No bērna tiesībām zināt savus vecākus izriet vecāku pienākums noteikt paternitāti. Ikvienam bērnam ir svarīgi būt abu vecāku aizgādībā. Turklāt bērnam bez paternitātes noteiktās situācijās ir liegts saņemt valsts atbalstu. Piemēram, uzturlīdzekļus, sociālā nodrošinājuma pabalstu vai apgādnieka zaudējuma pensiju vecāka nāves gadījumā.
Ziņojumā minēts, ka aptuveni trīs procenti no ik gadu dzimušiem bērniem ir bez paternitātes. Konstatēti gadījumi, kad bāriņtiesai vai sociālajam dienestam no bērna vecāku sniegtās informācijas ir zināms bērna tēvs. Persona ir atzinusi, ka ir bērna tēvs, dzīvo ģimenē ar bērniem, par viņiem rūpējas. Paternitāte visbiežāk juridiski nav atzīta ikdienišķu apstākļu dēļ – bērna reģistrācijas brīdī tēvs bijis ārvalstīs vai viņam nav bijis derīgs personu apliecinošs dokuments u.c.
Bērnu un jauniešu tiesības
Bērnu, jaunatnes un ģimenes attīstības pamatnostādnēs 2022.–2027. gadam viens no rīcības virzieniem ir bērnu, kuriem nav noteikta paternitāte, vienlīdzīgu iespēju stiprināšana. Tiesībsarga ieskatā, valstij ir jādara viss iespējamais, lai bērnam paternitāte tiktu noteikta, vienlaikus nošķirot tās situācijas, kad bērna tēvs nav identificējams. Bērnu tiesību aizsardzības jomas pārstāvjiem, īpaši bāriņtiesās un sociālajos dienestos, vairāk būtu jāpievērš vecāku vērība bērna tiesību uz identitāti nodrošināšanai, jāveicina, lai paternitāte tiktu noteikta ģimenēs, kuras nonāk to redzeslokā, ja iestādēm ir informācija par bērna tēvu. Paredzot atbalstu bērniem bez paternitātes, jāpanāk bērna tiesību uz identitāti un tiesību uz sociālo nodrošinājumu līdzsvars, lai neveicinātu bērnu bez paternitātes skaita pieaugumu.
Bērna vārds un uzvārds ir viņa privātās un ģimenes dzīves sastāvdaļa. Tas ir gan personas identifikācijas veids, gan norāda uz saikni ar konkrētu ģimeni. Vecāku domstarpības par bērna uzvārda maiņu izšķir bāriņtiesa. Bāriņtiesas lēmums stājas spēkā un ir izpildāms nekavējoties. Tātad tūlīt pēc lēmuma pieņemšanas sēdē un izraksta saņemšanas, nesagaidot pilna lēmuma rakstisku noformēšanu, vecāks var doties uz dzimtsarakstu nodaļu un nomainīt bērna uzvārdu. Ja otrs vecāks uzskata, ka uzvārda maiņa nav bērna interesēs, lēmums ir jānodod izvērtēšanai tiesai. Izveidojas situācija, ka bāriņtiesas lēmums ir izpildīts nekavējoties, bet lēmuma tiesiskuma izvērtēšana notiek pēc uzvārda maiņas. Tiesvedība tiesu instancēs notiek vairākus gadus. Izskatot lietas, kas skar bērna tiesības, tiesa vērtē ne tikai tos apstākļus, kas bija bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas brīdī, bet arī aktuālo situāciju. Ja bērnam mainītais uzvārds ir vairākus gadus, maz ticams, ka tiesa lems par iepriekšējā uzvārda atjaunošanu. Tādēļ būtu jānosaka, ka bāriņtiesas lēmums par uzvārda maiņu stājas spēkā, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai tiesā un pieteikums nav iesniegts. Tiesībsargs ar priekšlikumu vērsīsies Labklājības ministrijā.
Par paternitātes noteikšanas veicināšanu
Lūk, ziņojumā ietverti divi piemēri par to, cik svarīga bērnam ir identitāte!
Vecāki nebija noteikuši bērna paternitāti. Ģimenei nonākot bāriņtiesas redzeslokā, abi vecāki bija atzinuši, ka paternitāte nav atzīta bez pamatota iemesla. Bāriņtiesa mātei pārtrauca aizgādības
tiesības, un bērns nonāca audžuģimenē. Pēc divām nedēļām nomira tēvs. Bāriņtiesa nebija veicinājusi paternitātes atzīšanu (noteikšanu), jo uzskatīja, ka tā ir vecāku tiesība, nevis pienākums. Bērns nesaņem apgādnieka zaudējuma pensiju, tēva radiniekiem ir apgrūtināta iespēja kļūt par aizbildņiem, jo viņi nav uzskatāmi par bērna radiniekiem. Pēc tiesībsarga rekomendācijas bāriņtiesa ir rīkojusies, lai tiesā iesniegtu pieteikumu paternitātes noteikšanai.
Par ārpusģimenes aprūpē esošas mātes bērna paternitāti
Bērnam, kurš dzimis nepilngadīgai mātei viņas ārpusģimenes aprūpes laikā institūcijā, nebija noteikta paternitāte. Bērna tēvs labprātīgi atzīt paternitāti izvairījās. Bāriņtiesa un bērnu aprūpes iestāde nebija izrādījušas interesi, lai palīdzētu jaunietei atrisināt zīdaiņa paternitātes jautājumu, lai gan bērna tēva identitāte visiem bija zināma. Tiesībsargs vairākkārt aicināja bāriņtiesu un
ārpusģimenes aprūpes iestādi veikt nepieciešamās darbības, lai bērnam paternitāti noteiktu tiesas ceļā. Tikai neatlaidīgi motivējot minētās iestādes, tās sāka risināt bērna paternitātes jautājumu.
