"TUR NAV VIENALDZĪBAS"
Kad UN KĀDĒĻ SOCIĀLIE DIENESTI ŠĶIR LATVIJAS BĒRNUS NO ĢIMENĒM ĀRZEMĒS
Karolīna Gansovska
Ik gadu no ārzemēs mītošo Latvijas valstspiederīgo ģimenēm izņem ap 40 bērniem. Visbiežāk tā notiek Lielbritānijā, Īrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā un Islandē. Nesen Latvijas Tieslietu ministrija aktualizējusi un izstrādājusi vadlīnijas vecākiem. Ko drīkst un ko nedrīkst? Kā Eiropā aizstāv bērnu tiesības un kā Latvijas iestādes un dienesti vecākiem palīdz rast izeju sarežģītās situācijās?
2020. gadā ierosināta 41 lieta, kurā no Latvijas valstspiederīgajām ģimenēm izņemti vai pastāvēja risks, ka bērni tiks izņemti no vecāku aprūpes. Uz 2021. gada 1. septembri ārvalstīs bija ierosinātas jau 29 šādas lietas, liecina Tieslietu ministrijas informācija.

Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore Baiba Ziemele norāda, ka, diemžēl, vairumā gadījumu tā notiek vecāku vainas dēļ, kuri pārcēlušies uz citu valsti ar savu kultūras bagāžu. Un visbiežāk problēma slēpjas tajā, ka vecāki neprot risināt konfliktsituācijas bez vardarbības un alkohola.

Neatkarīgi no savas pilsonības iebraucējiem jāpakļaujas tās valsts likumiem, kurā viņi dzīvo. Tas attiecas arī uz noteikumiem par bērnu aprūpi, vecāku tiesībām un pienākumiem. Ārvalstīs ir ļoti strikti noteikumi, kas paredz ziņošanu, ja bērna labklājība ir apdraudēta.

Aktualizētās vadlīnijas vecākus preventīvi informē par to, kā veicināt bērna labklājību un audzināt bērnus atbilstoši Lielbritānijas, Īrijas, Vācijas, Norvēģijas un Islandes tiesībām.
Lielbritānija
Lielbritānijā bērnu aizsardzību regulē tiesību kopums, kas sastāv no parlamenta izdotiem likumiem un tiesībām, kas izriet no tiesu spriedumiem jeb tiesu prakses. Jāievēro, ka Lielbritānijā likumi dažādos reģionos ir atšķirīgi, tie nosaka ne tikai vecāku atbildību par bērna pamatvajadzībām (aprūpe, apģērbs, mājoklis, uzturs), bet arī emocionālajām vajadzībām – drošības sajūtu, stabilitāti un attīstību.
No kāda vecuma drīkst atstāt bērnu bez uzraudzības?
Anglijas un Velsas likumos nav strikti noteikts, no kāda vecuma bērnu drīkst atstāt mājās vienu bez uzraudzības. Tiek uzskatīts, ka tikai bērnu no 12 gadu vecuma varētu uz kādu brīdi atstāt bez pieaugušo uzraudzības, taču nekādā gadījumā nav pieļaujams atstāt bērnu, kas jaunāks par 16 gadiem, vienu pa nakti. Nav atļauts bērnu atstāt vienu arī automašīnā.
Lielbritānijā alkoholisko vai citu apreibinošo vielu lietošana nav savienojama ar bērna pieskatīšanu, jo tādējādi bērns tiek pakļauts nopietnam riskam. Konstatējot, ka vecāki ir alkohola reibumā brīdī, kad pieskata bērnu līdz septiņu gadu vecumam, policija var uzlikt soda naudu vai apcietinājumu uz laiku līdz vienam mēnesim. Tāpat kā Latvijā, arī Lielbritānijā ir aizliegta bērna fiziska sodīšana un nav pieņemamas bērna pašcieņu pazeminošas audzināšanas metodes.
Piemēri
  • Tēvs, kurš atstāja divgadīgo meitu vienu mašīnā, kamēr iegāja aptiekā uz 10 minūtēm, tika arestēts un sodīts par apzinātu bērna pakļaušanu būtiskam riskam.
  • Māte atstāja mājās savu 14 gadus veco dēlu, liekot viņam pieskatīt trīs gadus veco brāli, kamēr pati devās uz veikalu iepirkties. Lai gan šajā pusstundā nekas slikts bērniem nenotika, māte saņēma policijas brīdinājumu par nežēlību pret bērniem.
  • Kāda veikala menedžeris izsauca policiju, jo viņam radās bažas par kādas mātes, kura bija acīmredzamā reibuma stāvoklī, divgadīgo bērnu, kurš bija kopā ar māti veikalā. Sieviete tika arestēta, un viņai piespriests naudas sods.
Foto: Shutterstock
Stāsts no dzīves

