Aptauja: ar problēmsituācijām internetā jaunietis nereti cīnās viens

Aptauja: ar problēmsituācijām internetā jaunietis nereti cīnās viens
Foto: Shutterstock

Jaunieši arvien biežāk saskaras ar nepatīkamiem izaicinājumiem interneta vidē, ko nereti veicina pavirša, nevērīga un rupja vienaudžu uzvedība. Par spīti pieredzes trūkumam, saspīlējumus jaunieši lielākoties risina paši. 84 procenti atzīst, ka nelūdz palīdzību skolotājiem, bet 70 procenti aptaujāto neiesaista arī vecākus, liecina "Samsung Skola nākotnei" veiktā aptauja. Lai palīdzētu jauniešiem novērst problēmsituāciju veidošanos, klīniskā psiholoģe Zane Avotiņa iesaka pieaugušajiem pašiem aktīvāk iesaistīties jauniešu digitālajā ikdienā.

Vairāk nekā 70 procenti no aptaujātajiem 520 jaunieši vecuma grupā no 14 līdz 18 gadiem norāda, ka viņu aktivitātes internetā atšķiras no darbībām reālajā dzīvē, vēsta “Saumsung Skola nākotnei” iniciatīvas vadītāja Baltijā Egle Tamelīte. Paviršība, nevērība, kā arī rupjības – šo iemeslu dēļ bieži vien rodas pārpratumi un nevajadzīgi konflikti. Aptaujā noskaidrots, ka trešdaļa (30 procenti) jauniešu interneta vidē aizskāruši personu ar nepārdomātu ierakstu, komentāru, ievietojuši nekorektu fotogrāfiju, izteikuši rupju vai aizvainojošu piezīmi. Taujāti par to, kā rīkotos, ja klases “WhatsApp” grupā kāds ņirgātos par klasesbiedru, 36 procenti atzina, ka neiesaistītos situācijā un neaizstāvētu klasesbiedru. Tas liecina, ka problēmsituācijās jaunietis nereti paliek viens.

“Mūsdienās skolas vecuma bērni itin veikli orientējas interneta pasaulē un sociālajos tīklos, un, nonākot sarežģītās situācijās, tās cenšas risināt paši. Tomēr, lai arī vairums (71 procents) aptaujāto norāda, ka skolā ir pietiekami daudz informācijas par to, ko darīt, ja internetā nākas saskarties ar problēmām, prakse liecina, ka jauniešiem pietrūkst pieredzes un prasmes konfliktsituāciju veiksmīgai risināšanai. Jāatzīmē, ka saziņa tiešsaistē ir relatīvi jauns komunikācijas veids, tādēļ problēmas digitālajā vidē jāmācās risināt ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem," saka Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un pedagoģisko inovāciju nodaļas vadītāja, profesore Zanda Rubene.

“Lai iedrošinātu bērnu dalīties, ne tikai ar ikdienas notikumiem, bet arī ar izaicinājumiem, vecākiem biežāk jāatvēl laiks sarunām – reizēm pietiek kaut ar kvalitatīvām 15-30 minūtēm, taču svarīgi tās atrast katru dienu. Sarunas jāveido interesantas, izvairoties no jautājumiem "vai tu izmācījies?”, “vai esi sakārtojis istabu?”, kas neveicina bērna interesi par dialogu. Jautājumus vēlams formulēt atvērtus, lai bērns brīvi var veidot savu stāstījumu. Gan vecākiem, gan pedagogiem vairāk jāpievērš uzmanība bērna ikdienas uzvedībai, fiksējot neraksturīgu izturēšanos, nervozitāti, noslēgtību vai agresivitāti, kuras cēlonis varētu būt neatrisinātas problēmsituācijas tiešsaistē. Pieaugušo līdzdarbošanās veicinās veiksmīgāku situāciju pārvarēšanu un mācīs jaunietim nebaidīties vērsties pēc palīdzības. Taču tas nebūt nenozīmē, ka pieaugušajam jāatrisina bērna problēma vienam, jo, izjūtot atbalstu, jaunietis kļūs atvērtāks, emocionāli stabilāks un pašapzinīgāks, kas ir vieni no būtiskākajiem priekšnosacījumiem, lai mācītos citus problēmu risināšanas paņēmienus. Ieguvēji būs arī pieaugušie, jo aktīvāka iesaiste bērnu digitālajā ikdienā uzlabos arī savstarpējās attiecības”, atzīst psiholoģe Zane Avotiņa.

“Pieaugušo iesaiste jauniešu ikdienā ir temats, kas vienmēr bijis uzmanības vērts, taču jo īpaši aktuāls tas ir patlaban, kad digitālā komunikācija ir kļuvusi par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Pieaugušajiem ir būtiski atgādināt jauniešiem par pieklājību un atbildību digitālajā saziņā jeb citiem vārdiem – netiķeti. Tas spētu novērst interneta problēmsituāciju veidošanos jau sākumpunktā,” saka Tamelīte.

Source info

Calis.lv


Copyrights

Stingri aizliegts DELFI publicētos materiālus izmantot citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai jebkur citur, kā arī jebkādā veidā izplatīt, tulkot, kopēt, reproducēt vai kā citādi rīkoties ar DELFI publicētajiem materiāliem bez rakstiskas DELFI atļaujas saņemšanas, bet, ja atļauja ir saņemta, DELFI ir jānorāda kā publicētā materiāla avots.

Lasi vēl

Iesaisties sarunā!