Arī caur video kameru? Kā dūlas atbalsta dzemdībās, pirms un pēc tām pandēmijas laikā

"Šobrīd, atšķirībā no pandēmijas sākuma, kad dzemdībās nevarēja piedalīties neviena atbalsta persona, stacionāros lielākoties var piedalīties viena atbalsta persona – vai nu tētis vai dūla (vai mamma, draudzene), kurai ir negatīvs Covid-19 tests, ne vecāks par 48 stundām. Zināms, ka izņēmums ir Paula Stradiņa klīniskā slimnīca, kur šobrīd nav iespējams piedalīties atbalsta personai," stāsta Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja Inga Babure.

Lielākoties līdz ar ierobežojumiem dūlu atbalsts ir mazinājies, jo tomēr ir zināmi apgrūtinājumi, dzemdībās sievietei jāizvēlas starp atbalsta personu, nav iespējamas tik pilnvērtīgas klātienes tikšanās. Bet ir arī dūlas, kuras tieši šajā laikā ir sniegušas vairāk atbalsta. Piemēram, dūla Jana Auziņa: "Piekrītu Pasaules Dūlu nedēļas sauklim "Dūlas atrod ceļu" – jo tiešām dūlas atrod ceļu sniegt atbalstu sievietēm un ģimenēm. Gan telefoniski, gan ar video palīdzību stacionārā. Kad atļāva vienam cilvēkam doties atbalstīt dzemdībās stacionārā, atbalstīju sievietes klātienē. Priecē, ka arī sievietes atrod ceļu. Un sievietes ar dūlas palīdzību atrod sevi, atklāj savus iekšējos resursus. Un pēc tam ir lepnas par sevi dzemdībās. Šis laiks apliecina spējas – ģimenes un dūlas var!"

Grupu nodarbības ierobežojumu dēļ ir pārnestas uz internetu, kur pieredze ir dažāda. Stāsta dūla Līga Giniborga: "Esmu gan dūla, gan vecmāte, un redzu, ka medicīnas mūsdienu pasaulē pietiek, taču medicīniskajā atbalstā trūkst emocionālās aprūpes un informatīvās komponentes. Tādēļ Covid-19 laikā man "piedzima" "Sajūta skola" internetā. Tie ir informatīvi ieraksti mammām par dažādām topošajām mammām svarīgām tēmām, ko papildina tiešsaistes tikšanās, kurās mammas dalās savā pieredzē, emocijās un es šīs tikšanās internetā vadu – radām emocionāli drošu vidi. Kad tuvojās pēdējā sajūtu skolas reize, mammas jau gribēja to turpināt, tāpēc radās pēcdzemdību sajūtu skola."

Savukārt Latvijas Dūlu apvienības valdes priekšsēdētāja, dūla Inga Babure pārliecinājusies, ka interneta vide neder ļoti sensitīvām tēmām: "Es trīs gadus sadarbībā ar biedrību "Debesmanna" vadīju atbalsta grupas mammām ar pēcdzemdību nomāktību, depresiju un citām sarežģītām emocijām un sajūtām. Kad vairs nebija iespējamas tikšanās klātienē, grupu pārcēlām uz interneta vidi, kur tās notika līdz līdz pagājušā gada oktobrim. Taču sapratām, ka tik smalkai emocionālai grupai tomēr vajadzīga klātienes tikšanās, tāpēc grupas pārtraucām.

Tāpat notiek tik būtiskā sagatavošanās dzemdībām. Lielākoties tas notiek attālināti, dažkārt – kopīgā pastaigā, ievērojot ierobežojumus. Dūla sagatavo sievieti dzemdībām emocionāli, informatīvi un fiziski. Mēs palīdzam sievietēm vairāk just savu ķermeni, it kā atvest sevi pie tā atpakaļ. Jo līdz ar stresu cilvēks mēdz "dzīt" ķermeni, neieklausīties. Bet dzemdībām šī prasme – sevi izjust – ir ļoti svarīga."

Dūlas atbalsts dzemdībās ir īpašs ar to, ka tā ir nedalīta uzmanība. "Jo īpaši lielajos stacionāros vecmātei vai ārstam nebūs iespējas būt fiziski klāt visu laiku. Turklāt personāls var mainīties vienu dzemdību laikā. Savukārt viena dūla būs klātienē blakus visu dzemdību laiku," paskaidro dūla Zīle Dāvidsone.

Pandēmijas laiks te savureiz ienes korekcijas – tā kā sievietei jāizvēlas starp vīru un dūlu dzemdībās, daļa sieviešu izvēlas mājās būt ar abām atbalsta personām, bet uz stacionāru jau dodas ar vienu no viņiem – vīru vai dūlu.

