Apbalvojumi nestrādā! Domātāja Alfija Kona ieteikumi, kā motivēt bērnu mācīties
Foto: Shutterstock

Ikdienā visai bieži no cilvēkiem dzirdam, ka nav motivācijas kaut ko darīt – mācīties, strādāt, sākt sportot vai beidzot apgūt kādu izsapņotu nodarbi. Kur lai rod motivāciju? Protams, katrs gadījums ir individuāls, taču, ja runa ir par bērniem un viņu motivācijas trūkumu mācīties, pastāv triki, ko vecāki var pielietot. Mēģināts nav zaudēts, vai ne? Pats galvenais, kas uzreiz ir jāsaprot, – bērna stimulēšana mācīties ar dažāda veida apbalvojumiem gan nestrādās. Bet ko tad darīt?

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Izvēlies motivāciju – iekšējo un ārējo


Par iekšējo motivāciju mēs reti kad aizdomājamies. Tās ir mūsu patiesās vēlmes, un, lai izskaidrotu savu stāvokli, ir pietiekami ar vienu vārdu – "gribās". Bērni ar prieku klausās iemīļotās grupas mūziku, kaut ko veido paši savām rokām vai lasa piedzīvojumu žanra grāmatas, un tas tādēļ, ka viņiem patīk to darīt.

Ārējā motivācija mēdz būt dažāda – no kabatas naudas apmēra līdz atzīmēm skolā. To var raksturot ar frāzi: "Izdari, lūk, tā – un dabūsi, lūk, to!"

Amerikāņu altruisma pētnieks, domātājs, progresīvās izglītības atbalstītājs un vairāku tradicionālo metožu kritiķis Alfijs Kons savā grāmatā "Sods ar atlīdzību", uz ko atsaucas portāls "Psychology Today", par dažāda veida apbalvošanu brīdina ne tikai vecākus, bet arī pedagogus. Kāds no vecākiem bērnam par labu mācīšanos apsola zoodārza apmeklējumu, citi pērk gadžetus vai pat maksā naudu. Problēma ir tāda, ka tas nestrādā: skolēns mācās tikpat slikti, turklāt viņš vēl ir apvainojies, ka nav saņēmis to, kas viņam apsolīts, uzsver Kons.


Skolotāji cenšas motivēt ar šķietami daudz cēlākiem veidiem: ievieš dažādus titulus (mēneša labākais skolēns), labākajiem dod atlaides. Visbiežāk tas notiek aptuveni šādi: par mēneša labāko skolēnu kļūst viens un tas pats bērns, bet atlaides tiek piešķirtas ļoti šauram skolēnu lokam, kura sastāvs tā arī nekad nemainās. Pārējie vienkārši jūtas kā neveiksminieki.

Kādēļ nedarbojas ārējā motivācija


Kad mēs sakām: "Izdari, lūk, to – un saņemsi, lūk, to!", bērns sākumā šo vēstījumu uztver ar entuziasmu. Kopā ar to viņā nostrādā pašsaglabāšanās instinkts. Bērns sāk meklēt nevis radošus veidus problēmas risināšanai, bet gan visdrošākos un īsākos.

Viņš sev vaicā: "Kāpēc riskēt un nodot kontroldarbu pašam? Labāk ir nošpikot no teicamnieces, – tā tomēr būs drošāk." Sanāk, ka notiek mērķu aizstāšana: nevis mācīties zināšanu dēļ, bet lai saņemtu apbalvojumu.

Apbalvojumi nestrādā! Domātāja Alfija Kona ieteikumi, kā motivēt bērnu mācīties
Foto: Shutterstock

Kā uzsver Kons, ārējā motivācija var lieliski darboties, bet tikai kopā ar iekšējo motivāciju. Pati par sevi ārējā motivācija nevirza uz priekšu, bet piespiež rīkoties tā, lai ātrāk saņemtu to, ko vēlas, nolādot to, ko dari tā dēļ.

Kas ietekmē interesi mācīties


Kons iedala trīs faktorus, kuri ietekmē motivāciju:

  1. Mazi bērni ir gatavi mācīties un neko par to nepieprasa. Viņos ir attīstīta spēcīga iekšējā motivācija: viņi mācās vienkārši tāpēc, ka viņiem ir interesanti.
  2. Efektīvi mācās tie bērni, kuri ir saglabājuši iekšējo motivāciju. Pārējos uzskata par nespējīgiem, bet tā tas nav! Daži skolēni saņem stabilas atzīmes, kas norāda uz nesekmību, bet viņi parāda sevi citās jomās. Piemēram, no galvas zina desmitiem mīļākā dziedātāja dziesmas (bet matemātikā nespēj iegaumēt reizināšanas tabulu). Vai arī – dedzīgi lasa fantāzijas žanra grāmatas (kamēr literatūras klasikai nevar pieķerties). Viņiem vienkārši ir interesanti. Te arī slēpjas iekšējās motivācijas būtība.
  3. Apbalvošana grauj iekšējo motivāciju. Psiholoģes Kerola Eimsa un Kerola Dueka secinājušas, – ja vecāki vai pedagogi akcentē apbalvošanu, tad interese bērniem konsekventi samazinās.