Baiba Ziemele stāsta, ka reiz Anglijas dienesti Latvijas vēstniecībai paziņoja par tiesas procesu, kas saistīts ar bērnu izņemšanu no ģimenes. Septiņus gadus vecu zēnu un viņa trīsgadīgo māsiņu aizveda no vecākiem, jo viņi nevarēja nodrošināt bērniem pietiekamu labklājības līmeni.

Kā tika noskaidrots vēlāk, bērnu izņemšanas iemesls bija vardarbība ģimenē. Gandrīz gadu bērnus aprūpēja audžuģimene Anglijā, kamēr kompetentie dienesti gandrīz gadu pētīja situāciju un radus kā potenciālos aprūpētājus. Vienīgā piemērotā izrādījās bērnu vecvecmāmiņa, kura savulaik bija audzinājusi arī bērnu māti (savu mazmeitu).

Gan sociālos dienestus, gan Tieslietu ministriju satrieca fakts, ka vecāki nekā negribēja atzīt, ka bērni būtu cietuši no ģimenes vardarbības. Viņus nepārliecināja pat uz 25 lapām nodrukātie fotoattēli, kuros fiksētas bērnu traumas (zēnam – viss ķermenis, kājas, rokas, galva, pat intīmās vietas). Anglijas dienesti lūdza šīs fotogrāfijas parādīt bērnu vecvecmāmiņai un noskaidrot viņas viedokli – vai viņa piekrīt tiesneša secinājumiem, vai tomēr vecākiem, kuri apgalvo, ka neesot vainīgi.

Vecvecmāmiņa fotogrāfijas aplūkoja ar ļoti smagu sirdi un solījās bērnu vecākus nelaist pat tuvumā. Neraugoties uz to, Anglijas tiesa ņēma vērā arī vecvecmāmiņas vecumu (67 gadi) un apstākļus, ka bērni dzimuši un dzīvojuši Anglijā, tādēļ nolēma, ka bērniem labāk palikt Anglijas nodrošinātajā audžuģimenes aprūpē.
Īrija
Īrijā bērnu aizsardzību regulē tāpat kā Lielbritānijā. Bērnam ir tiesības būt drošībā, tikt aprūpētiem un aizsargātiem no vardarbības un pamešanas novārtā, augt ģimenē. Bērnu intereses un vēlmes tiek uzklausītas lietās, kas skar bērnus, un pret bērniem izturas ar godu un cieņu.
No kāda vecuma drīkst atstāt bez uzraudzības?
Bērna atstāšanai mājās Īrijā nav likumā noteikta ierobežojuma, tomēr, ja bērns tiek atstāts mājās viens pats un šāda bērna atstāšana rada viņam risku, tas ir likumpārkāpums. Piemēram, ja septiņus vai 10 gadus veci bērni tiek atstāti mājās vieni un šajā laikā iedzer indīgas vielas, kas nebija pienācīgi noslēptas, vai arī spēlējas ar elektrību vai uguni, Īrijas bērnu tiesības aizsargājošie dienesti šo faktu var uztvert kā riskantas vides radīšanu un var bērnu izņemt no ģimenes.
Vardarbība ģimenē ir aizliegta. Īrijā pieejami pakalpojumi, kas risina problēmas ģimenē, piemēram, ģimenes konsultanti un mediācija, kurā ģimenes locekļi, apmeklējot speciālistu individuāli, var saņemt padomus, kā risināt problēmas ģimenē un rīkoties konfliktsituācijās.

