Personības veidošanās daudzējādā ziņā ir atkarīga no tā, kā izveidojas attiecības ar māti. Dažreiz ietekmi atstāj pavisam parasti vārdi. Ko teikt bērnam, lai viņš izaugtu harmonisks un laimīgs cilvēks?
Par to stāsta ģimenes psihoterapeite Krisija Dirafa, kuras padomus publicējis portāls "Psychologies".
Lūk, ko saka pati Krisija: "Mamma darīja daudz manis audzināšanas procesā, un viņa līdz pat šim laikam man ļoti palīdz. Bet pats galvenais, ko viņa man dāvāja – iekšējo balsi, kas tagad manī dzīvo. Tā skan manā galvā katru dienu, tajā ir manu superspēku jūra. Ar saviem satriecošajiem vārdiem mamma manī ieaudzināja pārliecību un vērtību jūtas." Turpmāk iepazīsties ar savā ziņā burvju frāzēm, kuras vērts sacīt savam bērnam, un tās noteikti parādīs atgriezenisko saiti turpmākajā dzīvē.
Tu esi skaista. "Parasti mamma to sacīja, kad es darīju kaut ko labu, pieņēmu pareizu lēmumu, parādīju neatkarību vai sava rakstura spēku. Tāpat viņa to sacīja, kad es biju nosvīdusi, netīra un aizrautīgi strādāju. Mamma man mācīja, ka īstais skaistums dzīvo iekšienē, labā rīcībā - nevis ārējā izskatā," tā Krisija.
- Te atradīsi piecus ieteikumus, kā palīdzēt celt meitai pašapziņu.
Tu būsi lieliska mamma. "Es šos vārdus dzirdēju visas savas dzīves laikā. Mamma necentās mani noskaņot uz to, lai es radītu bērnus. Bet toreiz viņa manī redzēja kaut ko svarīgu. Pieaugušo dzīvē es uz to paļaujos katru dienu. Laiku pa laikam es jūtos iztukšota, nogurusi, nomocījusies ar šaubām un pārdzīvojumiem, ko darīt tālāk. Bet es nekad nešaubos par sevi, tieši tāpat kā par māti," atzīst speciāliste.
Es jūtu tev līdzi. "Mamma vienmēr gribēja zināt, par ko es pārdzīvoju. Pat, ja viņa nezināja, par ko ir runa, vai nesaprata manas jūtas, viņa man juta līdzi. Empātija audzina empātiju. Šī ir viena no svarīgākajām prasmēm, kura jāapgūst bērnībā. Empātija ir nepieciešams noteikums veselīgām un veiksmīgām attiecībām pieaugušo dzīvē. Veselīgas attiecības, pirmkārt, attīsta pārliecību par sevi," uzsver Krisija.
Ko tu vēlies paveikt? "Mamma nekad nenorādīja, ko darīt. Ja viņai šķita, ka es nedaudz esmu apmaldījusies vai tūliņ, tūliņ pieņemšu nepareizu lēmumu, viņa man demonstrēja atbalstu un uzticēšanos. Mamma necentās lasīt morāli vai kontrolēt mani. Viņa vaicāja par manām domām un jūtām un vienlaikus ar šādu rīcību mācīja, ka tās ir svarīgas," atminas speciāliste.
Tu tiksi galā. "Kad es šaubījos un nezināju, ko darīt, mamma teica, ka uzticas man. Viņa ticēja, ka es pati tikšu galā. Prasme pieņemt lēmumus ir ļoti svarīga pašapziņas attīstībai. Mamma nekad nešaubījās par maniem lēmumiem. Viņa ļāva man būt par galveno savā dzīvē. Mamma vienmēr bija manā pusē. Viņa bija blakus, gatavībā, lai notvertu mani, ja nu pēkšņi es nokritīšu," stāsta Krisija.
- Šajā rakstā uzzini, kāpēc nepietiek tikai ar mīlestību pret bērnu un kas vēl nepieciešams mazā cilvēbērna personības veidošanās procesā.
Uzaicini draugus. "Mūsu mājās vienmēr bija prieks par maniem draugiem. Viņi varēja atnākt pat tad, kad manis nebija mājās. Viņi zināja, ka mamma uzaicinās ienākt un uzcienās ar kaut ko garšīgu. Ar atvērto durvju politiku viņa man iemācīja neuztraukties par sīkumiem: cik tīrs ir mājās un cik izsmalcinātas ir vakariņas. Tu vienkārši no sirds pieņem cilvēkus," atminas psihoterapeite.
Es lūdzos par tevi. "Kad es piedzimu, māte nēsāja līdzi lūgšanu krelles, tās joprojām atrodas pie viņas. Viņai lūgšanas nebija sentimentalitātes uzplūdi, viņa lūdzās pa īstam par maniem puišiem, draugiem, viņu vecākiem un attāliem radiniekiem. Viņa iemācīja mani lūgties par saviem bērniem, kas man sniedz milzu mierinājumu. Tas palīdz bērniem: viņi jūtas mierīgi un drošībā," stāsta Krisija.
Es tevi mīlu. "Protams, visas mammas saka šādus vārdus. Mana māte tos sacīja pastāvīgi. Ja pasaulē pastāvētu vēl daudz piemērotāku vārdu, lai aprakstītu viņas jūtas pret mani, viņa tos izmantotu. Bet citu vārdu nebija, tāpēc mamma teica to, it kā tie būtu maksimālā jūtu izrādīšana. Man šķiet, ka ar tiem nepietiek, lai aprakstītu mīlestību, kuru viņa juta pret mani," tā eksperte.
Izpriecājies kārtīgi. "Bērnība bija piepildīta ar jautrību,rotaļām un smiekliem. Mana sirds pēc tā tiecas, kad dzīve kļūst nebūt ne viegla. Mamma līdz pat šim brīdim saka šo frāzi, kad es atvedu bērnus uz nakšņošanu. Viņa pavada mani aiz durvīm un saka, lai es ne par ko neuztraucos. Kad atgriežos, vaicā, kā es izklaidējos, kamēr viņa pieskatīja bērnus, priecājas par manu prieku. Tādā veidā viņa parāda: es neesmu apgrūtinājums, es esmu prieks, mani bērni – prieks. No tā man kņud krūtīs: es jūtu, ka visu daru pareizi," atzīstas Krisija.
Es lepojos ar tevi. "Man ir neticami paveicies augt un dzirdēt, ka kāds ar mani lepojas - neatkarīgi no apstākļiem. Es izaugu ar pārliecību, ka varu ar sevi lepoties, un lepojos. Mammu, paldies," tik aizkustinoši savu stāstījumu beidz psihoterapeite.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
