Mati svarīgāki par darbiem. Solvita Āboltiņa un Nils Ušakovs par politiķu stilu

Koši rudi mati, raibi un krāsaini krekli, ādas uzvalki – Latvijā patiesi netrūkst spilgtu politiķu, kuri nebaidās ģērbties un veidot savu stilu drosmīgi, pat tad, ja dažkārt tas noved pie lielas izgāšanās un asas sabiedrības kritikas. “Tas var patikt, var nepatikt, bet ir jāņem vērā, ka tam, kā cilvēks izskatās, ir nozīme,” šādu viedokli pauž Rīgas bijušais mērs Nils Ušakovs, un ir grūti viņam nepiekrist. Skaidrojam, ko amatpersonas domā par savu un kolēģu imidžu un cik lielu uzmanību pievērš savam vizuālajam tēlam.

Latvijas pilnvarotā vēstniece Itālijā Solvita Āboltiņa, nenoliedzami, ir bijusi viena no spilgtākajām sievietēm Latvijas politikā. Gandrīz tikpat bieži, cik aprunāti viņas darbi, runāts arī par viņas košo un neparasto frizūru. Par sevi viņa teic: "Es gan pēc savas dabas, gan pēc sava rakstura, gan arī pēc sava vizuālā tēla noteikti neesmu pelēkā pele jeb cilvēks, ko nepamanīt. Arī ar savu apģērbu politikas laikā lauzu pietiekami daudzus un dažādus stereotipus gan par papēžu augstumu, gan kostīmu krāsu un tamlīdzīgi."

Viņa atceras, ka pirms braukšanas uz Itāliju pārkrāmējusi daudzas savas mantas un izbirušas vairākas vecas intervijas. "Kad uz sevi paskatījos pirmajās intervijās, nodomāju, ka diezgan briesmīgs tēls ar ļoti gariem, izspūrušiem matiem," viņa smejot teic. Vienlaikus Āboltiņa piebilst, ka šobrīd augstākajām amatpersonām ir lielākas iespējas domāt par savu vizuālo tēlu. "Šobrīd deputāta alga, salīdzinot ar sabiedrības vidējiem ieņēmumiem, ir ļoti augsta. Atgriežoties pie manas pozīcijas Saeimas priekšsēdētājas amatā... Manā laikā, kad es biju parlamenta priekšsēdētāja, man nebija kā tagadējai Saeimas priekšsēdētājai tūkstoš eiro reprezentācijas izdevumiem, kad vari atļauties vairāk. Tagad daudz brīvāk vari doties pie friziera un domāt par pārējo koptēlu."

Kā neveiksmīgākos ģērbšanās piemērus politiķu vidū stiliste Zane Melnaceno sauc Nilu Ušakovu treniņtērpā un Eināru Repši nu jau leģendārajā svītrainajā ādas uzvalkā. "To es dzīvē laikam nekad neaizmirsīšu. Tie ir bijuši tādi piemēri, kad ieraugi un nodomā: "Zeme, atveries! Kur mēs rodamies un uz kurieni ejam? Ko tu vispār gribi parādīt?" Ja šādā veidā amatpersona iziet sabiedrībā, tad padara par apsmieklu ne tikai sevi, bet visu valsti."