Baiba Ziemele stāsta, ka daudzi emigranti neprot risināt savas problēmas bez vardarbības un alkohola. "Bērni to visu redz. Runa ir gan par emocionālo, gan fizisko vardarbību. Gadās, ka vecāki bērnu atstāj vienu, lai risinātu savas problēmas. Ja vecāki netiek galā, rūpes par bērnu kļūst par otro vai pat piekto prioritāti. Attīstītajās valstīs skolas darbiniekiem tiek mācīts atpazīt nestandarta uzvedību un vienaldzību, kāda bērniem nereti parādās, piedzīvojot vardarbību." Psiholoģiskā trauma atklājas pat tajā, kā bērns komunicē ar saviem vienaudžiem.
Stāsts no dzīves

Ārlietu ministrijā vērsās kāda Skotijā dzīvojoša sieviete, kas informēja, ka nonākusi sociālo dienestu redzeslokā, jo vienam no viņas bērnam bērnudārzā konstatēti zilumi. Kamēr notika policijas un sociālā dienesta pārbaudes, bērni uzturējās pie ģimenes radiniekiem. Pēc ministrijas speciālistu ieteikuma sieviete nolīga ģimenes tiesībās praktizējošu advokātu un sadarbojās ar sociālo dienestu, izrādot gatavību ieklausīties padomos. Galu galā lieta netika ierosināta un bērni atgriezās pie mātes.
Vācija
Dodoties uz Vāciju ceļojumā vai arī īslaicīgas uzturēšanās laikā uz bērniem no Latvijas bērnu aprūpes ziņā joprojām attiecas Latvijas normatīvie akti. Taču, ja runa ir par kriminālvajāšanas vai briesmu novēršanu, tad arī brīvdienu ceļojuma vai īslaicīgas uzturēšanās laikā tiek piemēroti Vācijas likumi.

