Daudzu partiju programmās minēta izglītības apguve valsts valodā, taču eksperti norāda – faktiski šie solījumi ir lieki, jo tādas izmaiņas likumā pieņems jau 13. Saeima. Tāpat daudzās programmās minēts priekšlikums – nodrošināt skolēniem brīvpusdienas no 1. līdz 12. klasei. To, protams, eksperti atzīst par labu lietu, taču tā vairāk ir labklājības nozare un ar izglītības kvalitāti bezmaksas ēšanai ir mazs sakars, turklāt liela daļa pašvaldību jau to nodrošina patlaban.
Analītiskajā rakstu sērijā "Sasodīti sasolīts" piedāvājam padziļinātu ieskatu visu Saeimas vēlēšanās startējošo politisko spēku piedāvājumā vēlētājiem. "Delfi" autoru kolektīvs kopā ar vairāk nekā 40 ekspertiem izanalizēja katras partijas īsajā programmā izteiktos solījumus un mērķus. Skaidrojam, kā dažādi politiskie spēki sola mainīt veselības un izglītības sistēmas, veicināt integrāciju, stiprināt likuma varu un Latvijas aizsardzību, kā arī ieviest citas pārmaiņas. Atzīmējam arī tos, kuri noteiktus jautājumus vai pat veselas nozares atstājuši novārtā. Kāds ir konkrēto solījumu pamatojums, mērķis un nozīme, savukārt vērtē gan pieredzējuši jomu pārstāvji un praktiķi, gan jaunie speciālisti.
Murjāņu Sporta ģimnāzijas pedagoģe Māra Ozola pat nebaidās teikt skarbākus vārdus: "Esam galīgā ķezā, lai neteiktu – "galīgā pakaļā". Un nav ko klupt virsū pašreizējai ministrijai, šis stāvoklis ir ilgu gadu un daudzu aplamību rezultāts. Lai cik skaisti skan saukļi un solījumi par prioritātēm, izglītība diemžēl visu laiku ir atbīdīta malā un noniecināta, tāpēc nu esam tur, kur esam – reformas pusratā (bet bija vajadzīgas) un pamazām birokratizējas, skolotāju nav, tāpēc pret esošajiem prasības it kā pazeminās, sabiedrības attieksme kā pret apkalpotājiem. Palikušie skolotāji cīnās, kā var, bendē veselību un iziet no ierindas. Slodzes aug, naudas maz, bērniem ir tiesības, bet nav pienākumu, vecākiem vienmēr taisnība, tāpēc jaunie skolotāji aizmūk. Ja būtu īstenota kaut trešdaļa no partiju solījumiem, stāvoklis kaut nedaudz uzlabotos. Secinājums: tukša muca tālu skan. Ļoti tukša."
Nodibinājuma "Iespējamā misija" vadītāja Ramona Urtāne norāda: "Diskusijās par pedagogu trūkumu, bērnu labbūtību un mācību saturu/materiāliem ir jāienes atpakaļ arī saruna par to, kas notiek pirmsskolās. Pirmsskolas ir daļa no sistēmas, tajā pašā laikā tā ir unikāla daļa, par kuru tā arī ir jārunā. Ir jāsāk ievākt/apkopot datus par to, kur paliek augstskolu pedagoģijas studiju absolventi. Mēs jau gadiem turpinām plātīt rokas un atrunāties, ka šādu datu mums nav, bet pie tiem ir jātiek ASAP (no angļu valodas "as soon as possible", kas nozīmē "cik drīz vien iespējams" – red.)."
Partiju solījumos minēts arī būtisks finansējuma pieaugums zinātnei un augstākajai izglītībai. Liepājas Universitātes 1. kursa doktorantūras izglītības zinātnē studente, Liepājas Zinātnes un izglītības inovāciju centra vadītāja Kristīne Pujāte norāda: šī noteikti būtu viena no nozarē risināmajām prioritātēm – augstākās izglītības kvalitāte un starptautiskā konkurētspēja. Noteikti esot jālūkojas arī uz studentu un pasniedzēju motivāciju un sasaisti ar reālajām vajadzībām.
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) vadītāja Inga Vanaga visai skeptiski raugās uz partiju solījumiem, īpaši to, kuras jau strādā pašreizējā Saeimas sasaukumā un nav izdarījušas to, ko sola un, viņas ieskatā, patiesībā jau varēja paveikt. Vanaga akcentē būtisku pedagogu trūkumu STEM priekšmetos, norāda uz neizpildītajiem solījumiem par pedagogu atalgojuma pakāpenisku paaugstināšanu.
