Vasara beidzot pa īstam sākusies – ar siltiem, daždien pat karstiem saules stariem. Protams, saulīte ir jābauda, bet saprāta robežās un īpaši piesardzīgiem jābūt zīdaiņu vecuma bērniem, grūtniecēm, veciem cilvēkiem un tiem, kuri sirgst ar kādām hroniskām slimībām. Šoreiz palūkosim, kāda ir sadzīvošana karstai vasarai un zīdainim. Portāla "Cālis" arhīvā ir daudz rakstu par šo tēmu, tādēļ piedāvājam šo informāciju iegūt vienviet.
Katram cilvēkam organismā darbojas termoregulācijas funkcija, kas uztur nemainīgu iekšējo ķermeņa temperatūru, neatkarīgi no apkārtējās vides temperatūras svārstībām. Taču zīdaiņiem un bērniem līdz gada vecumam vāji darbojas termoregulācijas centrs. Bērnam šis centrs tikai attīstās, tāpēc mazuļa organisms pats līdz noteiktam vecumam nespēj regulēt savu iekšējo temperatūru.
Pārkaršanas un saules apdegumu risks
Ir būtiski saprast, ka paaugstinātas apkārtējās vides temperatūras ietekmē bērnam var rasties nopietni veselības traucējumi vai pat bojāeja.
Tipiska situācija rodas tad, kad bērns automašīnā guļ, bet vecākiem nepieciešams doties uz lielveikalu. Vecāki bērnu nevēlas modināt, labākajā gadījumā atver logu un vairākas minūtes atstāj bērnu vienu.
Nav jāpaiet ilgam laikam, lai bērnam rastos veselības traucējumi. Pat piecu un 10 minūšu laikā bērnam var rasties neatgriezeniski organisma sistēmu bojājumi. Ja temperatūra automašīnā ir sasniegusi jau 50-60 °C atzīmi, bērnam var sākties smadzeņu tūska un krampji.
Aprēķināts – ja ārā gaisa temperatūra ir + 33°C, tad stāvvietā novietotā automašīnā gaisa temperatūra pēc 20 minūtēm jau var sasniegt + 50°C.
Zīdaiņiem, kuriem termoregulācijas sistēma nav līdz galam attīstījusies un ir iespējamas straujas ķermeņa temperatūras svārstības (līdz pat +40°C!), šāds karstums var izrādīties nāvējošs. Atvērti logi mašīnas salona uzkaršanu nesamazina.
Tāpat vecāki bērnu ievieto ratiņos, kas lielākoties ir no sintētiska materiāla, un dodas pastaigā vai novieto kur citur, turklāt, lai pasargātu no saules stariem, ratus pārklāj ar lakatu vai dvieli. Šādā veidā ratos rodas siltumnīcas efekts, bērns pārkarst un smok, līdzīgi kā automašīnā. Tikpat bīstama var izrādīties bērna atstāšana nevēdinātās telpās.
Tieši saules stari
Bieži novērojama situācija, kad vecāks sauļojoties guvis apdegumus, virspusēji saules apdegumi pieaugušam cilvēkam nerada ievērojamus veselības traucējumus, taču šādi apdegumi bērnam ir jau pirmās pakāpes apdegums.
Mazi bērni ir daudz jutīgāki pret saules starojumu. Tāpēc mediķi uzsver, ka bērnus līdz gada vecumam nekādā gadījumā nevajadzētu sauļot tiešos saules staros vai koku paēnā.
Kādi ir mazuļu pārkaršanas simptomi
Pārkaršanas simptomi maziem bērniem ir līdzīgi kā pieaugušajiem – nespēks, ātrs pulss, lielas slāpes, miegainība, apsārtums, sausa āda un paaugstināta temperatūra, ir novērojama pat vemšana. Protams, maziem bērniem papildu indikators par to, ka gadījies pārkarst, ir izteikts raudulīgums. Smagākos gadījumos var būt arī krampji un samaņas zudums.
Ja bērnam konstatēta pārkaršana, vispirms viņš jānogulda vēsā un labi vēdinātā telpā (ja telpā ir karstāks nekā ārā, tad bērns jānogulda ārā – ēnā) un jāatbrīvo no apģērba, tostarp pamperiem. Pēc tam viss ķermenis jānoslauka ar mitriem dvieļiem. Ar vēsiem, mitriem dvieļiem var noklāt arī visu ķermeni, uzlikt uz galvas ledus kompresi, līdztekus bērnam dodot daudz šķidruma.
Ja simptomi nepāriet pusstundas laikā un bērna elpošana kļūst apgrūtināta, obligāti jāvēršas pēc palīdzības pie ģimenes ārsta vai ātrās palīdzības.
Mediķu ieteikumi zīdainīšu pasargāšanai
Kā rīkoties, ja bērns pārkarsis
Karstuma dūriena vai pārkaršanas gadījumā speciālisti iesaka cietušo novietot guļus ar paceltu galvgali vēsā un labi vēdinātā telpā, atbrīvot viņu no apģērba, īpaši, ja tas ir cieši pieguļošs. Cietušajam ir jādod dzert vēss ūdens – vienam litram ūdens vēlams pievienot pustējkaroti sāls, dzert to lēni, nelieliem malkiem. Svarīgi, lai cietušais atgūst normālu ķermeņa temperatūru, tādēļ vēlams cietušā galvu, kaklu un paduses dzesēt ar mitrām kompresēm, kā arī pakāpeniski apšļakstīt cietušo ar vēsu ūdeni.