Saskaņā ar Vācijas likumiem vecāku pienākums ir rūpēties par savu bērnu – kopt, aprūpēt, audzināt, izglītot, uzmanīt un nodrošināt mājokli. Bērniem ir tiesības uz audzināšanu bez vardarbības. Fiziskie sodi, morālais aizskārums un citi pazemojoši paņēmieni nav pieļaujami. Par atsevišķām ļaunprātīgas izmantošanas formām var piemērot sodu saskaņā ar Vācijas Krimināllikumu.
No kāda vecuma drīkst atstāt bērnu bez uzraudzības?
Likumā tas nav noteikts. Lēmumu pieņem vecāki, kas labāk zina, vai viņu bērns ir gatavs, piemēram, patstāvīgi pārvietoties ar sabiedrisko transportu. Vācijas audzināšanas un ģimenes konsultāciju nozaru asociācijas Ģimeņu atbalsta dienesta speciālisti iesaka bērnu pieskatīt nepārtraukti līdz trešajam dzīves gadam, savukārt no ceturtā dzīves gada bērnu drīkst atstāt vienu uz 15 līdz 30 minūtēm, ja vien viņš spēlējas mājās vai citā drošā vietā un vecāki atrodas tuvumā. Pirmsskolas vai bērnudārza vecuma bērniem nekad nevajadzētu iet ārā vieniem, viņiem jāpārvietojas vecākiem saredzamā attālumā. Aptuveni no septītā dzīves gada bērns var palikt viens mājās uz laiku līdz divām stundām, ja vecāki ir sasniedzami pa telefonu. Skolas vecuma bērni drīkst doties ceļā vieni. Tomēr visos gadījumos jāņem vērā katra bērna individuālais attīstības līmenis un iepriekš par visu jāvienojas.
Baiba Ziemeles stāsta, ka Tieslietu ministrija cenšas strādāt profilaktiski. Sadarbībā ar Bāriņtiesu ministrija izstrādā stratēģijas, kā sagatavot topošos emigrantus dzīvei ar bērniem ārzemēs. "Diemžēl nav iespējams izsekot, kura ģimene plāno aizbraukt. Mums nav ne šādas informācijas, ne iespējas palīdzēt sākumposmā. Nākas risināt problēmas, kad tās parādās. Aktualizētās vadlīnijas vecākiem publicējam diasportu mājslapās, izplatām pašvaldībās, jo nelaimē nonākušie vecāki vispirms par notikušo ziņo saviem radiniekiem Latvijā," stāsta Ziemele.
Tagad viss mainās. Vecākiem jāsaprot, ka bērns ir personība, viņš nav savu vecāku īpašums!
Baiba Ziemele
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore
"Protams, krīzes situācijās liela loma ir cilvēciskajam faktoram," norāda ministrijas pārstāve. "Neviens taču nedomā, ka nāksies šķirties no partnera. Profilaktiskajam darbam jāsākas ģimenē – kā risināt konfliktus, kā veidot attiecības, kas ir ģimene un bērni? Svarīgi saprast, ka pirmajā vietā vienmēr ir bērns un rūpes par viņu – tas nav kaut kāds "pienākums". Audzināšanai skolā un ģimenē jāveicina veselīgu attiecību veidošanās. Diemžēl joprojām gadās saskarties ar padomju mantojuma sekām, kad bērnam ģimenē nebija nekādu tiesību un lomas."
Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Beķeris norāda, ka daudzas situācijas, kurām Latvijā nemaz netiktu pievērsta uzmanība, ārvalstīs tiek uztvertas ļoti nopietni. "Nav nekāds noslēpums, ka likumu izpratne un tradīcijas Latvijā un ārvalstīs atšķiras. Mēdz gadīties, ka Latvijā atbildīgie dienesti ar bērnu tiesību aizsardzības jautājumiem darbojas nepietiekami aktīvi, bet ārzemēs ir pavisam cita situācija."
Zviedrija
Zviedrijā nav speciāla tā saucamā bērnu tiesību likuma, taču Zviedrijas tiesību sistēmā iestrādāti ANO 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām principi un nostiprinātās bērnu tiesības, iekļaujot to Sociālo pakalpojumu likumā, ko papildina likums par obligāto aprūpi, jo ģimenes labklājība kopumā tiek orientēta uz atbalstu ģimenei, nevis uz bērnu aizsardzības pasākumiem. Neatkarīgi no pilsonības iebraucējiem jāpakļaujas Zviedrijas likumiem.
No kāda vecuma drīkst atstāt bērnu vienu?
Zviedrijas likumos šis jautājums nav noteikts, bet vecākiem jābūt drošiem, ka bez uzraudzības atstātais bērns nav pakļauts kādam riskam.
Zviedrija ir pirmā valsts pasaulē, kas vēl 1979. gadā atzina par nelikumīgu bērnu fizisku sodīšanu vai ietekmēšanu gan mājās, gan skolā. Zviedrijas likumi skaidri nosaka, ka vecāki nevar audzināt bērnus, izmantojot jebkādu vardarbību vai citu pazemojošu izturēšanos. Bērnu fiziska sodīšana saskaņā ar Zviedrijas Kriminālkodeksu ir noziedzīgs nodarījums.
Foto: Shutterstock
Baiba Ziemele norāda, ka Tieslietu ministrija kaut reti, bet tomēr piedzīvo nepatīkamas situācijas, kurās jauni vai nepieredzējuši vecāki vienkārši nav zinājuši, ka var saņemt atbalstu. Piemēram, mātei jādodas uz Latviju, lai nokārtotu dokumentus, kas ļautu strādāt ārzemēs, bet viņai nav, kam atstāt trīs bērnus, savukārt naudas, lai brauktu visi, nepietiek. "Sieviete atstāj bērnus kopā ar savu partneri, kurš nav bērnu tēvs. Mātes prombūtnes laikā partneris netiek galā ar bērniem un alkohola reibumā pielieto fizisku spēku. Bērniem – zilumi un traumas, ko pamana skolā. Ārzemēs šādos gadījumos bērnus no ģimenes izņem nekavējoties, bet mātei pēc tam nākas pusgadu cīnīties, lai viņus atgūtu."

