12 vecāku reakcijas, kas traucē saskarsmē ar bērniem
Foto: PantherMedia/Scanpix

Dažreiz vecāki aizņemtības, nezināšanas vai citu iemeslu dēļ bērnu uzvedību un problēmas uztver pārāk nenopietni, izsakot dažādas frāzes, kas patiesībā bērnam nodara lielāku ļaunumu nekā vecāki tā vietā labāk paklusētu. Lūk, pedagogu norādes par tipiskākajām vecāku reakcijām, kas traucē veiksmīgai saskarsmei ar viņiem.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

1. Pavēles un komandas. "Tūlīt pat izbeidz!"

2. Draudi. "Ja tu nepārstāsi raudāt, es aiziešu." Draudiem nav nozīmes, ja bērnam ir nepatīkams pārdzīvojums, tie iedzen viņu vēl lielākā strupceļā. Draudi ir sikti arī tāpēc, ka, bieži tos atkārtojot, bērniem rodas pieradums.

3. Moralizēšana un pamācības. "Tev jāuzvedas kā pieklājas!" Nekas nemainās, ja bērni šīs pamācības dzird jau 101.reizi.

4. Padomi un instrukcijas. "Aizej un pasaki viņam..., Es tavā vietā sistu viņam pretī." Bērniem pašiem jāiemācās pieņemt lēmumus.

5. Pierādījumi, loģiski pamatojumi, notācijas, "lekcijas". "Būtu laiks zināt, ka pirms ēšanas jāmazgā rokas."

6. Kritika, aizrādījumi, apvainojumi. "Tu atkal visu izdarīji nepareizi!". Reizēm vecāki domā, ka bērns zina, ka viņu mīl. Taču tas tā nav. Izceliet nevis bērna trūkumus, bet gan viņa spējas.

7. Uzslavas. Ir atšķirība starp uzslavu un atzinību. "Tu esi gudrinieks!" - ir uzslava. "Es priecājos, ka tu tā rīkojies!" - ir atzinība. Uzslavā vienmēr ir vērtējuma elements. Uzslava kā vērtējums:

- ja bērns bieži tiek slavēts, viņš iepazīst arī uzslavas otru pusi - nopēlumu;

- bērns var kļūt atkarīgs no uzslavas, gaidīt to;

- viņš var sajust, ka neesat patiesi un slavējat viņu kaut kādu jums zināmu nolūku dēļ.

8. Apsaukāšanās un izsmiešana. "Kāds gan tu esi sivēntiņš!".

9. Minējumi un interpretācijas. "Atkal kaut ko sastrādāji?!"

10. Izprašņāšana. "Nē, tu man tomēr pasaki...kas tad īsti notika?" Jautājums liecina par "aukstu" ziņkārību. Apgalvojuma frāze skan kā sapratne un klātbūtne. Bērns, kurš pārdzīvo, jūt milzīgu atšķirību starp jautājumu: "Kas tad nu atkal noticis?" un apgalvojumu:"Es jūtu, ka esi norūpējies."

11. Vārdiska līdzjūtība, pierunāšana. "Es jūtu tev līdzi". Bērns to uztver kā formālu frāzi. Iespējams, ka labāk ir bērnu apņemt, pieglaust sev klāt un vienkārši paklusēt.

12. Atjokošana, aiziešana no problēmas. "Man arī nepatika ķīmija, tu esi iedzimis manī!"

Avots: D.Kājiiņa, I.Aunīte "Kā izprast bērnu?" (izd.Pētergailis).

Seko "Delfi" arī Instagram vai Telegram profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Tags

Bērna audzināšana
43475707
Bērndārznieka audzināšana
43475461
Mazuļa audzināšana
43475719
Sākumskola
43475719
Skolēna emocionālā attīstība un mācības
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.
Lasi vēl
 

Comment Form