Stāsta Līga Giniborga: "Piemēram, pandēmijas laikā biju ar ģimeni mājās dzemdību sākumā. Tā kā pirmajās dzemdībās ir diezgan liels risks aizbraukt uz dzemdību iestādi par ātru, viņi gribēja, lai sākumā esmu ar viņiem mājās. Kad kliente juta, ka ir laiks doties uz stacionāru, jau no slimnīcas sievietes vīrs man rakstīja, ko kurā brīdī labāk darīt. Es savukārt ierunāju tekstu gan vīram – viņa iedrošināšanai un skaidrošanai, kā labāk rīkoties, gan sievietei – viņas iedvesmošanai. To vīrs sievai vairākkārt atskaņoja.'' Līgai Giniborgai bijušas arī pieredzes, kad viņa dodas kā vienīgā atbalsta persona uz stacionāru, jo vīram bijusi emocionāli grūta pieredze pirmajās dzemdībās vai vīrietis saslimis.

Savukārt Jana Auziņa, piemēram, devusies tālāk ar sievieti uz stacionāru, kamēr sievietes vīrs palicis pieskatīt lielos bērnus.

Inga Babure papildina: "Esmu bijusi ar ģimeni līdz stacionāram, iepriekš atrunājot, kā iespēju robežās ievērosim ierobežojumus. Sākumā sazināmies telefoniski, tad ir brīdis, kad mamma vai tētis aicina uz mājām. Sekojam sievietes vajadzībām.

Dūlas atbalstu tomēr nevar salīdzināt ar mammas vai tēta sniegto. Piemēram, dūla palīdz tēvam labāk atbalstīt sievieti, var teikt – viņus "sapāro". Dūla nekad nebūs tā, kas pastums vīru malā – palaid mani, es māku labāk. Dūla palīdz tētiem uztraukumā – un katra bērniņa dzimšana zināmā mērā rada stresu, – atraisīt drosmi un palīdzēt viņam būt blakus dzīvesbiedrei.

Dūlas neveic vaginālus izmeklējumus, bet esam mācījušās noteikt citas pazīmes, kas liecina par dzemdību progresu. Tāpēc lielākoties sievietes stacionārā pēc perioda ar dūlu mājās ierodas ar sešu septiņu centimetru dzemdes kakla atvērumu. Tā teikt, liels "mājasdarbs" ir izdarīts un stacionārā var ieiet jau finiša taisnē. Nereti sievietes tad saka – cik labi, ka mums nebija tik ilgs laiks stacionārā. Vienlaikus tas ir individuāli – ir mammas, kas grib iespējami ātrāk tikt slimnīcā un tur viņas rod drošības sajūtu vai atsāpināšanu. Katrs izvēlas sev pieņemamāko pieeju."

Atbalsta personai, vienalga, vai tā būtu dūla vai tētis, piedaloties dzemdībās stacionārā, lielākoties tiek prasīts negatīvs Covid-19 tests, kas veikts pēdējo 48 stundu laikā. "Prasības stacionāros var atšķirties, tāpēc ieteicams katrā interesēties individuāli. Nu jau sāk parādīties iestādes, kur der arī ģimenes ārsta atzinums, ka noteiktā laikā ir izslimots Covid-19 un ir pietiekams specifisko antivielu skaits," saka Babure.

Dūla Līga Giniborga papildina: "Tas attiecas arī uz tētiem. Tāpēc ir tēti, kuri, tuvojoties dzemdību laikam vai, kad sākas dzemdību priekšvēstneši, ik pēc divām dienām veic testus. Ja ir ģimenes ārsta norīkojums, šobrīd var veikt atkārtotus bezmaksas testus."

Atbalsts dzemdībās klātienē sievietei, pēc viņas izvēles, var sākties mājās vai uzreiz stacionārā – atkarībā, kā sieviete jūtas drošāk. Biežāk tomēr sākumā sieviete ar dūlu ir mājās.

Gunita Jansone: "Sievietes nevēlas aizbraukt uz dzemdībām par ātru vai par vēlu. Ko dūla var iedot? Drošo sajūtu – es esmu blakus un tevi vēroju, un atbalstu tevi tev pieņemamos veidos, kurus tu man agrāk esi izstāstījusi. Taču lēmumu, kad doties uz stacionāru, pieņem sieviete. Tā nav dūlas atbildība, jo viņa nav medicīniskais personāls. Viņa var vienīgi uzņemties atbildību nenovilkt procesu, lai neierastos pēdējā brīdī."

Jana Auziņa papildina, ka dažreiz ir jāuzņemas iniciatīva tomēr uzstāt – jau jādodas uz stacionāru: "Dažreiz sieviete tik ļoti labi "ieiet sevī" dzemdībās un jūtas tik droši ar dūlu, ka teju vai aizmirst par došanos uz stacionāru. Man bija pieredze, ka sieviete tik labi iejutusies dzemdībās, kaut kontrakcijas sit augstu vilni, es viņu vēroju, kā viņa elpo un skan, jau sāku dzirdēt rūcošu skaņu, kas var liecināt par izstumšanas perioda tuvošanos. Taču – viņa nekur netaisījās – šķiet, viņai šķita, ka tā "pa kluso" varētu arī piedzemdēt, jo viss skaisti padodas un dūla ir tepat blakus... Bet neviena dūla negrib un nav apmācīta pieņemt dzemdības, tas ir jādara mediķiem. Tajā reizē, kad pārgāja kontrakcija, es teicu: "Mīļā, zini, mums jābrauc. Es jau izsaucu taksometru." Mani vērojumi, ka tuvojas dzemdību finišs, bija pareizi – ieradāmies uz izstumšanu dzemdību namā. Dažreiz tomēr ir jāuzstāj."

Līga Giniborga piekrīt – kaut viņa ir arī vecmāte, strauji progresējošās dzemdībās sauktu neatliekamo medicīnisko palīdzību: "Dzemdībās, kur esmu nolīgta kā dūla, esmu dūla. Tad es neņemu plašo mājdzemdību vecmātes aprīkojumu, kāds man ir, ja esmu nolīgta kā mājdzemdību vecmāte."

Zināms, ka dzemdības visbiežāk notiek naktīs. "Sievietes, kuras atbalstu dzemdībās, esmu iepriekš gatavojusi tām individuāli un sajūtu skolā, tāpēc mums ir izveidojušās ilglaicīgas, tuvas attiecības. Tāpēc arī nav grūti celties nakts vidū – es ar lielu prieku dodos sievieti un ģimeni atbalstīt," dalās Līga Giniborga.

Ierobežojumu dēļ dūlām ir pieredze, sievietes atbalstot dzemdībās attālināti – pa telefonu vai video zvanā. Lai gan tas nevar sniegt pilnīgu dūlas klātienes aizstāšanu (pieskārieni, vienots elpas ritms, apskāvieni, masāžas u.t.t.), tomēr zināmu klātbūtnes efektu un mieru tas dod.

Stāsta Jana Auziņa: "Es atbalstīju kādu sievieti caur video zvanu – viņa nolika telefonu uz palodzes dzemdību zālē. Viņai bija svarīgi just kontaktu, tuvību. Teica – pasaki, ka es to varu. Es viņu stiprināju ar vārdiem, un tas viņai palīdzēja. Vienīgi mediķi jutās neērti par ieslēgto kameru un lūdza uz viņu ienākšanas brīdi to izslēgt."

Arī Gunitai Jansonei ir šāda pieredze: "Sieviete grib dzirdēt sev zināmo, mierīgo balsi. Viņa vēlas sajust un sadzirdēt – es tevi dzirdu, es tevi jūtu caur tavu stāstu. Vajag tikai nedaudz, lai ļautu sievietei paust savu stāstu. Klausīšanās ļoti palīdz. Tā var sniegt klātbūtnes sajūtu caur ekrānu un balsi. Es tev pieskaros ar balsi. Es sniedzu nedalītu uzmanību," teic dūla, piebilstot, ka sievietei jau zināmu drošību dod atļauja dzemdībās nakts vidū zvanīt. Gadās, ka pat sieviete nepiezvana un jau ziņo par piedzimušo mazuli, bet šī sajūta – ja nu kas, es varēšu sazināties – ir būtiska.

Ar dzemdībām viss nebeidzas. Ir tik daudz jaunā un daudz emociju. Dūlas palīdz sarast ar jauno lomu, palīdz zīdīšanas problēmu gadījumā, pēc vajadzības ierāda, kā mazo ģērbt un vannot. Nereti sievietēm ir svarīgi izrunāt savu dzemdību stāstu. "Svarīgākais, kas mammām ir vajadzīgs pēc dzemdībām, – vajag labas ausis, kas uzklausa, kā gājis dzemdībās, kā iet tagad. Te neder tādi viņas stāstījuma komentāri kā: "tā jau notiek" vai "tas pieder pie lietas", mammai vajadzīga pieņemoša uzklausīšana, spēcinoša saruna. Tāda, pēc kuras rodas dziedinoša sajūta. Un tādu dūla sniedz," teic Līga Giniborga.

Inga Babure uzteic vecākus, kas meklē emocionālo atbalstu. Taču savureiz viņa arī palīdz praktiski, piemēram, ir gatavojusi vakariņas nogurušiem vecākiem.

Vai iespējama situācija, ka dūla atsaka dalību dzemdībās? "Jā, dūla var personisku vai objektīvu apstākļu dēļ atteikt dalību dzemdībās. Tas var būt gan posmā, kad dūlu uzrunā (un viņa uzreiz atsaka, piemēram, jo tajā laikā ir sasniegta maksimālā mēneša kapacitāte iespējamajam atbalstam) vai arī jau posmā, kad sākušās dzemdības. Pēdējie gadījumi ir jāatrunā jau iepriekš. Skaidro Inga Babure: "Ar dūlu ir jāslēdz līgums, kur ir arī atrunāts, ko darīt situācijās, ja dūla nevar ierasties dzemdībās, piemēram, ja viņa ir slima vai atrodas jau citās dzemdībās (jo dzemdības var notikt piecu nedēļu ietvarā un kādreiz šis laiks var sakrist). Tāpēc līgumā jābūt punktam par aizvietotājdūlu – vai un kas tā būs. Līgums pasargā no pārpratumiem abas puses. Tā kā sieviete iepazīst tuvu savu dūlu, tad ir ieteicams iepazīties ar aizstājējdūlu tik daudz, cik tas sievietei radītu drošības sajūtu un dūla zinātu vairāk par sievieti. Ir sievietes, kas atsakās no aizstājējdūlas iespējas, – ja nebūs mana dūla, tad nebūs neviena. Tas tad ir sievietes izsvērts, apzināts lēmums."

Šonedēļ turpinās Dūlu nedēļa un joprojām iespējams apmeklēt bezmaksas nodarbības.

Trešdiena 24. marts, no pulksten 16.00 līdz pulksten 17.00

"6 lekcijas 50 minūtēs", dūla, zīdīšanas konsultante Jana Biezā

Stundas laikā par visvisbūtiskāko, gaidot, sagaidot bērniņu, piedzīvojot pēcdzemdību periodu un apgūstot zīdīšanas prasmes!

Pieteikties: janabiezaa@inbox.lv

no pulksten 17.00 līdz pulksten 18.00

"Es pirms dzemdībām, dzemdībās un pēc tām", dūla Linda Lielvārde

Praktiska apzinātās zīmēšanas nodarbība sava iekšējā spēka atgūšanai vai vairošanai (darbs ar iekšējām daļām, kopveseluma sajūtai). Gan plānojot bērniņu, gan gaidībās, gan pēcdzemdībās.

Pieteikties: 29295660

Ceturtdiena 25. marts, no pulksten 11.00 līdz pulksten 12.00

"Praktiski pēc dzemdībām", dūla apmācībā, sertificēta trenere un topošā fizioterapeite Gundega Dūmiņa

Praktiski un viegli ieteikumi, kā parūpēties par sevi pēc dzemdībām.

Pieteikties: gundega.dumina@gmail.com

Piektdiena 26. marts, no pulksten 10.00 līdz pulksten 11.00

"Pēcdzemdību dūlas atbalsts", vecmāte, dūla Līga Giniborga

Kas ir pēcdzemdību dūla? Ko dara un ko nedara pēcdzemdību dūla? Iespējamie atbalsta piemēri.

Pieteikties: liga.giniborga@gmail.com

no pulksten 12.00 līdz pulksten 13.30

"Kas veido veiksmīgas dzemdības?" dūla, elpas trenere Zīle Dāvidsone

Paskatīsimies uz apstākļiem, kas nosaka to, cik veiksmīgas izvērtīsies dzemdības un ko mēs varam apdomāt un ietekmēt sagatavošanās laikā.

Pieteikties: elpadzemdibas@gmail.com, www.elpadzemdibas.lv

Sestdiena 27. marts, no pulksten 12.00 līdz pulksten 14.00

"Pēcdzemdību filozofija" dūla, psiholoģe Dita Leinerte

Ģimenes, partnera, draugu un profesionāļu atbalsts sievietei pēcdzemdību periodā. Rūpes gan par mazuli, gan par jaundzimušo mammu.

Pieteikties: ditaleinerte@gmail.com

Šie pasākumi ir bezmaksas. Pilnu sarakstu ar Dūlu nedēļas tiešsaistes norisēm, arī maksas, var skatīt Latvijas Dūlu mājaslapā www.dulas.lv