Šāda situācija uzskatāmi demonstrē, ka bieži vien ģimenei trūkst informācijas par iespējamo atbalstu. Šādos gadījumos vērts vērsties vietējā sociālajā dienestā – tur var palīdzēt atrisināt problēmu.
Redzam, ka cilvēki nezina, ka viņi var lūgt palīdzību. Vēl vairāk – viņi baidās no sociālā dienesta.
Baiba Ziemele
Tieslietu ministrijas Starptautiskās sadarbības departamenta direktore
Islande
Islandes Bērnu aizsardzības likums nosaka, ka bērnu aizsardzības mērķis ir nodrošināt, lai bērni tiktu audzināti labvēlīgos apstākļos.

Vardarbība ģimenē ir aizliegta. Ikvienam Islandē ir pienākums informēt bērnu aizsardzības komiteju, ja ir pamats uzskatīt, ka bērns dzīvo nepieņemamos audzināšanas apstākļos, pakļauts vardarbībai vai citai pazemojošai attieksmei, atrodas dzīvību vai attīstību apdraudošos apstākļos.

Arī vecāku pienākumu nolaidīga pildīšana tiek uzskatīta par bērna apdraudējumu. Proti, nolaidīga uzvedība pret bērnu tiek definēta kā aprūpes trūkums vai vajadzību neapmierināšana, kas rada kaitējumu vai var kaitēt bērna attīstībai. Tas ietver uzturu, apģērbu, higiēnu, mājokli, veselības aprūpi, nolaidīgu attieksmi pret drošību, emocionālo attīstību.
No kāda vecuma drīkst atstāt bērnu bez uzraudzības?
Likumā nav noteikts, jo tas atkarīgs arī no bērna brieduma pakāpes, kā arī apstākļiem, ar kuriem bērns saskaras vai dzīvo. Bērni vecumā līdz 12 gadiem pēc pulksten 20 ārpus mājas drīkst atrasties tikai pieaugušā pavadībā, savukārt 13-16 gadus veci bērni nedrīkst atrasties ārpus mājas pēc pulksten 22, ja vien viņi neatrodas ceļā uz mājām no kāda pasākuma, ko organizē skola, sporta organizācija vai jauniešu klubs.
Dānija
Dānijas Karalistē ir viens no labākajiem bērnu tiesības aizsardzības modeļiem, uzskata cilvēktiesību aizstāvji. Lai gan arī tajā iespējami robi, vecākiem bērnu aprūpe vienmēr jāveic ar lielāko rūpību.
No kāda vecuma bērnu drīkst atstāt bez uzraudzības?
Dānijas likumos konkrēts vecums nav noteikts, vecākiem jābūt drošiem, ka bērns, kad tiek atstāts mājās viens, netiek pakļauts nekādam riskam.
Vardarbība ģimenē ir aizliegta. Atbilstoši likumiem pašvaldībām jānodrošina iespēja ikvienam saņemt bezmaksas konsultācijas, kā arī atbalstu, piemēram, 10 stundu psiholoģiskās konsultācijas sievietēm, kas cietušas no vardarbības. Atbalsts pienākas arī tām sievietēm, kuras uzturas patversmēs vai krīzes centros, kā arī bērniem.
Piemērs
  • Vecāki atstājuši mājās bērnu, kurš vēl ir pārāk mazs, lai par sevi parūpētos, viņš neprot paēst pats. To, atbilstoši likumiem, var uzskatīt par bērna pamešanu novārtā. Vecākiem, kuriem nepieciešams bērnus atstāt vienus, rekomendē atrast bērniem aukli vai vienoties ar kaimiņiem, ka tie uzturas bērnu dzīvoklī vai pieņem pie sevis, kamēr vecāku nav mājās.
Dānijā aizliegta ne tikai vardarbība pret bērnu, bet arī ģimenē, ja bērni tam ir liecinieki. Bērns cieš emocionāli arī no tās vardarbības, kas nav vērsta pret viņu, piemēram, dzirdot un redzot vecāku strīdu. Ģimenes vardarbības gadījumos Dānijas speciālisti aicina bērnus izraidīt no istabas, izsaukt policiju un doties pie uzticamiem kaimiņiem.
Norvēģija
Norvēģijas likumi ir spēkā visiem, kas atrodas šajā valstī – neatkarīgi no pilsonības, reliģiskās piederības un reģistrētās dzīvesvietas. Bērna tiesības vienmēr ir primāras.

