Bērnu rotaļlietu dalīšanai pēc dzimuma var būt negatīvas sekas, tostarp kavētas bērna kognitīvās spējas un attīstība, tā Briselē notiekošajā ikgadējā konferencē "Sieviešu tiesības trauksmainajos laikos" atzina beļģu antropologs, seksologs un vēsturnieks Vims Slabbinks.
Viņš skaidroja, ka idejas par dzimumu lomām jeb par to, kas piedienas vīrietim, bet kas – sievietei, bērniem tiek iemācītas jau agrā bērnībā. Turklāt sievietei stāvoklī visbiežāk uzdotais jautājums ir, vai bērns būs zēns vai meitene, kā rezultātā jau pirms bērna piedzimšanas viņam tiek noteikta kāda dzimuma loma.
Slabbniks norādīja, ka, sasniedzot 12 gadu vecumu, bērniem var novērot vairākas sapņu profesijas. Zēni vairāk vēlas būt par pilotiem, aktieriem, māksliniekiem, atlētiem, politiķiem un uzņēmējiem, bet meitenes tiek "spiestas" izvēlēties tādas profesijas kā medicīnas māsa, aukle, psiholoģe un veterinārārste.
Pēc Slabbinka domām, lai mainītu pasauli, jāsāk mainīt veids, kā pasaule skatās uz meitenēm un zēniem, tostarp jau no agras bērnības, neievirzot jauno cilvēku kādā no sabiedrībā formētajām grupām.
Antropologs norādīja, ka pētījumu dati arī rāda, ka vecāki ar meitām runā daudz vairāk nekā ar dēliem, kā rezultātā meitenes ir daudz komunikablākas nekā zēni. Turklāt tieši komunikablitāte tiek uzskatīta par sievietes rakstura īpašību, taču tā nav.
Vienlaikus Slabbinks uzsvēra, ka zēniem ir tikpat lielas tiesības būt emocionāliem kā meitenēm, tāpēc ir aplami domāt, ka zēniem jūtu izpaušana nav svarīga. Tāpat ir aplami domāt, ka sievietes slikti orientējas kartē, jo ar šīm prasmēm nepiedzimst, tās iemācās, skaidroja antropologs.
Pēc viņa teiktā, bērnam iemācītās zināšanas un sniegtā informācija noteiks, kādu profesiju viņš izvēlēsies, kā vērtēs savu izskatu, jūtas un citus dzīves aspektus. "Ja mēs vēlamies mainīt darba tirgu, jāsāk no šejienes," piebilda Slabbinks.
Pēc viņa paustā, katru dienu cilvēki pieņem ļoti daudz lēmumu, bet svarīgi ir jautāt, kāpēc šie lēmumi tiek pieņemti – vai tāpēc, ka kāds cits tos sagaida, vai arī tāpēc, ka cilvēks pats tos tiešām vēlas pieņemt. "Manuprāt, sabiedrības informētības palielināšana par izvēlēm ir dzimumu līdztiesības pamatā," sacīja Slabbinks.
Pēc antropologa sacītā, cilvēki lielā mērā ir savas apkārtējās vides rezultāts, tāpēc, mainot izpratni, būtu iespējams atbrīvoties no dzimumā balstītiem stereotipiem.
Slabbinks uzsvēra, ka ir svarīgi informēt vecākus, skolas un pedagogus par to, ka šim jautājumam jāpievērš pastiprināta uzmanība. "Ļaujiet zēniem būt emocionāliem, bet meitenēm sapņot ambiciozus sapņus," sacīja antropologs.
Pirmdien Beļģijas galvaspilsētā Briselē sākās ikgadējā EK organizētā pamattiesību konference, kas šogad veltīta sieviešu tiesībām.
Konferencē tiek pārrunāti tādi jautājumi kā sieviešu nīšana sabiedrībā, sieviešu tiesību pārkāpumi, lielāku tiesību piešķiršana sievietēm jautājumos, kas skar ekonomiku un politiku, galvenie šķēršļi dzimumu līdztiesības sasniegšanā un daudzi citi. Tāpat konferencē tiek meklēti veidi, kā nodrošināt sieviešu tiesības, kā arī virzīties dzimumu līdztiesības virzienā ES.
Pērn EK pamattiesību konference bija veltīta mediju plurālismam un demokrātijai.