Atceries, ka cietušo nedrīkst mērkt aukstā ūdenī, jo tas var izraisīt galvas smadzeņu bojājumus vai pat cilvēka nāvi! Ja cietušā stāvoklis neuzlabojas, vērsies pēc mediķu palīdzības!
Īpaši karstā laikā cilvēka organisms var pārkarst un zaudēt šķidrumu, kas var radīt nespēku un izraisīt karstuma dūrienu. Abus šos stāvokļus nepieciešamas novērst nekavējoties.
Karstuma dūriens var būt nāvējošs. Tas strauji progresē un var novest pie pēkšņa samaņas zuduma. Ja ir aizdomas, ka kādam ir karstuma dūriens, nekavējoties zvaniet neatliekamās palīdzības dienestam!
Traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumā medicīnisko palīdzību var saņemt steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta veselība, palīdzību sniedz slimnīcu uzņemšanas nodaļas.
Gadījumos, kad trauma vai pēkšņa veselības problēma apdraud dzīvību, neatliekamo medicīnisko palīdzību var izsaukt, zvanot pa ārkārtas tālruni 113.
Saules aizsargkrēma izvēle zīdainim
Aizsargkrēmi noteikti ir jālieto. Lai pasargātu zīdaini no saules staru nevēlamās ietekmes, vislabākais veids ir būt ēnā pareizā diennakts laikā, īslaicīgi un ar vieglu (galvu un ķermeni nosedzošu) apģērbu. Tad var iztikt bez aizsargkrēmiem. Līdz sešu mēnešu vecumam saules aizsargkrēmus nelieto – drošības dēļ, jo nav veikti pētījumi, kā tie ietekmē mazuļa ādu, vai neizraisa kādas alerģiskas reakcijas.
Jāatceras, ka arī ēnā, zem koku zariem un mākoņainā laikā saules stari mūs tik un tā aizsniedz, bet šie stari ir jau mazāk intensīvi.
Pastaigām ar zīdaiņiem un bērniem labāk izvēlēties dienas laiku, kad saule nav tik intensīva: no rītiem līdz pulksten 10 un pēcpusdienās pēc pulksten 16.
Ja nu tomēr ārā jāuzturas pēc pulksten 10 un tas būs ēnā, tad vajadzētu lietot aizsargkrēmus (SPF ne mazāks kā 30). Ja ēnu būs grūti atrast, tad jālieto aizsargkrēms ar SPF 50 vai 50+.
Jo lielāks SPF skaitlis, jo spēcīgāk krēms pasargā no saules stariem. SPF 50 un 50+ būtu obligāti jālieto gaišmatainiem zīdaiņiem un rudmatainiem zīdaiņiem. Speciāli sauļoties zīdaiņiem nav ieteicams.
Lai aizsarglīdzeklis paspētu labi iesūkties ādā, tas jāuzziež 20 minūtes pirms došanās ārā. Aizsargkrēms no jauna jāuzklāj pēc katrām trim stundām; ja bērns iet ūdenī – pēc katras plunčāšanās, arī tad, ja uz iesaiņojuma rakstīts, ka krēms ir ūdensnoturīgs.
Kā pareizi lietot autiņbiksītes karstā laikā
Karstā laikā labāk, ja mazuļa apģērbs ir izmēru par lielu, nekā par mazu. Drēbēm jābūt plānām un brīvām. Sintētiskas un cieši pie dupša pieguļošas bikšeles vēl ciešāk piespiedīs autiņbiksītes un karsēs mazuli, skaidro ģimenes ārste Astrīda Marčenko.
Toties, izvēloties autiņbiksītes, šis karstā laika likums – labāk mazliet lielāks, nekā mazāks, nederēs. Tām jāder kā uzlietām, pretējā gadījumā šķidrums tecēs garām. Lai urīna iedarbībā maigā āda netiktu bojāta, pamperus jāmaina regulāri.
Maini bikšeles reizi 3–4 stundās. Ja autiņbiksītes valkā ilgāk un tās ir pilnas, tad mitrums vairs neuzsūcas, paliek uz ādas un kairina to.
Rūpīgi seko, lai ādas krokās nepaliek mitrums.
Karstā laikā nav jālieto nekādas ādas kopšanas eļļas. Ja āda ir iekaisusi, priekšroka ir likopodijam vai cinku saturošām, sausinošām ziedēm.
Karstā laikā īpaši jāseko, lai autiņos ilgi nepaliktu kakas, kas ir īpaši kairinošas.
Zēniem karstā laikā vismaz trīs stundas dienā jāpavada bez autiņbiksītēm. Pastāv uzskats, ka puisīšiem pārkarsēšanās var kaitēt reproduktīvajai veselībai.
Nav jāmaina autiņbiksītes nakts laikā, jo tad mazulis modīsies un būs neizgulējies, nākamajā dienā būs niķīgs. Savukārt, ja zīdainītis naktī mostas, lai paēstu, tad gan var nomainīt arī pamperus.