Vecāku pienākums ir nodrošināt ne tikai bērna pamatvajadzības, bet arī emocionālās vajadzības. Vecākiem svarīgi izveidot veselīgu saikni ar bērnu, jo tādas neesamība var nopietni ietekmēt visu turpmāko dzīvi. Visām ģimenēm ar bērniem, kas dzīvo Norvēģijā, jābūt informētām par Bērnu labklājības dienesta (Barnevernet) funkcijām un to, kā tas darbojas.
No kāda vecuma bērnu var atstāt vienu bez uzraudzības?
Speciālas vadlīnijas Norvēģijā nav izstrādātas, vecākiem pašiem jāvērtē, balstoties uz viņa vecumu un brieduma pakāpi, jo viņi pazīst bērnu vislabāk.
Norvēģijā, tāpat kā Latvijā, stingri aizliegta bērnu fiziska sodīšana un nav pieņemamas bērnu pašcieņu pazeminošas audzināšanas metodes. Svarīgi, lai dzīves apstākļi mājās nekaitētu bērna veselībai vai attīstībai. Alkohola lietošana bērna klātbūtnē nav aizliegta, taču katra individuālā situācija tiek vērtēta atsevišķi, un noteikti nav pieļaujama bieži – īpaši, ja alkohols tiek patērēts lielos daudzumos. Smēķēšana bērna klātbūtnē nav aizliegta, bet ir ļoti stingri ieteicams to nedarīt.
Latvija. Kā atšķiramies?
Latvijā bērna tiesības, brīvību un aizsardzību nosaka Bērnu tiesību aizsardzības likums.

Nevarētu teikt, ka citās Eiropas valstīs spēkā esošie likumi būtu ļoti atšķirīgi no Latvijas. Baiba Ziemele uzsver, ka runa drīzāk ir par to, kā sabiedrība tos uztver. Spilgts piemērs – ja Latvijā kāds redzēs, kā māte uzšauj bērnam pa dibenu, aculiecinieks, visdrīzāk, nekā nereaģēs. Savukārt ārzemēs tūlīt kāds uzdos jautājumu, kādēļ sieviete tā izdarījusi, kā arī nekavējoties iejauksies sociālie dienesti. Cits piemērs: ja Latvijā bērns dārziņā vai skolā uzzīmēs vai izveidos ko baisu – briesmoni vai monstru, visticamāk, tam neviens nepievērsīs uzmanību. Norvēģijā sociālie dienesti uz šādu uzvedību nekavējoties reaģēs un meklēs atbildi uz jautājumu – kāpēc?
Foto: Shutterstock
Stāsts no dzīves

Norvēģijā dzīvojošas latviešu ģimenes bērns skolā slikti uzvedās un traucēja mācīties pārējiem bērniem. Sociālais dienests sāka pētīt situāciju. Sākotnēji vecāki atteicās sadarboties, jo, viņuprāt, ja ģimenei radušies jautājumi sociālajam dienestam, tas ir apkaunojums. Pārbaudēs noskaidrojās, ka bērns ir attīstītāks par saviem vienaudžiem, viņam ir garlaicīgi stundās, kurās jau visu zina un saprot. Sociālais dienests bērnam un vecākiem nodrošināja ārpusskolas nodarbības, kas ļautu veiksmīgi attīstīties arī turpmāk.

"Mēs redzam, ka tur nav vienaldzības, līdzīgās situācijās netiek pievērtas acis. Protams, Latvijā, jo īpaši reģionos, resursi ir ierobežoti. Bet parasti runa ir par mūsu attieksmi pret problēmām un prasmi tās identificēt agrīnā stadijā," stāsta Baiba Ziemele.
Kur vērsties pēc palīdzības?

