Domājot par bērnu nākotni, ir ļoti svarīgi, lai bērni, kuri dzīvo Latvijā, spētu brīvi runāt latviešu valodā. Kā viens no priekšnoteikumiem ir tas, lai bērni pirmskolas izglītības iestādēs vairs netiktu dalīti pēc valodas. To pēc Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas sēdes trešdien, 15.maijā, sacīja komisijas priekšsēdētājs Andrejs Judins.

Deputāti sēdē diskutēja par izmaiņām pirmsskolas izglītībā un latviešu valodas lietojumā, uzklausot Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) un Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāvjus.

Viens no sagaidāmajiem jaunā izstrādātā pirmskolas izglītības mācību satura rezultātiem ir, ka bērni, beidzot bērnudārzu, varēs sarunāties latviešu valodā. Šobrīd šis mācību saturs tiek aprobēts sešās iestādēs. Paredzēts, ka no piecu gadu vecuma pirmskolas izglītības iestādēs latviešu valoda būs pamatvaloda, atzīmēja uzaicinātie atbildīgo institūciju pārstāvji.

Komisija lēma sagatavot aicinājuma vēstuli Latvijas Pašvaldību savienībai, kurā lūgs informāciju par situāciju saistībā ar latviešu valodu mazākumtautību skolās, savukārt IZM adresētajā vēstulē komisija lūgs izklāstīt ministrijas vīziju par to, kā un kad varētu tikt pārtraukta bērnu dalīšana bērnudārzos pēc valodas.

Komisija šo jautājumu savā darbakārtībā plāno atkārtoti iekļaut 2020. gada sākumā, kad varēs izvērtēt, cik sekmīgi ir iedzīvināts jaunais mācību saturs. Tas arī ministrijai dos pietiekami daudz laika sagatavot izsvērtu un argumentētu atbildi, sacīja Judins.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!