Viltus kopības sajūta un problēmu ignorēšana: negatīvā soctīklu ietekme uz pusaudžu mentālo veselību
Foto: Shutterstock

Tāpat kā tehnoloģijām kopumā, arī sociālajiem tīkliem ir gan pozitīvā, gan negatīvā puse. Attiecībā uz pusaudžiem šie plusi un mīnusi ir īpaši nozīmīgi. Pozitīvi ir tas, ka tādas platformas kā "Facebook", "Twitter", "Instagram" un "Snapchat" var būt glābiņš pusaudžiem, kuri jūtas izolēti vai atstumti. Turklāt pētnieki ir atklājuši daudzu sociālo mediju pozitīvo ietekmi uz draudzību.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Tomēr pārmērīgai soctīklu izmantošanai pusaudžu vidū ir daudz mazāk pozitīvu seku. Ir svarīgi atcerēties, ka soctīkli nevar aizstāt reālo saikni ar cilvēkiem. Pusaudžiem ir nepieciešams "dzīvs" kontakts ar citiem, lai "iedarbinātu" hormonus, kas mazina stresu un liek justies laimīgākiem, veselākiem un pozitīvākiem, norāda Pusaudžu resursa centra (PRC) speciālisti, kuri sagatavojuši īpašu materiālu par sociālo tīklu ietekmi uz pusaudžu psihoemocionālo veselību.

Kā Covid-19 pandēmija ir mainījusi soctīklu lietošanas paradumus pusaudžu vidū

Tas, kas ir norma un kas nav norma soctīklu lietošanā, pēdējā gada laikā ir krasi mainījies. Viena no kovidpandēmijas patiesībām bija – lai mēs kādreiz būtu droši kopā, mums jāšķiras.

Daudziem pusaudžiem soctīkli kļuva par vienīgo veidu, kā būt kopā ar draugiem un ģimeni. Tā kā tagad daudz vairāk mūsu ikdienas mijiedarbības notiek ekrānos, tas licis mainīt veidu, kā uzvedamies soctīklos un funkcionējam ikdienā.

Cilvēki ir sociālas būtnes – mums ir nepieciešams dzīvais kontakts citam ar citu, bet, rakstot īsziņu
vai sazinoties tiešsaistē, mūsu ķermeņa valoda, sejas izteiksmes un balss reakcijas kļūst mazāk redzamas, kas nozīmē tikai to, ka zaudējam vissvarīgāko – klātienes kontaktu. Līdz ar to šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi nolikt savas ierīces malā un veicināt klātienes tikšanās (protams, joprojām sekojot drošai un veselīgai praksei pandēmijas laikā).

Kā soctīkli ietekmē pusaudžus

Tehnoloģijām attīstoties, pastāvīgi mainās arī sociālie mediji un tas, kā pusaudži tos izmanto. Tūlītējā ziņojumapmaiņa un informācijas iegūšana ir kļuvusi par masīvu, galvu reibinošu veidu, kā pusaudži veido attiecības un pašidentitāti, izpaužas, izzina pasauli un mijiedarbojas savā starpā. Tas ir pilnībā mainījis pusaudžu jūtas pret sevi un citiem cilvēkiem.

Lai gan virtuālai mijiedarbībai soctīklos nav tādu pašu psiholoģisko ieguvumu kā klātienes kontaktam, bez šaubām, ir daudz pozitīvu veidu, kā tā var palīdzēt pusaudžiem uzturēt saikni un atbalstīt savu emocionālo labklājību:

  • sazināties ar ģimeni un draugiem visā pasaulē;
  • palielināt izpratni par viņiem svarīgiem jautājumiem;
  • uzzināt par pasaules notikumiem un aktualitātēm;
  • izklaidēties;
  • attīstīt savu radošumu un pašizpausmi;
  • atrast jaunus draugus un grupas, kam ir līdzīgas intereses vai ambīcijas;
  • meklēt vērtīgu informāciju un mācīties.

    Viltus kopības sajūta un problēmu ignorēšana: negatīvā soctīklu ietekme uz pusaudžu mentālo veselību
    Foto: Shutterstock

Kas veicina soctīklu izmantošanu

Mūsdienās lielākā daļa piekļūst soctīkliem, izmantojot viedtālruņus vai planšetdatorus. Lai gan tas ļauj ļoti ērti sazināties, tas arī nozīmē, ka soctīkli vienmēr ir pieejami. Šī nepārtrauktā savienojamība var izraisīt impulsu kontroles problēmas; regulāri viedtālruņa brīdinājumi un lietotņu paziņojumi var ietekmēt tavu koncentrēšanos un fokusu, traucējot miegam un padarot tevi par tālruņa vergu.

Sociālo plašsaziņas līdzekļu platformas ir paredzētas, lai pievērstu tavu uzmanību un uzturētu tevi tiešsaistē. Šādi soctīklu uzņēmumi pelna naudu. Līdzīgi kā azartspēļu spēlēšana vai atkarība no nikotīna, alkohola vai narkotikām, arī pārmērīga laika pavadīšana soctīklos var radīt problemātisku vai kompulsīvu interneta lietošanu. Kad saņem "like" ("patīk") vai pozitīvu reakciju uz ziņu, bildi vai video, tas var izraisīt dopamīna izdalīšanos smadzenēs – to pašu "atlīdzības" ķīmisko vielu, kas seko uzvarai, piemēram, azartspēļu automātā, mutē kūstošam šokolādes gabaliņam vai uzvelkot pirmo veipa dūmu. Jo lielāku "atlīdzību" tu saņem, jo vairāk laika vēlies pavadīt soctīklos, pat ja tas kļūst kaitīgi tavai fiziskai un mentālai veselībai.

Esi godīgs pret sevi: kā tu patiesībā jūties pirms soctīklu lietošanas, lietojot tos un pēc tam? Vai esi kļuvis greizsirdīgs, trauksmains vai noguris? Ja atklāj, ka tas, ko iegūsti no mijiedarbības
tiešsaistē, neveicina pašsajūtas uzlabošanos, iespējams, ir laiks rūpīgi pārskatīt, kamdēļ pavadi laiku tiešsaistē.

Tags

Dzīve Covid-19 pandēmijas laikā Drošība internetā Psihoemocionālā veselība Pusaudzis Sociālie tīkli Uzticības tālrunis 116111 Sākumskola Skolēna aktivitātes brīvajā laikā Skolēna emocionālā attīstība un mācības Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form