Ja ārvalstīs dzīvojošai Latvijas valstspiederīgo ģimenei radusies krīzes situācija un tā nonākusi sociālo dienestu redzeslokā, ieskaitot gadījumus ar bērnu šķiršanu no vecākiem, pirmkārt, nepieciešams vērsties Latvijas Republikas Tieslietu ministrijā un vēstniecībā. Ministrija savu iespēju robežās varēs novērtēt vietējo aprūpes dienestu rīcību un nekavējoties uzsāks meklēt bērnu tuviniekus Latvijā. Atrodot bērna radiniekus, ministrija informēs ārvalstu dienestus par to, ka bērnam dzimtenē ir ģimene. "Mūsu galvenais uzdevums – atgriezt bērnu Latvijā," skaidro Baiba Ziemele.

Palīdzēt var arī Ārlietu ministrija un Latvijas vēstniecība mītnes valstī. Vēstniecība ģimenei var palīdzēt komunikācijā ar aprūpes dienestiem vai policiju, nodrošināt tulku, pārbaudīt dokumentus, izskaidrot notiekošo un sniegt juridisko palīdzību.

Protams, vēstniecība nevar atcelt notikušo vai mīkstināt incidentu. Taču ar konsulārās nodaļas palīdzību rēķināties var ikviens Latvijas pilsonis. "Mēs zinām, kādi resursi mūsu valstspiederīgajiem pieejami ārvalstīs, ieskaitot vietējās diasporas atbalstu un palīdzību – pieredzējušu iebraucēju, juristu un tulku kontaktinformācija. Bērnu un vecāku tiesības ir ļoti aktuāls jautājums, ar kuru mums bieži jāstrādā," stāsta ĀM pārstāvis Jānis Beķeris. ĀM speciālisti atgādina, ka ārvalstu likumus jāuztver nopietni un ar respektu.
Pieredze rāda, ka ārzemēs sociālajiem dienestiem un policijai svarīgi ievērot visus likumā noteiktos procesus. Svarīgi sadarboties, jo bieži vien problēmas sākas tieši tad, kad ģimene iestājas aizsardzības pozīcijā.
Jānis Beķeris
LR Ārlietu ministrijas preses sekretārs
Atsevišķos (un daudziem ļoti labi zināmos) gadījumos, kad no Latvijas valstspiederīgo ģimenēm ārzemēs tiek šķirti bērni, atklājas, ka vecākiem ir dubultpilsonība. Šiem cilvēkiem jāpakļaujas tās valsts likumiem, kuru pilsoņi viņi ir.

2020. gada novembra beigās, pateicoties Tieslietu ministrijas un Apvienotās Karalistes pašvaldību koordinētai sadarbībai, Latvijā atgriezās trīs bērni, kas Lielbritānijā bija izņemti no savām ģimenēm.

Vienā gadījumā sešus gadus vecs puisēns nonāca audžuģimenē, kur jau atradās viņa brālis. Kad līdzšinējiem bērna aizbildņiem Anglijā mainījās apstākļi un viņi vairs nevarēja parūpēties par puisēnu, loģisks risinājums bija bērnu nogādāt audžuģimenē pie brāļa. Sociālā darbiniece bijusi ļoti apmierināta un pat pārsteigta par Latvijas audžuģimenē nodrošinātajiem apstākļiem.

Divi citi bērni – brālītis (7 gadi) un māsiņa (2 gadi) – pēc atgriešanās Latvijā nonāca audžuģimenē. Bērnus uz Latviju pavadīja sociālā darbiniece un audžumamma no Anglijas. Sagaidīšana bijusi ļoti pārdomāta – bērnus gaidīja īpaši izdekorēta kūka un cienasts. Ierašanās dienā audžutētim bijusi vārdadiena, tādēļ angļu viešņas tika iepazīstinātas ar vārda dienas nozīmi Latvijas kultūrā.
Informējam, ka DELFI portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē.