Ar bērniem runāt par karu: kā skaidrot un atbildēt uz jautājumiem
Foto: Shutterstock

Kas ir karš? Kāpēc cilvēki karo? Vai mani iesauks armijā? Un kāpēc vispār runāt ar bērniem par karu? Ikviens bērns briesmu brīžos drošības sajūtu meklē vispirms pie saviem vecākiem un tuvākajiem ģimenes locekļiem. Pašreizējie pasaules notikumi rada milzu neziņu un spriedzi, kas neizbēgami ietekmē arī bērnus un pusaudžus. Ir ļoti svarīgi mazināt šo spriedzi – tā var traucēt bērnam un ģimenei ātri rīkoties apdraudējuma gadījumā, kā arī atstāt ilgtermiņa sekas fiziskajai un psihiskajai veselībai.

close-ad
Saturs turpināsies pēc reklāmas
Reklāma

Pat tad, ja apkārtējo pasauli pārņem lielākais nemiers, vecāki tomēr var sniegt saviem bērniem kaut nelielo, bet tik svarīgo sajūtu – miers ir vienmēr iespējams. Šī drošības sajūta būs bērna labākais pavadonis cauri vislielākajām krīzēm, uzsver Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra vadītājs Nils Konstantinovs.

Lūk, turpinājumā sava veida ceļvedis vecākiem par sarunām ar saviem bērniem šim trauksmainajam laikam, kad Ukrainā norisinās karadarbība! Padomus sagatavojuši Pusaudžu un jauniešu psihoterapijas centra speciālisti, kuri norāda: "Pieaugušajiem ir iespēja iegūt informāciju no dažādiem avotiem un mazināt satraukumu, uzticoties valsts iestādēm vai sekojot publiskajiem paziņojumiem. Taču bērniem vienīgais avots, uz kuru viņi var droši paļauties, ir vecāki. Tādēļ ģimenei ir vislielākā loma bērnu un pusaudžu informēšanā par notikumiem".

Jā, speciālisti atzīst, ka tas ne vienmēr ir vienkārši, jo bērnu jautājumi mēdz būt sarežģīti un arī paši pieaugušie nereti jūtas emocionāli satriekti. Taču ir ļoti svarīgi, lai runājot ar bērniem, tu saglabātu mieru un nosvērtību. Tas ir vienlīdz būtiski gan runājot ar jaunākiem bērniem, gan pusaudžiem. Ikviens bērns briesmu brīžos drošības sajūtu meklē vispirms pie saviem vecākiem un tuvākajiem
ģimenes locekļiem. Materiālā, ko sagatavojuši speciālisti, atradīsi ieteikumus un atbildes uz bērnu biežāk uzdotajiem jautājumiem. Tas ļaus tev saglabāt nosvērtību un sniegt bērniem pārliecību, ka arī lielu briesmu gadījumā vecāki spēs parūpēties par viņu drošību.

No četriem līdz 10 gadiem: drošība un kontakts

Kā norāda speciālisti, mazākiem bērniem svarīgākais ir fiziskā drošības sajūta. Viņi vēl nespēj aptvert kara nozīmi vai mērogus, taču izjūt vecāku stresu un iespējamo apdraudējumu savai fiziskajai drošībai. Runājot ar mazākiem bērniem, vairāk izmanto ķermeņa kontaktu – izliec roku uz pleca vai biežāk samīļo.

  • Ieklausies, ko bērns runā. Vari pavaicāt, ko viņš ir dzirdējis par to, kas notiek pasaulē? Ko ir sapratis no televizorā redzētā vai vecāku sarunām? Par ko runā bērni dārziņā vai skolā?
  • Dod īsas, konkrētas atbildes, bet neieslīgsti skaidrojumos. Bērns šajā vecumā tikai vēlas saņemt drošību, nevis izprast politiskās detaļas.
  • Izvairies no emocionāli pielādētiem izteikumiem (piemēram, "trakais punduris", "nekad neredzētas šausmas" – tas bērnu var tikai nevajadzīgi iebiedēt.
  • Veido atbildes pēc principa: īss skaidrojums + drošības apliecinājums. Piemēram, tagad Ukrainā notiek karš, bet mēs šobrīd esam drošībā vai daudzi cilvēki tagad runā par karu, bet šobrīd tu esi drošībā.
  • Sniedz tikai tik daudz informācijas, cik bērnam nepieciešams, lai viņš saņemtu vajadzīgo drošības sajūtu. Ja bērns vairs nav ieinteresēts sarunā vai neuzdod vairāk jautājumu, tad viņš šobrīd ir saņēmis pietiekamu informācijas apjomu.
  • Sagatavo bērnu tam, kā rīkosieties krīzes situācijā. Mēģini to darīt rotaļīgā veidā, lai lieki nebiedētu. Piemēram, vari uzņemt laiku, cik ātri jums visiem kopā izdodas saģērbties un iziet no mājas.

Biežāk uzdotie jautājumi un iespējamie atbilžu varianti

  • Kas ir karš? Tas ir kā kautiņš par to, kurš būs galvenais valstī.
  • Kāpēc cilvēki karo? Tāpēc, ka reizēm cilvēki diemžēl dara lietas, kuras ir slikti darīt.
  • Vai bērniem arī vajadzēs karot? Nē, karā piedalās tikai pieaugušie – tu vienmēr būsi drošībā.

No 10 līdz 14 gadiem: iesaiste un skaidrība

Pirmspubertātes un jaunākiem pusaudžiem svarīgāk kļūst saprast, kas notiek ar pasauli un kā tas ietekmēs viņu ģimeni. Pusaudžiem ir būtiski radīt sajūtu, ka ģimene ar viņiem rēķinās un viņi tiek iesaistīti kopīgos ģimenes lēmumos.

  • Pavaicā, ko tavs bērns ir dzirdējis par karu? Noskaidro, kādus informācijas avotus viņš izmanto. Koriģē viņa pārliecības, ja tās ir maldīgas. Uzsver, cik svarīgi kara laikā ir izmantot tikai drošus informācijas avotus.
  • Varat kopīgi meklēt atbildes uz pusaudža jautājumiem. Piemēram, izpētīt pasaules karti un frontes līnijas vai apgūt pazīšanās zīmes starp dažādu valstu armijām.
  • Runājot ar pusaudzi, paskaidro savas domas, taču nevajadzētu izreaģēt savas emocijas. Tas pusaudzim tikai radīs sajūtu, ka tu nekontrolē situāciju un nespēsi uzņemties atbildību par viņu.
  • Apstiprini viņa emocijas un sajūtas, ja viņš tev tās pauž. Veido atbildes pēc principa: vēstījums + atgādinājums, ka tu aktīvi rīkojies, lai parūpētos par drošību. Piemēram: "Tu baidies par to, kas ar mums notiks. Ir tikai normāli baidīties kara laikā. Bet mēs esam sagatavojušies un zinām, ko darīt, ja notiks kas slikts."
  • Iesaisti pusaudzi krīzes scenārija plānošanā un izmēģināšanā. Uztici viņam nelielus pienākumus, piemēram, salikt un pārbaudīt Ārkārtas gadījumu somu (sarakstu meklējiet
  • bukletā "Kā rīkoties krīzes situācijā").

Biežāk uzdotie jautājumi un iespējamie atbilžu varianti

  • Vai karš nonāks arī līdz Latvijai? Šobrīd tā ir maza iespēja, bet mēs esam sagatavojušies, lai būtu drošībā.
  • Ko mēs darīsim, ja mūs sāks bombardēt? Šobrīd ir maza iespēja, ka tā notiks. Bet katrā bīstamā situācijā mēs rīkosimies pēc krīzes plāna, kā esam sagatavojušies un izmēģinājuši.
  • Ko darīs ar bērniem, ja sāksies karš? Valstī būs skaidrs plāns, kā rīkoties un kāds par tevi vienmēr parūpēsies. Visticamāk, tev uz kādu laiku vajadzēs padzīvot laukos ārpus pilsētas kopā ar citiem bērniem.