Ar ko sākt


Atgriezt motivāciju mācīties – tas ir ilgs process, un panākumi galvenokārt ir atkarīgi no vecākiem. Pieaugušajiem visupirms vajadzētu aizdomāties par šīm trim lietām: saturs, sadarbība un brīva izvēle.

Saturs. Kad bērns neizpilda kādu mūsu prasību, mēs meklējam veidus, kā ietekmēt viņa uzvedību. Sāc ar pavisam ko citu: aizdomājies, cik saprātīga ir tava prasība. Droši vien, nenotiks nekas briesmīgs, ja bērns fizikā nesaņems tikai augstākās atzīmes. Un prasību "netrokšņot" bērni ignorē nevis tāpēc, ka viņi ir nepaklausīgi, bet gan sava vecuma psiholoģisko īpatnību dēļ.

Sadarbība. Diemžēl, daudziem vecākiem šis vārds nav pazīstams komunikācijas ar bērnu kontekstā. Bet, – jo vecāki kļūst tavi bērni, jo biežāk tev vajadzētu pierast pie sadarbības. Apspriest, paskaidrot, kopā būvēt plānus. Pamēģini parunāt ar bērnu kā ar pieaugušu cilvēku. Nevajag nicīgi uztvert 15 gadus veca pusaudža vēlmi kļūt par kosmosa pētnieku. Mierīgi paskaidro, kādēļ tu to uzskati par maz reālu iespēju. Iespējams, tavos vārdos dēls atradīs iekšējo motivāciju savai izaugsmei.


Izvēles brīvība. Bērnam ir jājūt sevi kā daļai no procesa, tad arī viņš atbildīgi izturēsies pret problēmas risināšanu. Kad viņš slikti uzvedas, pavaicā viņam par iemesliem šādai rīcībai. Tu vari iebilst, ka tāpat jau zini, kas par lietu, bet tomēr pamēģini. Iespējams, atbilde tevi pārsteigs!

Apbalvojumi nestrādā! Domātāja Alfija Kona ieteikumi, kā motivēt bērnu mācīties
Foto: PantherMedia/Scanpix

Meklējam iekšējo motivāciju


Veikt korekcijas bērna iekšējā motivācijā nav vienkārši, tomēr darbs šajā virzienā var sniegt labus augļus, uzsver Kons.

Iemācies pieņemt savu bērnu. Piemēram, tev var nepatikt meitas jaunais imidžs, taču tev tas ir jāpieņem. Citiem vārdiem sakot, runa ir nevis par izdabāšanu, bet gan sapratni.

Parunājieties no sirds. Ja ar savu bērnu esi pietiekami tuvi, iesākumā vienkārši parunājieties. Pavaicā, kas viņu interesē un kādas problēmas viņam rodas mācību procesā. Kopā centieties rast izeju konkrētajai situācijai.

Palīdzi bērnam tikt skaidrībā, ko darīt lielajā dzīvē. Dažreiz iekšējā motivācija nav tādēļ, ka bērns nesaprot, kāpēc vispār ir vajadzīgas šīs visas formulas, bezgalīgie likumi un teorijas. Ir svarīgi tikt skaidrībā, ko bērns vēlētos darīt pēc skolas pabeigšanas. To var palīdzēt saprast gan garas sarunas ar vecākiem, gan konsultācijas pie karjeras speciālistiem, kā arī grāmatas pusaudžiem.

Veido mācību procesu atbilstoši bērna vaļaspriekiem. Mācībās vajadzētu censties savienot bērna patiesās intereses (iekšējo motivāciju) ar priekšmetiem skolā. Kā norāda Kons, tiesa, šis process ir individuāls un prasa lielāku uzmanību no pašiem vecākiem. Piemēram, mācīties angļu valodu ir iespējams, skatoties filmas. Bet pusaudzi, kurš dievina datorspēles, ļoti iespējams aizraus programmēšana un zinātnes, kas ar to saistītas.

"Izvilkt" no bērna šo iekšējo motivāciju – lūk, šis ir galvenais uzdevums! Taču jutīgiem, domājošiem un patiesi ieinteresētiem vecākiem tā nekļūs par problēmu, uzskata Kons.

Ja esi ISIC vai ITIC kartes īpašnieks, iegādājies "Delfi Abonementu" par īpašu cenu – 1 eiro uz 4 nedēļām. Vairāk par piedāvājumu uzzini šeit.
Lasi vēl
 
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.