Foto: Shutterstock

Publiskajā telpā izskan aicinājumi, ka Latvijai būtu jāseko Francijas piemēram un jāaizliedz vielas bisfenols izmantošana bērnu pudelīšu sastāvā, lai gan pašā Francijā joprojām norisinās konstitucionālā tiesa, kas skaidro, vai šis aizliegums bijis pamatots. Svarīgāk ir tas, ko ēd un dzer bērns, nevis no kāda trauciņa, uzsver Latvijas Alergologu asociācijas priekšsēdētāja, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas alergoloģe, pneimonoloģe dr. Ieva Cīrule.

Kā mēs uzglabājam bērnu pārtiku

Šobrīd mums nav pieejami nekādi pētījumi, kas apliecinātu, ka šāda veida bērnu pudelītes palielinātu alerģiju gadījumu skaitu. "Es aicinātu lielāku uzmanību pievērst tam, kā mēs uzglabājam bērnu pārtiku, proti, jo ilgāk pārtika, ūdens vai piens atrodas pudelītē, jo lielāka iespēja, ka var notikt kāda reakcija starp trauka materiālu un saturu," uzsver ārste.

Jebkuram traukam, kurā uzglabājam ēdienu, ir noteikts ķīmiskais sastāvs. Rezultātu ietekmē gan temperatūra, gan ekspozīcijas laiks, gan konsistence. "Runājot par zīdaiņu pārtiku, vēlos uzsvērt, ka vienmēr jādod priekšroka svaigi pagatavotam, nevis uzsildītam ēdienam. Nevar pagatavot un ilgstoši uzglabāt," tā Cīrule.

Ja lieto svaigu pārtiku, pudelītes materiālam nav nekādas nozīmes

Ja tiek pagatavots svaigs piena maisījums un ieliets pudelītē, ko mazulis uzreiz iztukšo dažu minūšu laikā, pudelītes materiālam nav nekādas nozīmes, jo ekspozīcijas laiks ir ļoti īss. Pavisam cita lieta, ja maisījumu sagatavo ilgākam laikam, un pēc tam atkārtoti sasilda un liek ledusskapī. Tas var veicināt ķīmisko vielu aktivitāti, kā arī labvēlīgu vidi baktērijām.

Jāņem vērā, ka nav divu vienādu cilvēku – kas vienam skādē, tas otram var būt pilnīgi neitrāli. "Mēs nevaram viennozīmīgi runāt par to, ka kāda viela visiem izraisa vienādu reakciju, jo daudz kas ir atkarīgs no vides un citiem apstākļiem. Ļoti bieži tas atspoguļojas situācijās ar alerģijām – dzīvojot vienā valstī, bērnam alerģija saasinās, taču, nonākot citā vidē, attiecīgais gēns kļūst mazāk aktīvs un alerģijas simptomi pazūd," skaidro ārste.

Būtiski, ko lejam traukā

Neviens pētījums nesniegs simptprocentīgu atbildi – viss ir atkarīgs no tā, kāda bijusi kontroles grupa, kā ticis lietots pārbaudāmais produkts vai viela u.tml. "Kā mēs pārbaudīsim, vai tiešām pudelītes materiāls ir vainīgs pie kādas saslimšanas un alerģijas? Vai ir bērni, kuri nelieto ne pudelītes, ne knupīšus? Pētījums, kas veikts uz pelēm un žurkām, nevar tikt simtprocentīgi attiecināts uz cilvēkiem, bet tas jau netraucē celt paniku," apliecina ārste.

Foto: Shutterstock

Trauka sastāvā esošā viela vēl neko nepasaka, jautājums – ko mēs ar to trauku darām, vai karsējam, mazgājam ar verdošu ūdeni, saldējam, liekam mikroviļņu krāsnī vai ko citu. Tāpat būtiski, ko lejam iekšā traukā – skābu vai sārmainu šķidrumu u.tml. Tas maina arī ķīmisko reakciju iespējamību.

Zīdaiņu pudelīšu mazgāšanai nevajadzētu izmantot sadzīves ķīmiju

"Mūsdienās diemžēl viss tiek ļoti komercializēts, un dažādas akcijas, kā gadījumā ar bisfenola aizliegumu, nereti tiek uzsāktas tāpēc, ka kāds ir izskaitļojis savu finansiālo ieguvumu no tā, tāpēc šāda veida informācija ir rūpīgi jāanalizē. Jo biežāk savam bērnam gatavosim svaigu ēdienu, jo labāk viņa veselībai," uzsver alergoloģe.

Reizēm vecāki grēko arī ar pudelīšu mazgāšanu – gribētu uzsvērt, ka joprojām nav nekā labāka par tīru un karstu ūdeni. Zīdaiņu pudelīšu mazgāšanai nevajadzētu izmantot sadzīves ķīmiju, turklāt ļoti rūpīgi jāievēro ražotāja noteikto, kā atļauts mazgāt vai uzglabāt attiecīgo trauku. Visi trauku mazgājamie līdzekļi veidoti tā, lai labāk atdalītu taukus no trauka virsmas, tāpēc iedomāsimies, kas notiek, ja šāda taukus šķeļoša viela nonāk mazuļa organismā, rekomendācijas sniedz Cīrule.

Satraukumam par pudelīšu kaitīgumu nav pamata...

"Šobrīd es neredzu nekādu iemeslu uztraukumam par pudelīšu kaitīgumu. Arī alerģiju pacientu skaits nav palielinājies. Tas, ka mūsdienu bērni ir daudz uzņēmīgāki pret dažādām alerģijām, ir mīts. Pēdējos 10 gadus situācija nav mainījusies. Šādi mīti rodas tāpēc, lai sabiedrībai piedāvātu kādu jaunu produktu, iespējams, arī satraukumu par plastmasas pudelītēm rada kāds, kurš ražo, piemēram, stikla pudelītes," pieļauj ārste.

Turpinot savu domu, Cīrule uzsver: "Arī saldējot ogas vai dārzeņus, mēs tos liekam plastmasas traukos vai plastikāta maisiņos, tad jau sanāk, ka arī tā vairs nevaram darīt. Ja veselu ziemu ogas stāv plastmasas maisiņā plastmasas saldētavā? Izskan informācija, ka arī žāvējumi ir kaitīgi, taču simtiem un pat tūkstošiem gadu cilvēki to ir darījuši un lietojuši šādus produktus uzturā. No šādām ziņām, protams, ir arī kāds labums, iespējams, kāda mamma biežāk sāks gatavot mazulim svaigu ēdienu vai rūpīgāk ievēros ražotāja noteikumus, kā uzglabāt trauciņus, arī tas būs ļoti labi."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!