    Ar bērniem runāt par karu: kā skaidrot un atbildēt uz jautājumiem
    Foto: Shutterstock

No 14 līdz 19 gadiem: nākotne un izvēles

Vecākus pusaudžus un jauniešus visvairāk uztrauc tas, kā karš ietekmēs viņu dzīves un nākotni. Reizēm pusaudžus var pārņemt bailes no nāves, panika vai depresijas krīze. Līdz ar drošību svarīgi ir dot pusaudzim arī sajūtu, ka viņš vismaz daļēji var ietekmēt to, kas ar viņu notiks kara gadījumā.

  • Velti laiku nopietnai sarunai ar pusaudzi par karu. Uzklausi viņa domas un apliecini, ka tev tās ir svarīgas. Paud savus uzskatus un izklāsti domas par situāciju. Ja pusaudzim interesē politika, pārrunā ar viņu šos jautājumus, bet atturies no pārlieku emocionāliem izteikumiem. Ar savu piemēru demonstrē, kā saglabāt mieru arī krīzes brīžos.
  • Ievies ik vakara rituālu, kurā pārrunājiet aktuālo situāciju ģimenes lokā. Liec pusaudzim ievākt informāciju, piemēram, par notikumiem kara skartajos apgabalos. Tas arī ļaus tev sekot līdzi avotiem, no kuriem viņš smeļas informāciju.
  • Iesaisti pusaudzi krīzes scenārija plānošanā – uztici viņam noteiktus uzdevumus. Piemēram, sazināties ar lauku radiniekiem, izplānot evakuācijas maršrutu u.tml.
  • Būtiskos lēmumus pieņemiet kopīgi – piemēram, to, vai sākoties karadarbībai, mēģināt evakuēties vai palikt un aizstāvēties. Uzklausi pusaudža domas un ņem tās vērā, izdarot izvēles.
  • Ja pusaudzim no stresa parādās mentālās veselības problēmas – grūtības iemigt, nemiers, panikas lēkmes – pastāsti viņam par pirmo psiholoģisko palīdzību. Varat kopā pamēģināt kādu no relaksācijas tehnikām.
  • Sarunās uzsver savas ģimenes vērtības. Piemēram, sakot: "Krīzes situācijā mēs ar tevi brauksim uz laukiem, bet tētis paliks šeit, jo aizstāvēt savu zemi mums ir svarīgi."
  • Ja pusaudzis pārdzīvo par kara bezjēdzīgumu, norādi uz vērtībām, kuras šajā laikā var spēcīgāk atklāties. Piemēram, karš var būt bezjēdzīgs, taču tas ļauj mums vairāk palīdzēt citiem vai aktīvi iestāties par savām vērtībām, kas ir nozīmīgi.

Biežāk uzdotie jautājumi un iespējamie atbilžu varianti

  • Vai mani obligāti iesauks armijā? Šobrīd tāda iespēja ir diezgan maza. Un pat ja tāds brīdis pienāktu, tad tiks ņemts vērā tavs viedoklis un iespējas par lietām, kuras tu vari darīt.
  • Ko man darīt, ja man ir bail es negribu iet karot? Pašreiz mēs esam drošībā un nekas tāds tev nav jādara. Bet iespējams, kādā brīdī mums visiem nāksies palīdzēt savai valstij. Taču to var darīt dažādos veidos – var, piemēram, palīdzēt laukos ražot pārtiku vai rūpēties par mazākiem bērniem, kas būs palikuši bez vecākiem.

Tags

Krievijas iebrukums Ukrainā Bērna audzināšana Karš Psihoemocionālā veselība Pusaudzis Ukraina
43475719
Skolēna emocionālā attīstība un mācības
0
Skolēns
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit.

Comment Form