ar tavas atvases rotaļlietām. Kaut šis nebūt nav risinājums, ko vajadzētu pielietot ilglaicīgi, tas liks mazajam saprast, ka viņš vienmēr dabūs savas mantas atpakaļ, kas palīdz viņam justies droši.

Bērni izprot, kā otrs jūtas, kad saņem atteikumu, tikai tad, ja paši to reiz ir piedzīvojuši. Tāpēc nākamreiz, kad rotaļājaties un mazais tev palūdz mantu, atbildi viņam ar stingru "nē!". Kad ķipars sāk vilkt lūpu, izskaidro viņam, ka tieši tikpat aizvainots un sašutis jūtas arī draugs, ar kuru viņš šodien nevēlējies dalīties.